Kinh Trường Bộ 10 Pali : Kinh Tu-bà (Subha sutta)
Kinh Trường Bộ 10 Pali : Kinh Tu-bà (Subha sutta)
Dīgha Nikāya
Sutta 10
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[204]
[1][pts] Evaṃ me sutaṃ.|| ||
Ekaṃ samayaṃ āyasmā Ānando Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme aciraparinibbute Bhagavati.|| ||
Tena kho pana samayena subho māṇavo Todeyya-putto Sāvatthiyaṃ paṭivasati kenacideva karaṇīyena.
2. Atha kho subho māṇavo Todeyya-putto aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesi: ehi tvaṃ māṇavaka, yena samaṇo Ānando ten’upasaṅkama.|| ||
Upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ Ānandaṃ appabādhaṃ appātaṅkaṃ lahu-ṭ-ṭhānaṃ balaṃ phāsu-vihāraṃ puccha “subho māṇavo tedeyyaputto bhavantaṃ Ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahu-ṭ-ṭhānaṃ balaṃ phāsu-vihāraṃ pucchatī” ti.|| ||
Evaṃ ca vadehi “sādhu kira bhavaṃ Ānando yena subhassa māṇavassa Todeyya-puttassa nivesanaṃ ten’upasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā” ti.
3. ‘Evaṃ bho’ti kho so māṇavako subhassa māṇavassa Todeyya-puttassa paṭi-s-sutvā yen’āyasmā Ānando ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṃ sammodi.|| ||
Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1 vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho so māṇavako āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: subho māṇavo Todeyya-putto bhavantaṃ Ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahu-ṭ-ṭhānaṃ balaṃ phāsu-vihāraṃ pucchati.|| ||
Evaṃ ca vadeti “sādhu kira bhavaṃ Ānando yena subhassa māṇavassa Todeyya-puttassa [205] nivesanaṃ ten’upasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā” ti.
4. Evaṃ vutte āysamā Ānando taṃ māṇavakaṃ etad avoca: akālo kho māṇavaka.|| ||
Atthi me ajja bhesajjamattā pītā.|| ||
App’eva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañ ca upādāyāti.|| ||
‘Evaṃ bho’ti kho so māṇavako āyasmato Ānandassa paṭi-s-sutvā uṭṭhāy āsanā yena subho māṇavo Todeyya-putto ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā subhaṃ māṇavaṃ Todeyya-puttaṃ etad avoca: “avocumha kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhavantaṃ Ānandaṃ: subho māṇavo Todeyya-putto bhavantaṃ Ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahu-ṭ-ṭhānaṃ balaṃ phāsu-vihāraṃ pucchati.|| ||
Evaṃ ca vadeti ‘sādhu kira bhavaṃ Ānando yena subhassa māṇavassa Todeyya-puttassa nivesanaṃ ten’upasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’ti.|| ||
Evaṃ vutte bho samaṇo Ānando maṃ etad avoca: ‘akālo kho māṇavaka.|| ||
Atthi me ajja bhesajjamattā pītā.|| ||
App’eva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañ ca upādāyā” ti.|| ||
“Ettāvatāpi kho bho katam eva etaṃ, yato so bho bhavaṃ Ānando okāsamakāsi svātanāyapi upasaṅkamanāyā” ti.
5. Atha kho āyasmā Ānando tassā rattiyā accayena pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya cetakena bhikkhunā pacchā-samaṇena yena subhassa māṇavassa Todeyya-puttassa nivesanaṃ ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||
Atha kho subho māṇavo Todeyya-putto yen’āyasmā Ānando ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṃ sammodi.|| ||
Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.
6. Eka-m-antaṃ nisinno kho subho māṇavo Todeyya-putto āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: [206] “bhavaṃ hi Ānando tassa bhoto Gotamassa dīgha-rattaṃ upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī.|| ||
Bhavaṃ etaṃ Ānando jāneyya yesaṃ so bhavaṃ Gotamo dhammānaṃ vaṇṇa-vādī ahosi, yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi pati-ṭ-ṭhāpesi.|| ||
Katame-sānaṃ kho bho Ānanda dhammānaṃ so bhavaṃ Gotamo vaṇṇa-vādī ahosi?|| ||
Kattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī” ti?
7. “Tiṇṇaṃ kho māṇava khandhānaṃ so Bhagavā vaṇṇa-vādī ahosi.|| ||
Ettha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi pati-ṭ-ṭhāpesi.|| ||
Katamesaṃ tiṇṇaṃ?|| ||
Ariyassa sīla-k-khandhassa ariyassa samādhi-k-khandhassa ariyassa paññā-k-khandhassa.|| ||
Imesaṃ kho māṇava tiṇṇaṃ khandhānaṃ so Bhagavā vaṇṇa-vādī ahosi.|| ||
Ettha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī” ti.
8. “Katamo pana so bho Ānanda ariyo sīla-k-khandho yassa so bhavaṃ Gotamo vaṇṇa-vādī ahosi, yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī” ti?
9. “Idha māṇava Tathāgato loke uppajjati|| arahaṃ,|| Sammā Sambuddho,|| vijjā-caraṇa-sampanno,|| Sugato,|| loka-vidū,|| anuttaro purisa-damma-sārathī,|| Satthā deva-manussānaṃ,|| Buddho,|| Bhagavā.|| ||
So imaṃ lokaṃ|| sa-devakaṃ|| sa-Mārakaṃ|| sa-brahmakaṃ|| sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ|| sa-deva-manussaṃ|| sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||
So dhammaṃ deseti|| ādi kalyāṇaṃ|| majjhe kalyāṇaṃ|| pariyosāna-kalyāṇaṃ|| sātthaṃ savyañ janaṃ,|| kevala-paripuṇṇaṃ|| parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||
10(29) Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā|| gahapati-putto vā|| aññatarasmiṃ vā|| kule paccājāto.|| ||
So taṃ dhammaṃ sutvā Tathāgate saddhaṃ paṭilabhati.|| ||
So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:|| ||
‘Sambādho gharāvāso rajo-patho,|| abbhokāso pabbajjā.|| ||
Na-y-idaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṃ ekanta-parisuddhaṃ saṅkha-likhitaṃ Brahma-cariyaṃ carituṃ.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ ti.|| ||
11. So aparena samayena appaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya,|| appaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya,|| kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||
So evaṃ pabba-jito samāno Pātimokkha-saṃvarat-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||
Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena.|| ||
Parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro bhojane matt’aññū sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.
