Nikaya Tâm HọcCon đường tuệ giác
Nikaya Tâm HọcKinh điển, nghiên cứu và các khu vực chính
Kinh sáchKinh điển, sách và tài liệu học Phật
Danh mục đầy đủ
Thời Phật Tại ThếBản đồ, Cuộc đời Đức Phật và Album ảnh
Bỏ qua menu, tới nội dung chính
Nikaya Tâm HọcKinh điển • Đức Phật • Nghiên cứu
MN 31: Cūḷa Gosiṅga Suttaṃ
Bài viết chuyên đề

MN 31: Cūḷa Gosiṅga Suttaṃ

355 lượt xem #2558 mã dữ liệu 25.02.2024 ngày khởi tạo 14.09.2026 cập nhật
Khám phá theo quan hệ: Bài viết Nhân vật Địa danh Sitemap tri thức

Thông tin căn bản

ID dữ liệu
2558
Bộ / nhóm
Kinh Trung Bộ Nikaya - Pali
Ngày khởi tạo
25/02/2024
Số lần chỉnh sửa
0
Tên gọi / ký hiệu khác

MN 31: Cūḷa Gosiṅga Suttaṃ

ĐIỀU HƯỚNG KINH ĐIỂN

Nhóm kinh & bài kinh liên quan

Khôi phục trực tiếp từ các trường menu đã gắn với bài kinh trong database.

NỘI DUNG

MN 31: Cūḷa Gosiṅga Suttaṃ

Chế độ đọc tối ưu Nội dung giữ nguyên từ database
Nội dung bài viết

MN 31: Cūḷa Gosiṅga Suttaṃ


Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
4. Mahā Yamaka Vagga

Sutta 31

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[205]

[1][chlm][pts][upal][ntbb][than] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā nādike viharati giñjakāvasathe.|| ||

Tena kho pana samayen’āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo gosiṅgasāla-vanadāye viharanti.|| ||

Atha kho Bhagavā sāyaṇha-samayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito yena gosiṅgasāla-vanadāyo ten’upasaṅkami.|| ||

2. Addasā kho dāyapālo Bhagavantaṃ dūrato va āga-c-chantaṃ disvāna Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Mā samaṇa, etaṃ dāyaṃ pāvisi.|| ||

Santettha tayo kula-puttā attakāmarūpā viharanti mā tesaṃ aphāsumakāsī” ti.|| ||

3. Assosi kho āyasmā Anuruddho dāyapālassa Bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa.|| ||

Sutvāna dāyapālaṃ etad avoca:|| ||

‘Mā āvuso dāyapāla, Bhagavantaṃ vāresi.|| ||

Satthā no Bhagavā anuppatto’ ti.|| ||

4. Atha kho āyasmā Anuruddho yen’āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo ten’upasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantañ ca nandiyaṃ āyasmantañ ca kimbilaṃ etad avoca:|| ||

‘Abhi-k-kamathāyasmanto,||
abhi-k-kamathāyasmanto,||
Satthā [206] no Bhagavā anuppatto’ ti.|| ||

5. Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo Bhagavantaṃ paccuggantvā eko Bhagavato patta-cīvaraṃ paṭiggahesi.|| ||

Eko āsanaṃ paññāpesi.|| ||

Eko pādodakaṃ upaṭṭhapesi.|| ||

Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||

Nisajja4 kho Bhagavā pāde pakkhālesi.|| ||

Te pi kho āyasmanto Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||

6. Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Anuruddhaṃ Bhagavā etad avoca: kacci vo anuruddhā khamanīyaṃ? Kacci yāpanīyaṃ? Kacci piṇḍakena na kilamathā” ti.|| ||

“Khamanīyaṃ Bhagavā,||
yāpanīyaṃ Bhagavā,||
na ca mayaṃ bhante piṇḍakena kilamāmā ” ti.|| ||

8. Kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā añña-maññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti?|| ||

9. “Taggha mayaṃ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā añña-maññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā” ti.|| ||

