Nikaya Tâm HọcCon đường tuệ giác
Nikaya Tâm HọcKinh điển, nghiên cứu và các khu vực chính
Kinh sáchKinh điển, sách và tài liệu học Phật
Danh mục đầy đủ
Thời Phật Tại ThếBản đồ, Cuộc đời Đức Phật và Album ảnh
Bỏ qua menu, tới nội dung chính
Nikaya Tâm HọcKinh điển • Đức Phật • Nghiên cứu
MN 30: Cūḷa Sār’Opama Suttaṃ
Bài viết chuyên đề

MN 30: Cūḷa Sār’Opama Suttaṃ

367 lượt xem #2559 mã dữ liệu 25.02.2024 ngày khởi tạo 15.09.2026 cập nhật
Khám phá theo quan hệ: Bài viết Nhân vật Địa danh Sitemap tri thức

Thông tin căn bản

ID dữ liệu
2559
Bộ / nhóm
Kinh Trung Bộ Nikaya - Pali
Ngày khởi tạo
25/02/2024
Số lần chỉnh sửa
0
Tên gọi / ký hiệu khác

MN 30: Cūḷa Sār’Opama Suttaṃ

ĐIỀU HƯỚNG KINH ĐIỂN

Nhóm kinh & bài kinh liên quan

Khôi phục trực tiếp từ các trường menu đã gắn với bài kinh trong database.

NỘI DUNG

MN 30: Cūḷa Sār’Opama Suttaṃ

Chế độ đọc tối ưu Nội dung giữ nguyên từ database
Nội dung bài viết

MN 30: Cūḷa Sār’Opama Suttaṃ


Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
3. Tatiya Vagga

Sutta 30

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[198]

[1][chlm][pts][upal][than] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samasaṃ Bhagavā Sāvatthīyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho Piṅgalakoccho brāhmaṇo yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi.|| ||

Sammādanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka mantaṃ nisinno kho Piṅgalakoccho brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

2. “Ye’me bho Gotama samaṇa-brāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahu-janassa,||
seyyath’īdaṃ: Pūraṇo Kassapo,||
Makkhalī Gosālo,||
Ajito Kesakambalo,||
Pakudho Kacchāyano,||
Sañjayo Belaṭṭhiputto,||
Nigaṇṭho Nātaputto,||
sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññaṃsu:||
sabb’eva nābbhaññaṃsu,||
udāhu ekacce abbhaññaṃsu,||
ekacce na abbhaññaṃsū” ti.|| ||

3. “Alaṃ brāhmaṇa, tiṭṭhate taṃ:||
‘Sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññaṃsu,||
sabb’eva nābbhaññaṃsu,||
udāhu ekacce abbhaññaṃsu,||
ekacce na abbhaññaṃsū’ ti.|| ||

Dhammaṃ te brāhmaṇa desissāmi,||
taṃ suṇāhi,||
sādhukaṃ manasi karohi,||
bhāsissāmī” ti.|| ||

“Evaṃ bho” ti kho Piṅgalakoccho brāhmaṇo Bhagavato paccassosi Bhagavā etad avoca:|| ||

4. Seyyathā pi brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma phegguṃ||
ati-k-kamma tacaṃ||
ati-k-kamma papaṭikaṃ||
sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkameyya||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
tam enaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya:|| ||

‘Na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ,||
na aññāsi phegguṃ,||
na aññāsi tacaṃ,||
na aññāsi papaṭikaṃ,||
na aññāsi sākhāpalāsaṃ,||
tathā h’ayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma phegguṃ||
ati-k-kamma tacaṃ||
ati-k-kamma papaṭikaṃ||
sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ||
tañ c’assa atthaṃ nānubhavissatī’ ti.|| ||

5. Seyyathā pi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma phegguṃ||
ati-k-kamma [199] tacaṃ||
papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkameyya||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
tam enaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya:|| ||

‘Na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ,||
na aññāsi phegguṃ,||
na aññāsi tacaṃ,||
na aññāsi papaṭikaṃ,||
na aññāsi sākhāpalāsaṃ,||
tathā h’ayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma phegguṃ||
ati-k-kamma tacaṃ||
papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ||
tañ c’assa atthaṃ nānubhavissatī’ ti.|| ||

6. Seyyathā pi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma phegguṃ||
tacaṃ chetvā ādāya pakkameyya||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
tam enaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya:|| ||

‘Na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ,||
na aññāsi phegguṃ,||
na aññāsi tacaṃ,||
na aññāsi papaṭikaṃ,||
na aññāsi sākhāpalāsaṃ,||
tathā h’ayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma phegguṃ||
tacaṃ chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ||
tañ c’assa atthaṃ nānubhavissatī’ ti.|| ||

7. Seyyathā pi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
phegguṃ chetvā ādāya pakkameyya||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
tam enaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ,||
na aññāsi phegguṃ,||
na aññāsi tacaṃ,||
na aññāsi papaṭikaṃ,||
na aññāsi sākhāpalāsaṃ,||
tathā h’ayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
phegguṃ chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ||
tañ c’assa atthaṃ nānubhavissatī’ ti.|| ||