■
12.(29) Kathañ ca māṇava bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||
Idha bhikkhu pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti,|| nihita-daṇḍo|| nihita-sattho|| lajjī dayā-panno,|| sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī viharati.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.
■
13. Adinn’ādānaṃ pahāya|| adinn’ādānā paṭivirato hoti|| dinn’ādāyī dinna-pāṭikaṅkhī,|| athenena suci-bhūtena attanā virahati.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmi.|| ||
■
14. Abrahma-cariyaṃ pahāya|| brahma-cārī hoti|| ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
15. Musā-vādaṃ pahāya|| musā-vādā paṭivirato hoti|| sacca-vādī|| sacca-sandho|| theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
Pisuṇa-vācaṃ pahāya|| pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||
Ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,|| amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya.|| ||
Iti bhinnānaṃ vā|| sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā|| samagg’ārāmo|| samagga-rato|| samagga-nandī|| samagga-karaṇiṃ|| vācaṃ bhāsitā.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
17. Pharusā-vācaṃ pahāya|| pharusāya vācāya paṭivirato hoti|| yā sā vācā neḷā|| kaṇṇa-sukhā|| pemanīyā|| hadayaṃ-gamā|| porī|| bahu-jana-kantā|| bahujāna-manāpā,|| tathā-rūpaṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
18. Sampha-p-palāpaṃ pahāya|| sampha-p-palāpā paṭivirato hoti|| kāla-vādī|| bhūta-vādī|| attha-vādī|| dhamma-vādī|| vinaya-vādī,|| nidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā|| kālena sāpadesaṃ pariyanta-vatiṃ attha-sañhitaṃ.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
19.(30) Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||
Eka-bhatatiko hoti ratt’ūparato,|| virato vikāla-bhojanā.|| ||
Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||
Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhānā paṭivirato hoti.|| ||
Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||
Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Āmaka-maṃsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Hatthi-gavassa-vaḷavā-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Dūteyya-paheṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||
Tulā-kūṭa-kaṃsa-kūṭa-māna-kūṭā paṭivirato hoti.|| ||
Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||
Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākarā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
§
20(31) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ bījagāma-bhūta-gāma-samārambhaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Mūla-bījaṃ,|| khandha-bījaṃ,|| phalu-bījaṃ,|| agga-bījaṃ,|| bija-bījam eva pañcamaṃ.|| ||
Iti eva-rūpā bījagāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
21 (32) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ sannidhi-kāra-paribhogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Anna-sannidhiṃ,|| pāna-sannidhiṃ,|| vattha-sannidhiṃ,|| yāna-sannidhiṃ,|| sayana-sannidhiṃ,|| gandha-sannidhiṃ,|| āmisa-sannidhiṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlassamiṃ.|| ||
■
22(33) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ visuka-dassanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Naccaṃ,|| gītaṃ,|| vāditaṃ,|| pekkhaṃ,|| akkhātaṃ,|| pāṇissaraṃ,|| vetālaṃ,|| kumbha-thūnaṃ,|| Sobha-nagarakaṃ,|| caṇḍālaṃ,|| vaṃsaṃ,|| dhopanaṃ,|| hatthi-yuddhaṃ,|| assa-yuddhaṃ,|| mahisa-yuddhaṃ,|| usabha-yuddhaṃ,|| aja-yuddhaṃ,|| meṇḍaka-yuddhaṃ,|| kukkuṭa-yuddhaṃ,|| vaṭṭaka-yuddhaṃ,|| daṇḍa-yuddhaṃ,|| muṭṭhi-yuddhaṃ,|| nibbuddhaṃ|| uyyodhikaṃ|| balaggaṃ|| senā-byūhaṃ|| aṇīka-dassanaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
23(34) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ jūta-p-pamāda-ṭ-ṭhān’ānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Aṭṭha-padaṃ,|| dasa-padaṃ,|| ākāsaṃ,|| parihāra-pathaṃ,|| sannikaṃ,|| khalikaṃ,|| ghaṭikaṃ,|| salāka-hatthaṃ,|| akkhaṃ,|| paṅgacīraṃ,|| vaṅkakaṃ,|| mokkha-cikaṃ,|| ciṅgulikaṃ,|| pattāḷhakaṃ,|| rathakaṃ,|| dhanukaṃ,|| akkharikaṃ,|| manesikaṃ,|| yathā-vajjaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān’ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
24(35) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ uccā-sayana-mahā-sayanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Āsandiṃ,|| pallaṅkaṃ,|| gonakaṃ,|| cittakaṃ,|| paṭikaṃ,|| paṭalikaṃ,|| tūlikaṃ,|| vikatikaṃ,|| udda-lomiṃ,|| ekanta-lomiṃ,|| kaṭṭhissaṃ,|| koseyyaṃ,|| kuttakaṃ,|| hatth’attharaṃ,|| ass’attharaṃ,|| rath’attharaṃ,|| ajina-p-paveṇiṃ,|| kādali-miga-pavara-pacc’attharaṇaṃ,|| sa-uttara-c-chadaṃ,|| ubhato-lohita-kūpadhānaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
25(36) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān’ānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Ucchādanaṃ,|| parimaddanaṃ,|| nahāpanaṃ,|| sambāhanaṃ,|| ādāsaṃ,|| añjanaṃ,|| mālā-vilepanaṃ,|| mukkha-cuṇṇakaṃ,|| mukhale-panaṃ,|| hattha-bandhaṃ,|| sikhā-bandhaṃ,|| daṇḍakaṃ,|| nāḷikaṃ,|| khaggaṃ,|| chattaṃ,|| citrūpāhanaṃ,|| uṇahīsaṃ,|| maṇiṃ,|| vāla-vījaniṃ,|| odātāni,|| vatthāni,|| dīgha-dasāni.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān’ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