10. Yathā-kathaṃ pana tumhe anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā añña-maññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti?|| ||

11. “Idha mayhaṃ bhante evaṃ hoti: ‘lābhā vata me su-laddhaṃ vata me,||
yohaṃ eva rūpehi sabrahma-cārīhi saddhiṃ viharāmī’ ti.|| ||

Tassa mayhaṃ bhante imesu āyasmantesu mettaṃ kāya-kammaṃ pacc’upatthikaṃ āvī c’eva raho ca.|| ||

Mettaṃ vacī-kammaṃ pacc’upatthikaṃ āvī c’eva raho ca.|| ||

Mettaṃ mano-kammaṃ pacc’upatthikaṃ āvī c’eva raho ca.|| ||

Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti: ‘yan nūn-ā-haṃ sakaṃ cittaṃ nikkhi-pitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyan’ ti.|| ||

So kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhi-pitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi.|| ||

Nānā hi kho no bhante kāyā.|| ||

Ekañca pana maññe cittan” ti.

Āyasmāpi kho nandiyo Bhagavantaṃ etavoca: mayham pi kho bhante evaṃ hoti: ‘lābhā vata me,||
su-laddhaṃ vata me,||
yohaṃ eva-rūpehi sabrahma-cārīhi saddhiṃ viharāmī’ ti.|| ||

Tassa mayhaṃ bhante imesu āyasmantesu mettaṃ kāya-kammaṃ pacc’upatthikaṃ āvī c’eva raho ca.|| ||

Mettaṃ vacī-kammaṃ pacc’upatthikaṃ āvī c’eva raho ca.|| ||

Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti: ‘yan nūn-ā-haṃ sakaṃ cittaṃ nikkhi-pitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyanti.|| ||

So kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhi-pitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi.|| ||

Nānā hi kho no bhante kāyā.|| ||

Ekañca pana maññe cittan’ ti.|| ||

Evaṃ kho mayaṃ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā añña-maññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā” ti.|| ||

12. Āyasmāpi kho kimbilo Bhagavantaṃ etavoca: mayham pi kho bhante evaṃ hoti: ‘lābhā vata me,||
su-laddhaṃ vata me,||
yohaṃ eva-rūpehi sabrahma-cārīhi saddhiṃ viharāmī’ ti.|| ||

Tassa mayhaṃ bhante imesu āyasmantesu mettaṃ kāya-kammaṃ pacc’upatthikaṃ āvī c’eva raho ca.|| ||

Mettaṃ vacī-kammaṃ pacc’upatthikaṃ āvī c’eva raho ca.|| ||

Mettaṃ mano-kammaṃ pacc’upatthikaṃ āvī c’eva raho ca.|| ||

Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti: ‘yan nūn-ā-haṃ [207] sakaṃ cittaṃ nikkhi-pitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyanti.|| ||

So kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhi-pitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi.|| ||

Nānā hi kho no bhante kāyā.|| ||

Ekañca pana maññe cittan’ ti.|| ||

Evaṃ kho mayaṃ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā añña-maññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā” ti.|| ||

13. Sādhu, sādhu, anuruddhā.|| ||

Kacci pana vo anuruddhā,||
appamattā ātāpino pahit’attā viharathāti?|| ||

14. “Taggha mayaṃ bhante appamattā ātāpino pahit’attā viharāmā” ti.|| ||

15. Yathā-kathampana tumhe anuruddhā appamattā ātāpino pahit’attā viharathāti?|| ||

16. “Idha pana bhante amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati,||
so āsanāni paññāpeti.|| ||

Pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti1.|| ||

Avakkārapātiṃ upaṭṭhapeti.|| ||

Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati,||
sace hoti bhuttāvaseso,||
sace ākaṅkhati, bhuñjati.|| ||