8. Seyyathā pi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
sāraṃ yeva chetvā ādāya pakkameyya||
‘sāran’ ti jānamāno,||
tam enaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya:|| ||

‘Aññāsi vatāyaṃ bhavaṃ puriso sāraṃ,||
aññāsi phegguṃ,||
aññāsi tacaṃ,||
aññāsi papaṭikaṃ,||
aññāsi sākhāpalāsaṃ,||
tathā h’ayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
sāraṃ yeva chetvā [200] ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti jānamāno||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ||
tañ c’assa atthaṃ anubhavissatī’ ti.|| ||

9. Evam eva kho brāhmaṇa idh’ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito hoti:|| ||

‘Otiṇṇo’mhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,||
dukkho tiṇṇo dukkha-pareto,||
app’eva nāma imassa kevalassa dukkha-k-khandhassa antakiriyā paññāyethā’ ti.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,||
so tena lābha-sakkāra-silokena atta-mano hoti paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tena lābha-sakkāra-silokena attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti:|| ||

‘Aham asmi lābhī silokavā,||
ime pan’aññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ ti.|| ||

Lābha-sakkāra-silokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati,||
olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.|| ||

Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma pheggu||
ati-k-kamma tacaṃ||
ati-k-kamma papaṭikaṃ||
sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ||
tañ c’assa atthaṃ nānubhavissa’ ti,||
tath’ūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi.|| ||

10. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito hoti:|| ||

‘Otiṇṇo’mhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,||
dukkh’otiṇṇo dukkha-pareto,||
app’eva nāma imassa kevalassa dukkha-k-khandhassa antakiriyā paññāyethā’ ti.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,||
so tena lābha-sakkāra-silokena na atta-mano hoti na paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tena lābha-sakkāra-silokena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti,||
lābha-sakkāra-silokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

So sīla-sampadaṃ ārādheti,||
so tāya sīla-sampadāya atta-mano hoti paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tāya sīla-sampadāya attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti:|| ||

‘Aham asmi sīlavā kalyāṇa-dhammo,||
ime pan’aññe bhikkhū du-s-sīlā pāpa-dhammā’ ti,||
sīla-sampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ [201] dhammānaṃ sacchi-kiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati.|| ||

Olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.|| ||

Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma phegguṃ||
ati-k-kamma tacaṃ||
papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ||
tañ c’assa atthaṃ nānubhavissati,||
tath’ūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi.|| ||

11. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito hoti:|| ||

‘Otiṇṇo’mhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,||
dukkh’otiṇṇo dukkha-pareto,||
app’eva nāma imassa kevalassa dukkha-k-khandhassa antakiriyā paññāyethā’ ti.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,||
so tena lābha-sakkāra-silokena na atta-mano hoti na paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tena lābha-sakkāra-silokena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti,||
lābha-sakkāra-silokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

So sīla-sampadaṃ ārādheti,||
so tāya sīla-sampadāya atta-mano hoti||
no ca kho paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tāya sīla-sampadāya attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti:||
sīla-sampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

So samādhi-sampadaṃ ārādheti,||
so tāya samādhi-sampadāya atta-mano hoti paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tāya samādhi-sampadāya attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti:|| ||

‘Aham asmi samāhito ek’agga-citto,||
ime pan’aññe bhikkhū asamāhitā vibbhanta-cittā’ ti||
samādhi-sampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati,||
olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.|| ||

Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
ati-k-kamma phegguṃ||
tacaṃ chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ||
tañ c’assa atthaṃ nānubhavissati,||
tath’ūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi.|| ||

12. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito hoti:|| ||

‘Otiṇṇo’mhi jātiyā jarāya maraṇena [202] sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,||
dukkh’otiṇṇo dukkha-pareto,||
app’eva nāma imassa kevalassa dukkha-k-khandhassa antakiriyā paññāyethā’ ti.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,||
so tena lābha-sakkāra-silokena na atta-mano hoti na paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tena lābha-sakkāra-silokena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti,||
lābha-sakkāra-silokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

So sīla-sampadaṃ ārādheti,||
so tāya sīla-sampadāya atta-mano hoti no ca kho paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tāya sīla-sampadāya na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti||
sīla-sampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

So ñāṇa-dassanaṃ ārādheti,||
so tena ñāṇa-dassanena atta-mano hoti paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tena ñāṇa-dassanena attān’ukkaṃseti paraṃ vambheti:|| ||

‘Aham asmi jānaṃ passaṃ viharāmi||
Ime pan’aññe bhikkhū ajānaṃ apassaṃ viharantī’ ti,||
ñāṇa-dassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati,||
olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.|| ||

Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
ati-k-kamm’eva sāraṃ||
phegguṃ chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti mañña-māno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ tañ c’assa atthaṃ nānubhavissati,||
tath’ūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi.|| ||

13. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabba-jito hoti:|| ||

‘Otiṇṇo’mhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,||
dukkh’otiṇṇo dukkha-pareto,||
app’eva nāma imassa kevalassa dukkha-k-khandhassa antakiriyā paññāyethāti.|| ||

So evaṃ pabba-jito [203] samāno lābha-sakkāra-silokaṃ abhinibbatteti,||
so tena lābha-sakkāra-silokena na atta-mano hoti na paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tena lābha-sakkāra-silokena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti,||
lābha-sakkāra-silokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

So sīla-sampadaṃ ārādheti,||
so tāya sīla-sampadāya atta-mano hoti no ca kho paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tāya sīla-sampadāya na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti:||
sīla-sampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

So samādhi-sampadaṃ ārādheti,||
so tāya samādhi-sampadāya atta-mano hoti no ca kho paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tāya samādhi-sampadāya na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti:||
samādhi-sampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

So ñāṇa-dassanaṃ ārādheti,||
so tena ñāṇa-dassanena atta-mano hoti no ca kho paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tena ñāṇa-dassanena na attān’ukkaṃseti na paraṃ vambheti,||
ñāṇa-dassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchi-kiriyāya chandaṃ janeti vāyamati,||
Anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.|| ||

14. Katame ca brāhmaṇa dhammā ñāṇa-dassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca?|| ||

Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicc’eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ||
viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ||
paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītatarā ca.|| ||

15. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā||
ajjhattaṃ sampasādanaṃ||
cetaso ekodi-bhāvaṃ||
avitakkaṃ avicāraṃ||
samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ||
dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.|| ||

16. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu||
pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharati||
sato ca sampajāno||
sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti||
yantaṃ ariyā ācikkhanti:||
‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti||
tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayam pi [204] kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.|| ||

17. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu||
sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubbe va somanassa-domanassānaṃ attha-gamā||
adukkha-ṃ-asukhaṃ||
upekkhā-sati-pārisuddhiṃ||
catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.|| ||

18. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu||
sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā||
paṭigha-saññānaṃ attha-gamā||
nānatta-saññānaṃ amanasikārā||
‘Ananto ākāso’ ti||
Ākāsanañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.|| ||

19. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu||
sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma||
‘Anantaṃ viññāṇan’ ti||
Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.|| ||

20. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu||
sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma||
‘N’atthi kiñcī’ ti||
Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.|| ||

21. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu||
sabbaso Ākiñcaññ’āyatanaṃ samati-k-kamma||
N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.|| ||

22. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu||
sabbaso N’eva-saññā-nā-saññ’āyatanaṃ samati-k-kamma||
saññā-vedayita-nirodhaṃ upasampajja viharati||
paññāya c’assa disvā āsavā parikkhīṇā honti.|| ||

Ayam pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇa-dassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.|| ||

Ime kho brāhmaṇa dhammā ñāṇa-dassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca.|| ||

Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso sāratthiko||
sāragavesī||
sārapariyesanaṃ||
caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato||
sāraṃ yeva chetvā ādāya pakkanto||
‘sāran’ ti jānamāno,||
yañ c’assa sārena sārakaraṇīyaṃ tañ c’assa atthaṃ anubhavissati,||
tath’ūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi.|| ||

23. Iti kho brāhmaṇa na-y-idaṃ Brahma-cariyaṃ lābha-sakkāra-silokānisaṃsaṃ,||
na sīla-sampadānisaṃsaṃ,||
na samādhi-sampadānisaṃsaṃ,||
na ñāṇa-dassanānisaṃsaṃ.|| ||

[205] ca kho ayaṃ brāhmaṇa akuppā ceto-vimutti,||
etadattham-idaṃ brāhmaṇa Brahma-cariyaṃ,||
etaṃ sāraṃ,||
etaṃ pariyosānan” ti.|| ||

24. Evaṃ vutte Piṅgalakoccho brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||

“Abhikkantaṃ bho Gotama!|| ||

Abhikkantaṃ bho Gotama!|| ||

Seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Magga ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya:||
cakkhu-manto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evam evaṃ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Es’āhaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi||
Dhammañ ca||
bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan” ti.|| ||

Cūḷa Sār’Opama Suttaṃ



Nguồn : Source link
DATABASE-FIRST

Liên hệ dữ liệu của bài kinh

Chỉ hiển thị những quan hệ thực sự có trong dữ liệu hiện tại; không tự suy diễn thêm.

Bộ / nhóm bài viết
Tài nguyên đã liên kết
1 menu nhóm kinh 0 media
Tiếp tục khám phá

Đọc tiếp & nội dung liên quan

Kinh Trung Bộ Nikaya - Pali →

Bài viết cùng chuyên mục

Kinh Trung Bộ Nikaya - Pali

Xem tất cả →
Đánh giá nội dungBài này hữu ích với bạn?/5 · 0 đánh giá
ĐIỀU HƯỚNG TỪ DATABASE

Mạng liên kết nội dung

Liên kết bên dưới được dựng phía server từ các quan hệ đang có trong cơ sở dữ liệu Nikaya Tâm Học.

13liên kết