26(37) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Rāja-kathaṃ,|| cora-kathaṃ,|| mahāmatta-kathaṃ,|| senā-kathaṃ,|| bhaya-kathaṃ,|| yuddha-kathaṃ,|| anna-kathaṃ,|| pāna-kathaṃ,|| vattha-kathaṃ,|| sayana-kathaṃ,|| mālā-kathaṃ,|| gandha-kathaṃ,|| ñāti-kathaṃ,|| yāna-kathaṃ,|| gāma-kathaṃ,|| nigama-kathaṃ,|| nagara-kathaṃ,|| jana-pada-kathaṃ,|| itthi-kathaṃ,|| purisa-kathaṃ,|| kumāra-kathaṃ,|| kumāri-kathaṃ,|| sūra-kathaṃ,|| visikhā-kathaṃ,|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ,|| pubba-peta-kathaṃ,|| nānatta-kathaṃ,|| lok’akkhāyikaṃ,|| samudda-khāyikaṃ,|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
27(38) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā viggāhika-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
‘Na tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāsi.|| ||
Ahaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāmi.|| ||
Kiṃ tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānissasi?|| ||
Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||
Aham asmi sammā-paṭipanno|| — Sahitaṃ me, asahitaṃ te —|| pure vacanīyaṃ pacchā avaca.|| ||
Pacchā vacanīyaṃ pure avaca.|| ||
Aviciṇṇan te viparāvattaṃ —|| āropito te vādo.|| ||
Niggahīto tvam asi —|| cara vāda-p-pamokkhāya.|| ||
Nibbeṭhehi vā sace pahosī’ ti.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya viggahika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
28(39) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Raññaṃ,|| rāja-mahāmattāṇaṃ,|| khattiyānaṃ,|| brāhmaṇānaṃ,|| gahapatikānaṃ,|| kumārānaṃ:|| ||
‘Idha gaccha.|| ||
Amutrā-gaccha.|| ||
Idaṃ hara.|| ||
Amutra idaṃ āharā’ ti.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
29(40) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti|| lapakā ca|| nemittikā ca|| nippesikā ca|| lābhena ca lābhaṃ nijigiṃsitāro.|| ||
Iti eva-rūpā kuhana-lapanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
§
30(41) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya|| micchā ājīvena|| jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Aṅgaṃ,|| nimittaṃ,|| uppātaṃ,|| supiṇaṃ,|| lakkhaṇaṃ,|| mūsika-c-chinnaṃ,|| aggi-homaṃ,|| dabbi-homaṃ,|| thusa-homaṃ,|| kaṇa-homaṃ,|| taṇḍula-homaṃ,|| sappi-homaṃ,|| tela-homaṃ,|| mukha-homaṃ,|| lohita-homaṃ,|| aṅga-vijjā,|| vatthu-vijjā,|| khatta-vijjā,|| siva-vijjā,|| bhūta-vijjā,|| bhuri-vijjā,|| ahi-vijjā,|| visa-vijjā,|| vicchika-vijjā,|| mūsika-vijjā,|| sakuṇa-vijjā,|| vāyasa-vijjā,|| pakkajjhānaṃ,|| sara-parittānaṃ,|| miga-cakkaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
31(42) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Maṇi-lakkhaṇaṃ,|| daṇḍa-lakkhaṇaṃ,|| vattha-lakkhaṇaṃ,|| asi-lakkhaṇaṃ,|| usu-lakkhaṇaṃ,|| dhanu-lakkhaṇaṃ,|| āyudha-lakkhaṇaṃ,|| itthi-lakkhaṇaṃ,|| purisa-lakkhaṇaṃ,|| kumāra-lakkhaṇaṃ,|| kumāri-lakkhaṇaṃ,|| dāsa-lakkhaṇaṃ,|| dāsi-lakkhaṇaṃ,|| hatthi-lakkhaṇaṃ,|| assa-lakkhaṇaṃ,|| mahisa-lakkhaṇaṃ,|| usabha-lakkhaṇaṃ,|| go-lakkhaṇaṃ,|| aja-lakkhaṇaṃ,|| meṇḍa-lakkhaṇaṃ,|| kukkuṭa-lakkhaṇaṃ,|| vaṭṭaka-lakkhaṇaṃ,|| godhā-lakkhaṇaṃ,|| kaṇṇikā-lakkhaṇaṃ,|| kacchapa-lakkhaṇaṃ,|| miga-lakkhaṇaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
32(43) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya|| micchā ājīvena|| jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Raññaṃ niyyānaṃ bhavissati.|| ||
Raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati.|| ||
Abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati.|| ||
Bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati.|| ||
Bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati.|| ||
Abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati.|| ||
Abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati.|| ||
Bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati.|| ||
Bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati.|| ||
Abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati.|| ||
Iti imassa jayo bhavissati.|| ||
Imassa parājayo bhavissati.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
33(44) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya|| micchā ājīvena|| jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Canda-g-gāho bhavissati.|| ||
Suriya-g-gāho bhavissati.|| ||
Nakkhatta-g-gāho bhavissati.|| ||
Candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Ukkā-pāto bhavissati.|| ||
Disā-ḍāho bhavissati.|| ||
Bhūmi-cālo bhavissati.|| ||
Deva-dundubhi bhavissati.|| ||
Candima-suriya-nakkhattāṇaṃ|| uggamanaṃ|| ogamanaṃ|| saṅkilesaṃ|| vodānaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko canda-g-gāho bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko suriya-g-gāho bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko nakkhatta-g-gāho bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipākaṃ candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipākaṃ candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ vipākaṃ nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipākaṃ nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipākaṃ candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.’|| ||
Iti vā eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
34(45) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya|| micchā ājīvena|| jīvikaṃ kappenti —|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Su-b-buṭṭhikā bhavissati.|| ||
Du-b-buṭṭhikā bhavissati,|| subhikkhaṃ bhavissati.|| ||
Du-b-bhikkhaṃ bhavissati.|| ||
Khemaṃ bhavissati.|| ||
Bhayaṃ bhavissati.|| ||
Rogo bhavissati.|| ||
Ārogyaṃ bhavissati.|| ||
Muddā,|| gaṇanā,|| saṅkhānaṃ,|| kāveyyaṃ,|| lokāyataṃ.