No ce ākaṅkhati,||
appaharite vā chaḍḍeti.|| ||

Appāṇake vā udake opilāpeti.|| ||

So āsanāni paṭisāmeti.|| ||

Pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisā meti.|| ||

Avakkārapātiṃ paṭisāmeti.|| ||

Bhattaggaṃ sammajjati.|| ||

Yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ,||
so upaṭṭhapeti.|| ||

Sacassa hoti avisayhaṃ,||
hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhapema.|| ||

Na tv’eva mayaṃ bhante ta-p-paccayā vācaṃ bhindāma.|| ||

Pañcāhikaṃ kho pana mayaṃ bhante sabbarattikaṃ dhammiyā kathāya sannisīdāma.|| ||

Evaṃ kho mayaṃ bhante appamattā ātāpino pahit’attā viharāmā” ti.|| ||

17. Sādhu, sādhu, anuruddhā.|| ||

Atthi pana vo anuruddhā,||
evaṃ appamattāṇaṃ ātāpīnaṃ pahit’attāṇaṃ viharataṃ uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāroti?|| ||

18. “Kiṃ hi no siyā bhante.|| ||

Idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma,||
vivicc’eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharāma.|| ||

Ayaṃ kho no bhante amhākaṃ appamattāṇaṃ ātāpīnaṃ pahit’attāṇaṃ viharataṃ uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro” ti.|| ||

19. Sādhu, sādhu, anuruddhā.|| ||

Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samati-k-kamāya etassa [208] vihārassa paṭi-p-passaddhiyā atthañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāroti?|| ||

20. “Kiṃ hi no siyā bhante,||
idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma,||
vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ dutiyaṃ-jhānaṃ 6 upasampajja viharāma.|| ||

Etassa bhante vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā ayamañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro” ti.|| ||

21. Sādhu, sādhu, anuruddhā.|| ||

Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā atthañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāroti?|| ||

22. “Kiṃ hi no siyā bhante,||
idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma pītiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāma satā ca sampajānā.|| ||

Sukhañca kāyena paṭisaṃvedema.|| ||

Yantaṃ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukha-vihārī’ti tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharāma.|| ||

Etassa bhante vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā ayamañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro” ti.|| ||

23. Sādhu, sādhu, anuruddhā.|| ||

Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā atthañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāroti?|| ||

24. “Kiṃ hi no siyā bhante,||
idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassa-domanassānaṃ attha-gamā adukkha-ṃ-asukhaṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharāma.|| ||

Etassa bhante vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā ayamañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro” ti.|| ||

25. Sādhu, sādhu, anuruddhā.|| ||

Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā atthañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāroti?|| ||

26. “Kiṃ hi no siyā bhante.|| ||

Idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā paṭigha-saññānaṃ attha-gamā nānatta-saññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti Ākāsanañ-c’āyatanaṃ [209] upasampajja viharāma.|| ||

Etassa bhante vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā ayamañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro” ti.|| ||

27. Sādhu, sādhu, anuruddhā.|| ||

Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā atthañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāroti?|| ||

28. “Kiṃ hi no siyā bhante,||
idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma,||
sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharāma.|| ||

Etassa bhante vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā ayamañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro ” ti.|| ||

Sādhu, sādhu, anuruddhā,||
etassa pana vo anuruddhā vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā atthañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro” ti?|| ||

Kiṃ hi no siyā bhante,||
idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma,||
sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma ‘N’atthi kiñcī’ ti Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharāma.|| ||

Etassa bhante vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā ayamañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro ” ti.|| ||

Sādhu, sādhu, anuruddhā,||
etassa pana vo anuruddhā vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā atthañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro ti?|| ||

Kiṃ hi no siyā bhante,||
idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma,||
sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ upasampajja viharāma.|| ||

Etassa bhante vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā ayamañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro” ti.|| ||

29. Sādhu, sādhu, anuruddhā,||
etassa pana vo anuruddhā vihārassa samati-k-kamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā atthañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāroti?|| ||