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
35(46) Yathā pana pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya|| micchā ājīvena|| jīvikaṃ kappenti —|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Āvāhanaṃ,|| vivāhanaṃ,|| saṃvadanaṃ,|| vivadanaṃ,|| saṅkiraṇaṃ,|| vikiraṇaṃ,|| subhaga-karaṇaṃ,|| dubbhaga-karaṇaṃ,|| viruddha-gabbha-karaṇaṃ,|| jivhā-nittha-d-danaṃ,|| hanu-saṃhananaṃ,|| hatth-ā-bhijappanaṃ,|| kaṇṇa-jappanaṃ,|| ādāsa-pañhaṃ,|| kumāri-pañhaṃ,|| deva-pañhaṃ,|| ādicc’upaṭṭhānaṃ,|| mahat’upaṭṭhānaṃ,|| abbhujjalanaṃ,|| Sir’avhāyanaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
36(47) Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya|| micchā ājīvena|| jīvikaṃ kappenti —|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Santi-kammaṃ,|| paṇidhi-kammaṃ,|| bhūta-kammaṃ,|| bhūri-kammaṃ,|| vassa-kammaṃ,|| vossa-kammaṃ,|| vatthu-kammaṃ,|| vatthu-parikiraṇaṃ,|| ācamanaṃ,|| nahāpanaṃ,|| juhanaṃ,|| vamanaṃ,|| virecanaṃ,|| uddha-virecanaṃ,|| adho-virecanaṃ,|| sīsa-virecanaṃ,|| kaṇṇa-telaṃ,|| netta-tappanaṃ,|| natthu-kammaṃ,|| añjanaṃ,|| paccañjanaṃ,|| sālākiyaṃ,|| salla-kattikaṃ,|| dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaṃ,|| anuppadānaṃ,|| osadhīnaṃ,|| paṭimokkho.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
37(48) Sa kho so āvuso bhikkhu|| evaṃ sīla-sampanno|| na kuto ci bhayaṃ samanupassati|| yad idaṃ sīla-saṃvaratto.|| ||
Seyyathā pi āvuso khattiyo muddhā-vasitto nihata-paccāmitto|| na kuto ci bhayaṃ samanupassati|| yad idaṃ pacca-t-thikato.|| ||
So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajja-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||
Evaṃ kho māṇava bhikkhu sīla-sampanno hoti.
38. Ayaṃ kho so māṇava ariyo sīlak-khandho yassa so Bhagavā vaṇṇa-vādī ahosi yatha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi pati-ṭ-ṭhāpesi.|| ||
Athi cevetha uttariṃ karaṇiyanti.”
39. “Acchariyaṃ bho Ānanda, abbhrutaṃ bho Ānanda, sopāyaṃ bho Ānanda ariyo sīlak-khandho paripuṇṇo no aparipuṇṇo.|| ||
Evam paripuṇṇañ c’āhamho Ānanda ariyaṃ [207] sīlakkhadhaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇa-brāhmaṇesu na samanupassāmi.|| ||
Evam paripuṇṇañ ca bho Ānanda ariyaṃ sīlakkhadhaṃ ito bahiddhā aññe samaṇa-brāhmaṇā attani samanupasseyyuṃ, te tāvataken’eva atta-manā assu ‘alamettā-vatā katamettā-vatā, anuppatto no sāmaññatho, nathi no kiñci uttariṃ karaṇiyan’ ti.|| ||
Atha ca pana bhavaṃ ānado evam āha: athi cevetha uttariṃ karaṇīyan” ti.
40. “Katamo pana so bho Ānanda ariyo samādhik-khandho yassa so bhavaṃ Gotamo vaṇṇa-vādī ahosi yatha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī” ti?