30. “Kiṃ hi no siyā bhante,||
idha mayaṃ bhante yāva-d-eva ākaṅkhāma,||
sabbaso N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samati-k-kamma saññā-vedayita-nirodhaṃ upasampajja viharāma.|| ||

Paññāya ca no disvā āsavā parikkhīṇā.1 Etassa bhante vihārassa samatikakamāya etassa vihārassa paṭi-p-passaddhiyā ayamañño uttariṃ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-viseso adhigato phāsu-vihāro.2 Imasmā ca3 mayaṃ bhante phāsu-vihārā aññaṃ phāsu-vihāraṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na samanupassāmā” ti.|| ||

31. Sādhu, sādhu, anuruddhā,||
etasmā anuruddhā phāsu-vihārā añño phāsu-vihāro uttaritaro vā paṇītataro vā n’atthīti.|| ||

32. Atha kho Bhagavā āyasmantañ ca Anuruddhaṃ āyasmantañ ca nandiyaṃ āyasmantañ ca kimbilaṃ dhammiyā kathāya sanda-s-setvā samāda-petvā samutte-chetvā samp’ahaṃsetvā uṭṭhāy āsanā pakkāmi.4|| ||

33. Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo Bhagavantaṃ anusaṃsāvetvaṃ5 tato paṭinivattitvā āyasmā [210] ca nandiyo āyasmā ca kimbilo āyasmantaṃ Anuruddhaṃ etad avocuṃ:|| ||

“Kin nu6 mayaṃ āyasmato Anuruddhassa evamārocimha:7 ‘imāsaññca imāsañca vihāra-samāpattīnaṃ mayaṃ lābhino’ti yaṃ no āyasmā Anuruddho Bhagavato sammukhā yāva āsavānaṃ khayā pakāsesī” ti.|| ||

34. Na kho me āyasmanto evamārocesuṃ: imāsañca imāsañca vihāra-samāpattīnaṃ mayaṃ lābhinoti,||
api ca1 me āyasmantānaṃ cetasā ceto paricca vidito: imāsañca imāsañca vihāra-samāpattīnaṃ ime āyasmanto lābhinoti.|| ||

Devatā pi me etam atthaṃ ārocesuṃ: imāsañca imāsañca vihāra-samāpattīnaṃ āyasmanto lābhinoti.|| ||

Taṃ me Bhagavatā pañhābhi puṭṭhena vyākatanti.|| ||

35. Atha kho dīgho parajano yakkho yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaṃ ṭhito kho dīgho parajano yakkho Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Lābhā bhante Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayokula-puttā,||
āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

36. Dīghassa parajanassa yakkhassa saddaṃ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuṃ:|| ||

“Lābhā vata bho Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayo kula-puttā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātu-m-mahārājikā devā saddamanussāvesuṃ:|| ||

“Lābhā vata bho Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayo kula-puttā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

Cātu-m-mahā-rājikānaṃ devā saddaṃ sutvā Tāvatiṃsā devā saddamanussāvesuṃ:|| ||

“Lābhā vata bho Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayo kula-puttā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā yāmā devā saddamanussāvesuṃ:|| ||

“Lābhā vata bho Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayo kula-puttā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

Yāmānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā Tusitā devā saddamanussāvesuṃ:|| ||

“Lābhā vata bho Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayo kula-puttā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

Tusitānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā nimmānaratī devā saddamanussāvesuṃ:|| ||

“Lābhā vata bho Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayo kula-puttā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

Nimmānaratīnaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā Paranimmita-vasavattino devā saddamanussāvesuṃ:|| ||

“Lābhā vata bho Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayo kula-puttā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

Paranimmita-vasavattīnaṃ devānaṃ5 saddaṃ sutvā brahma-kāyikā devā saddamanussāvesuṃ:|| ||

“Lābhā vata bho Vajjīnaṃ,||
su-laddhalābhā Vajjipajāya,||
yattha Tathāgato viharati arahaṃ Sammā Sambuddho,||
ime ca tayo kula-puttā āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo” ti.|| ||

Iti ha te āyasmanto tena khaṇena tena muhuttena yāva Brahma-lokā viditā ahesuṃ.|| ||

37. Evam etaṃ dīgha,||
evam etaṃ dīgha yasmāpi dīgha,||
kulā ete tayo kula-puttā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jitā,||
tañ ce pi kulaṃ ete tayo kula-putte pasanna-cittaṃ anussareyya,||
tassapassa6 kulassa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

38. Dīgha, yasmāpi kulaparivaṭṭā ete tayo kula-puttā agārasmā [211] anagāriyaṃ pabba-jitā,||
so ce pi kulaparivaṭṭo ete tayo kula-putte pasanna-citto anussareyya,||
tassapassa kulaparivaṭṭassa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

39. Yasmā pi dīgha,||
gāmā ete tayo kula-puttā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jitā,||
so ce pi gāmo ete tayo kula-putte pasanna-citto anussareyya, tassapassa gāmassa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

40. Yasmā pi dīgha,||
nigamā ete tayo kula-puttā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jitā,||
so ce pi nigamo ete tayo kula-putte pasanna-citto anussareyya,||
tassapassa nigamassa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

41. Yasmā pi dīgha,||
nagarā ete tayo kula-puttā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jitā,||
tañ ce pi nagaraṃ ete tayo kula-putte pasanna-citto anussareyya,||
tassapassa nagarassa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

42. Yasmā pi dīgha,||
janapadā ete tayo kula-puttā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jitā,||
so ce pi janapado ete tayo kula-putte pasanna-citto anussareyya,||
tassapassa jana-padassa dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

43. Sabbe ce pi dīgha,||
khattiyā ete tayo kula-putte pasanna-cittā anussareyyuṃ,||
sabbesānampassa khattiyānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

44. Sabbe ce pi dīgha,||
brāhmaṇā ete tayo kula-putte pasanna-cittā anussareyyuṃ,||
sabbesānampassa2 brāhmaṇānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

45. Sabbe ce pi dīgha,||
vessā ete tayo kula-putte pasanna-cittā anussareyyuṃ,||
sabbesānampassa vessānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

46. Sabbe ce pi dīgha,||
suddā ete tayo kula-putte pasanna-cittā anussareyyuṃ,||
sabbesānampassa suddānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

47. Sadevako ce pi dīgha,||
loko sa-Mārako sabrahmako,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇī pajā sadeva-manussā ete tayo kula-putte pasanna-cittā anussareyya,||
sa-devakassa passa lokassa sa-Mārakassa sabrahmakassa,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya.|| ||

48. Passa dīgha,||
yāvañcete tayo kula-puttā bahu-jana-hitāya paṭipannā bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānanti.|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamano dīgho parajano yakkho Bhagavato bhāsitaṃ ‘abhinandī’ ti.|| ||

Cūḷa Gosiṅga Suttaṃ



Nguồn : Source link
DATABASE-FIRST

Liên hệ dữ liệu của bài kinh

Chỉ hiển thị những quan hệ thực sự có trong dữ liệu hiện tại; không tự suy diễn thêm.

Bộ / nhóm bài viết
Tài nguyên đã liên kết
1 menu nhóm kinh 0 media
Tiếp tục khám phá

Đọc tiếp & nội dung liên quan

Kinh Trung Bộ Nikaya - Pali →

Bài viết cùng chuyên mục

Kinh Trung Bộ Nikaya - Pali

Xem tất cả →
Đánh giá nội dungBài này hữu ích với bạn?/5 · 0 đánh giá
ĐIỀU HƯỚNG TỪ DATABASE

Mạng liên kết nội dung

Liên kết bên dưới được dựng phía server từ các quan hệ đang có trong cơ sở dữ liệu Nikaya Tâm Học.

13liên kết