41(49) Kathañ ca māṇava bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti?|| ||
Idha āvuso bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ cakkhu’ndriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ|| abhijjhā-domanassā|| pāpakā|| akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ|| tassa saṃvarāya paṭipajjati,|| rakkhati cakkhu’ndriyaṃ|| cakkhu’ndriye saṃvaratṃ āpajjati.|| ||
■
Sotena saddaṃ sutvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ sot’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā|| pāpakā|| akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ|| tassa saṃvarāya paṭipajjati,|| rakkhati cakkhu’ndriyaṃ|| cakkhu’ndriye saṃvaratṃ āpajjati.|| ||
■
Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ ghān’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā|| pāpakā|| akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ|| tassa saṃvarāya paṭipajjati,|| rakkhati ghān’indriyaṃ|| ghān’indriye saṃvaratṃ āpajjati.|| ||
■
Jivhāya rasaṃ sāyitvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ jivh’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā|| pāpakā|| akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ|| tassa saṃvarāya paṭipajjati,|| rakkhati jivh’indriyaṃ|| jivh’indriya saṃvaratṃ āpajjati.|| ||
■
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ kāy’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā|| pāpakā|| akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ|| tassa saṃvarāya paṭipajjati,|| rakkhati kāy’indriyaṃ|| kāy’indriye saṃvaratṃ āpajjati.|| ||
■
Manasā dhammaṃ viññāya|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ man’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā|| pāpakā|| akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ|| tassa saṃvarāya paṭipajjati,|| rakkhati man’indriyaṃ|| man’indriye saṃvaratṃ āpajjati.|| ||
So iminā ariyena indriya-saṃvarena samannāgato ajjhattaṃ avyāseka-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||
§
42(50) Kathañ ca māṇava bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||
Idha āvuso bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti.|| ||
Alokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Saṅghāṭi-patta-cīvara-dhāraṇe sampajāna-kārī hoti.|| ||
Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Uccāra-passāva-kamme sampajāna-kārī hoti.|| ||
Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||
§
43(51) Kathañ ca āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||
Idha mahā-rāja bhikkhu santuṭṭho hoti|| kāya-parihāriyena cīvarena|| kucchi-parihāriyena piṇḍa-pātena,|| so yena yen’eva pakkamati samādāy’eva pakkamati.|| ||
Seyyathā pi āvuso pakkhī sakuṇo|| yena yen’eva ḍeti sa-patta-bhāro va ḍeti,|| evam eva kho āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti|| kāya-parihāriyena cīvarena kucchi-parihāriyena piṇḍ-apātena,|| so yena yen’eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||
Evaṃ kho āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||
§
44(52) So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato,|| iminā ca ariyena indriya-saṃvarena samannāgato,|| iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato,|| imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,|| vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||
So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇīdhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||
45(53) So abhijjhaṃ loke pahāya|| vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti.|| ||
Vyāpāda-padosaṃ pahāya|| avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampi,|| vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti.|| ||
■
Thina-middhaṃ pahāya|| vigata-thina-middho viharati,|| āloka-saññī sato sampajāno,|| thina-middhā cittaṃ parisodheti.|| ||
■
Uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanna-citto,|| uddhacca-kukkuccā cittaṃ parisodheti.|| ||
■
Vici-kicchaṃ pahāya|| tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathī kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||
■
46(54) Seyyathā pi māṇava puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya,|| tassa te kammantā samijjheyyuṃ,|| so yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni|| tāni ca vyantī-kareyya,|| siyā c’assa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ.|| ||
Tassa me te kammantā samijjhiṃsu.|| ||
So’haṃ yāni ca poraṇāni iṇa-mūlāni|| tāni ca vyanti akāsiṃ,|| atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigacche somanassaṃ.|| ||
■
47(55) Seyyathā pi māṇava puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ c’assa na c-chādeyya,|| na c’assa kāye balamattā.|| ||
So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,|| bhattañ c’assa chādeyya,|| siyā c’assa kāye balamattā.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ ca me na c-chādesi,|| na ca me āsi kāye balamattā.|| ||
So’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti.|| ||
Atthi ca kāye balamattā” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigacche somanassaṃ.|| ||
■
48(56) Seyyathā pi māṇava puriso bandhanāgāre baddho assa.|| ||
So aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā avyayena,|| na c’assa kiñ ci bhogānaṃ vayo.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ,|| so’mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā avyayena,|| n’atthi ca me kiñ ci bhogānaṃ vayo” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigacche somanassaṃ.|| ||
■
49(57) Seyyathā pi māṇava puriso dāso assa anatta-dhīno parādhīno|| na yena kāmaṅ gamo.|| ||
So aparena samayena tamhā dāsavyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso|| yena kāmaṅ gamo.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anattādhīno parādhīno|| na yena kāmaṅ gamo,|| so’mhi etarahi tamhā dāsavyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso|| yena kāmaṅ gamo” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmojjaṃ,|| adhigacche somanassaṃ.|| ||
■
50(59) Seyyathā pi māṇava puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||
So aparena samayena taṃ kantāraṃ nitthareyya,|| sotthinā gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭibhayaṃ.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||
So’mhi etarahi taṃ kantāraṃ nitthiṇṇo,|| sotthinā gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭibhayan” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigacche somanassaṃ.|| ||
51(60) Evam eva kho āvuso bhikkhu,|| yathā iṇaṃ,|| yathā rogaṃ,|| yathā bandhanāgāraṃ,|| yathā dāsavyaṃ,|| yathā kantāraddhāna-maggaṃ,|| ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.|| ||
■
Seyyathā pi māṇava ānaṇyaṃ,|| yathā ārogyaṃ,|| yathā bandhanā mokkhaṃ,|| yathā bhujissaṃ|| yathā khemanta-bhūmiṃ|| evam eva kho āvuso bhikkhu|| ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.|| ||
52(61) Tass’ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||
§
53. So vivicc’eva kāmehi|| vivicca akusalehi kammehi|| sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ|| viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ|| paṭhama-j-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena|| pīti-sukhena apphutaṃ hoti.|| ||
54. Seyyathā pi māṇava dakkho nahāpako vā|| nahāpakantevāsī vā|| kaṃsa-thāle nahānīya-cuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya,|| sā’ssa nahānīya-piṇḍi|| sinehānugatā|| sineha-paretā|| santara-bāhirā phuṭā sinehena|| na ca paggharaṇīi; evam eva kho āvuso bhikkhu imam eva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||
N’āssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||
55. Yampi māṇava bhikkhu vivicc’eva kāmehi|| vivicca akusalehi kammehi|| sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ|| viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ|| paṭhama-j-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena|| pīti-sukhena apphutaṃ hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti samādhismiṃ.
■
56. Puna ca paraṃ māṇava bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā|| ajjhattaṃ sampasādanaṃ|| cetaso ekodi-bhāvaṃ|| avitakkaṃ avicāraṃ|| samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ|| dutiya-j-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhi-jaṃ pīti-sukhena apphutaṃ hoti.|| ||
57. Seyyathā pi māṇava udaka-rahado ubbhidodako,|| tassa nev’assa puratthimāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na dakkhiṇāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na pacchi-māya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na uttarāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anupaveccheyya,|| atha kho tamhā ca udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udaka-rahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya,|| nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa vārinā sītena apphuṭaṃ assa-
58. Yampi māṇava bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā|| ajjhattaṃ sampasādanaṃ|| cetaso ekodi-bhāvaṃ|| avitakkaṃ avicāraṃ|| samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ|| dutiya-j-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhi-jaṃ pīti-sukhena apphutaṃ hoti.|| ||
[208] Idam pi’ssa hoti samādhismiṃ.
■
59. Puna ca paraṃ māṇava bhikkhu pītiyā ca virāgā|| upekkhako ca viharati|| sato sampajāno|| sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti|| yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti:|| ||
‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti||
tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ nippītikena-sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti.|| ||
60. Seyyathā pi māṇava|| uppaliniyaṃ vā|| paduminiyaṃ vā|| puṇḍarīkiniyaṃ vā|| appekaccāni uppalāni vā|| padumāni vā|| puṇḍarīkāni vā|| udake jātāni|| udake saṃvyūḷhāni|| udakānuggatāni|| anto-nimuggā-posīni tāni|| yāva caggā|| yāva ca mūlā|| sītena vārinā abhisannāni,|| parisannāni,|| paripūrāni,|| paripphuṭāni|| nāssā kiñci sabbā-vataṃ|| uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā|| sītena vārinā apphuṭaṃ assa.
Evam eva kho āvuso bhikkhu imam eva kāyaṃ nippītikena sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.
61. Yampi māṇava bhikkhu pītiyā ca virāgā|| upekkhako ca viharati|| sato sampajāno|| sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti|| yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti:|| ||
‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti||
tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ nippītikena-sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti samādhismiṃ.
■
62. Puna ca paraṃ māṇava bhikkhu|| sukhassa ca pahānā|| dukkhassa ca pahānā|| pubb’eva somanassa-domanassānaṃ attha-gamā|| adukkha-m-asukhaṃ|| upekkhā-sati-pārisuddhiṃ|| catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ nippītikena-sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti.|| ||
puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa.|| ||
Evam eva kho māṇava bhikkhu imam’eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.
63. Yampi māṇava bhikkhu|| sukhassa ca pahānā|| dukkhassa ca pahānā|| pubb’eva somanassa-domanassānaṃ attha-gamā|| adukkha-m-asukhaṃ|| upekkhā-sati-pārisuddhiṃ|| catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ nippītikena-sukhena|| abhisandeti|| parisandeti|| paripūreti|| parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti samādhismiṃ.|| ||
■
Ayaṃ kho so māṇava ariyo samādhi-k-khandho yassa so Bhagavā vaṇṇa-vādī ahosi, yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi pati-ṭ-ṭhāpesi.|| ||
Atthi cevettha uttariṃ karaṇīyanti.
64. “Acchariyaṃ bho Ānanda.|| ||
So c’āyaṃ bho Ānanda ariyo samādhi-k-khandho paripuṇeṇā no aparipuṇṇo.|| ||
Evaṃ paripuṇṇañc’āhaṃ bho Ānanda ariyaṃ samādhi-k-khandhaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇa-brāhmaṇesu na samanupassāmi.|| ||
Evaṃ paripuṇṇañ ca bho Ānanda ariyaṃ samādhi-k-khandhaṃ ito bahiddhā aññe samaṇa-brāhmaṇā attani samanupasseyyuṃ, te tāvataken’eva atta-manā assu alamettā-vatā, katamettā-vatā, anuppatto no sāmaññattho, n’atthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti.
65. Atha ca pana bhavaṃ Ānando evam āha: atthi cevettha uttariṃ karaṇiyanti.|| ||
Katamo pana so bho Ānanda ariyo pañña-k-khandho,|| yassa so bhavaṃ Gotamo vaṇṇa-vādī ahosi yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi patiṭṭhāpesī” ti?
§
66. “Puna ca paraṃ māṇava bhikkhu so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigatupakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte|| ñāṇa-dassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So evaṃ pajānāti:|| ||
“Ayaṃ kho me kāyo|| rūpī|| cātum-mahā-bhūtiko|| mātā-pettika-sambhavo|| odana-kummāsūpacayo|| anicc-ucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaṃsana-dhammo.|| ||
Idaṃ ca pana me viññāṇaṃ|| ettha sitaṃ|| ettha paṭibaddhan” ti.|| ||
67. Seyyathā pi māṇava maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikamma-kato,|| accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,|| tatra suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍu-suttaṃ vā.|| ||
Tam eva cakkhumā puriso hatthe karitvā pacc’avekkheyya:|| ||
“Ayaṃ kho maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikamma-kato,|| accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,|| tatr’idaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā,|| pītaṃ vā,|| lohitaṃ vā,|| odātaṃ vā,|| paṇḍu-suttaṃ vā” ti.|| ||
Evam eva kho māṇava bhikkhu|| evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte [209] kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So evaṃ pajānāti:|| ||
“Ayaṃ kho me kāyo|| rūpī|| cātum-mahā-bhūtiko|| mātā-pettika-sambhavo|| odana-kummāsūpacayo|| anicc-ucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaṃsana-dhammo.|| ||
Idaṃ ca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan” ti.|| ||
Idaṃ pi’ssa hoti paññāya.
■
69. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya1 cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅga-paccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.
70. Seyyathā pi māṇava puriso muñjamhā isikaṃ pabbāheyya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ayaṃ muñjo|| ayaṃ isikā,|| añño muñjo|| aññā isikā,|| muñjamhā tv’eva isikā pavāḷhā” ti.|| ||
Seyyathā pi vā pana māṇava puriso asi kosiyā pavāheyya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ayaṃ asi|| ayaṃ kosi,|| añño asi|| aññā kosi,|| kosiyā tv’eva asi pabbāḷho” ti.|| ||
Seyyathā pi vā pana mahā-rāja puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ayaṃ ahi|| ayaṃ karaṇḍo,|| añño ahi|| añño karaṇḍo,|| karaṇḍā tv’eva ahi ubbhato” ti.|| ||
Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudrabhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So imamhā kāyā|| aññaṃ kāyaṃ|| abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅga-paccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.|| ||
71. Yampi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya1 cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ abhinindriyaṃ.|| ||
Idam pi’ssa hoti paññāya.
■
72. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhi-vidhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti:|| ||
Eko pi hutvā bahudhā hoti,|| bahudhā pi hutvā eko hoti,|| āvībhāvaṃ tiro-bhāvaṃ,|| tiro-kuḍḍaṃ,|| tiro-pākāraṃ,|| tiro-pabbataṃ asajja-māno gacchati,|| seyyathā pi ākāse,|| paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti,|| seyyathā pi udake,|| udake pi abhijja-māne gacchati,|| seyyathā pi paṭhaviyaṃ,|| ākāse pi pallaṅkena kamati,|| seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||
Ime pi candima-suriye evaṃ mahiddhike,|| evaṃ mah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati,|| yāva brahma-lokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||
73. Seyyathā pi māṇava dakkho kumbha-kāro vā|| kumbha-kārantevāsī vā|| suparikamma-katāya mattikāya|| yaṃ yad eva bhājana-vikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.
74. Seyyathā pi vā pana māṇava dakkho danta-kāro vā|| danta-kārantevāsī vā|| suparikamma-katasmiṃ dantasmiṃ|| yaṃ yad eva danta-vikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.
75. Seyyathā pi vā pana māṇava dakkho suvaṇṇa-kāro vā|| suvaṇṇa-kārantevāsī vā|| supari-kamma-katasmiṃ suvaṇṇasmiṃ|| yaṃ yad eva suvaṇṇa-vikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.
76. Evaṃ eva kho māṇava|| bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhi-vidhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti:|| ||
Eko pi hutvā bahudhā hoti|| bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||
Āvī-bhāvaṃ|| tiro-bhāvaṃ|| tiro-kuḍḍaṃ|| tiro-pākāraṃ|| tiro-pabbataṃ|| asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||
Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti|| seyyathā pi udake.|| ||
Udake pi abhijja-māne gacchati|| seyyathā pi paṭhaviyaṃ.|| ||
Ākāse pi pallaṅkena kamati,|| seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||
Ime pi candima-suriye evaṃ mahiddhike|| evaṃ mah-ā-nubhāve|| pāṇinā parāma-sati parimajjati,|| yāva Brahmalokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||
77. Yampi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhi-vidhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti:|| ||
Eko pi hutvā bahudhā hoti|| bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||
Āvī-bhāvaṃ|| tiro-bhāvaṃ|| tiro-kuḍḍaṃ|| tiro-pākāraṃ|| tiro-pabbataṃ|| asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||
Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti|| seyyathā pi udake.|| ||
Udake pi abhijja-māne gacchati|| seyyathā pi paṭhaviyaṃ.|| ||
Ākāse pi pallaṅkena kamati,|| seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||
Ime pi candima-suriye evaṃ mahiddhike|| evaṃ mah-ā-nubhāve|| pāṇinā parāma-sati parimajjati,|| yāva Brahmalokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||
Idam pi’ssa hoti paññāya.
■
78. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusi-kāya ubho sadde suṇāti,|| dibbe ca mānuse ca,|| ye dūre santike ca.
79. Seyyathā pi māṇava puriso addhāna-Magga-paṭipanno so suṇeyya bheri-saddam pi|| mudiṅga-saddam pi|| saṅkha-paṇava-deṇḍima-saddam pi.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
Bheri-saddo iti pi,|| mudiṅga-saddo iti pi,|| saṅkha-paṇava-deṇḍima-saddo iti pi.|| ||
Evam eva kho māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusi-kāya ubho sadde suṇāti,|| dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.
80. Evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā vittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusi-kāya ubho sadde suṇāti,|| dibbe ca mānuse ca|| ye dūre santike ca.
Idam pi’ssa hoti paññāya.
■
81. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||
Sa-rāgaṃ vā cittaṃ ‘sa-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-rāgaṃ vā cittaṃ ‘vīta-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| [80] sa-dosaṃ vā cittaṃ ‘sa-dosaṃ cittatan’ ti pajānāti,|| Vīta-dosaṃ vā cittaṃ ‘vīta-dosaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-mohaṃ vā cittaṃ ‘sa-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-mohaṃ vā cittaṃ ‘vīta-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ ti pajānāti.|| ||
82. Seyyathā pi māṇava itthi vā,|| puriso vā,|| daharo vā,|| yuvā maṇḍan-jātiko ādāse vā,|| parisuddhe pariyodāte acche vā,|| udaka-patte sakaṃ mukha-nimittaṃ pacc’avekkha-māno sakaṇikaṃ vā sakaṇikan ti jāneyya,|| akaṇikaṃ vā akaṇikanti jāneyya-
Evam eva kho māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.
So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||
Sa-rāgaṃ vā cittaṃ ‘sa-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-rāgaṃ vā cittaṃ ‘vīta-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| sa-dosaṃ vā cittaṃ ‘sa-dosaṃ cittatan’ ti pajānāti,|| Vīta-dosaṃ vā cittaṃ ‘vīta-dosaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-mohaṃ vā cittaṃ ‘sa-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-mohaṃ vā cittaṃ ‘vīta-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ ti pajānāti.|| ||
83. Yampi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||
Sa-rāgaṃ vā cittaṃ ‘sa-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-rāgaṃ vā cittaṃ ‘vīta-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| sa-dosaṃ vā cittaṃ ‘sa-dosaṃ cittatan’ ti pajānāti,|| Vīta-dosaṃ vā cittaṃ ‘vīta-dosaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-mohaṃ vā cittaṃ ‘sa-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-mohaṃ vā cittaṃ ‘vīta-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ ti pajānāti.|| ||
Idam pi’ssa hoti paññāya.
■
84. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ:|| ||
Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tīsaṃm pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi,|| saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,|| vivaṭṭa-kappe aneke pi,|| saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||
Amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||
Tatrāpāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idh’ūpapanno” ti.|| ||
Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||
85. Seyyathā pi māṇava puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,|| tamhā pi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,|| tamhā pi gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgaccheyya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
Ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ,|| tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ,|| evaṃ nisīdiṃ,|| evaṃ abhāsiṃ,|| evaṃ tuṇhī ahosi.|| ||
So’mpi tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgato’ti.|| ||
Evam eva kho māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe parāyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ:|| ||
Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tīsaṃm pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi,|| saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,|| vivaṭṭa-kappe aneke pi,|| saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||
Amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||
Tatrāpāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idh’ūpapanno ti,|| iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.
86. Yampi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe parāyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ:|| ||
Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tīsaṃm pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi,|| saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,|| vivaṭṭa-kappe aneke pi,|| saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||
Amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||
Tatrāpāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idh’ūpapanno ti,|| iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||
Idam pi’ssa hoti paññāya.
■
87. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapāta-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||
Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā|| vacī-du-c-caritena samannāgatā|| mano-du-c-caritena samannāgatā|| ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā|| micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā|| vacī-sucaritena samannāgatā|| mano-sucaritena samannāgatā|| ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.
88. Seyyathā pi māṇava majjhe siṃghāṭake pāsādo.|| ||
Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisante pi|| rathiyā vīthiṃ sañcarante pi|| majjhe siṃghāṭake nisinne pi.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
‘Ete manussā gehaṃ pavisanti,|| ete ni-k-khamanti,|| ete rathiyā vīthiṃ sañcarante,|| ete majjhe siṃghāṭake nisinnā’ ti.
89. Evam eva kho māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapāta-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||
Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,|| vacī-du-c-caritena samannāgatā,|| mano-du-c-caritena samannāgatā,|| ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,|| vacī-sucaritena samannāgatā,|| mano-sucaritena samannāgatā,|| ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.
90. Yampi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||
Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,|| vacī-du-c-caritena samannāgatā,|| mano-du-c-caritena samannāgatā,|| ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,|| vacī-sucaritena samannāgatā,|| mano-sucaritena samannāgatā,|| ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.|| ||
Idam pi’ssa hoti paññāya.
■
92. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So idaṃ dukkhan ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
Tassa evaṃ jānato,|| evaṃ passato,|| kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| avijj’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||
Vimuttasmiṃ vimuttam,|| iti ñāṇaṃ hoti.|| ||
‘Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇiyaṃ,|| nāparaṃ,|| itthattāyā’ ti pajānāti.
Seyyathā pi mahā-rāja pabbata-saṅkhepe udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||
Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippi-sambūkam pi,|| sakkhara-kaṭhalam pi,|| maccha-gumbam pi,|| carantam pi,|| tiṭṭhantam pi.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
‘Ayaṃ kho udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||
Tatr’ime sippi-sambūkā pi|| sakkhara-kaṭhalā pi|| maccha-gumbā pi|| caranti pi|| tiṭṭhanti pī’ ti.
Evam eva kho māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khayāñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So ‘Idaṃ dukkhan’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
Tassa evaṃ jānato,|| evaṃ passato,|| kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| avijj’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||
Vimuttasmiṃ vimuttam,|| iti ñāṇaṃ hoti.|| ||
‘Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇiyaṃ,|| nāparaṃ,|| itthattāyā’ ti pajānāti.
Yampi māṇava bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So ‘Idaṃ dukkhan’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
Tassa evaṃ jānato,|| evaṃ passato,|| kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| avijj’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||
Vimuttasmiṃ vimuttam,|| iti ñāṇaṃ hoti.|| ||
‘Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇiyaṃ,|| nāparaṃ,|| itthattāyā’ ti pajānāti.|| ||
Idam pi’ssa hoti paññāya.
93. Ayaṃ kho māṇava so ariyo paññā-k-khandho yassa so Bhagavā vaṇṇa-vādī ahosi, yattha ca imaṃ janataṃ samādapesi nivesesi pati-ṭ-ṭhāpesi.|| ||
N’atthi cevettha uttariṃ karaṇīyan” ti.
94. [210] “Acchariyaṃ bho Ānanda,|| abbhutaṃ bho Ānanda,|| so c’āyaṃ bho Ānanda ariyo paññā-k-khandho paripuṇṇo.|| ||
Evam paripuṇṇañc’āhaṃ bho Ānanda ariyaṃ paññā-k-khandhaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇa-brāhmaṇesu na samanupassāmi.|| ||
Natti c’ettha uttariṃ karaṇīyanti.|| ||
Abhikkantaṃ bho Ānanda,|| abhikkantaṃ bho Ānanda,|| seyyathā pi bho Ānanda,|| nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,|| paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,|| mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya,|| andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintīti,|| evam eva kho bhotā Ānandena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||
Es’āhaṃ bho Ānanda,|| Bhagavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi|| Dhammañ ca|| bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Ānando|| dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan” ti.

Mốc I : Hoàn cảnh trước khi Phật ra đời
Mốc II : Sự kiện Phật đản sanh
Mốc III: Giai đoạn tuổi thơ của Bồ tát Tất Đạt Đa
Mốc IV : Giai đoạn trưởng thành - xuất gia
Mốc V : Tầm đạo
Mốc VI : Thành đạo
Mốc VII: Những vị đệ tử đầu tiên
Mốc VIII : Tăng đoàn lớn mạnh
Mốc IX: Mười ba năm cuối cuộc đời Đức Phật
Mốc X : Đức Phật nhập niết bàn