Kinh Trường Bộ 03 Pali : Kinh A Ma Trú (Ambattha sutta)
Kinh Trường Bộ 03 Pali : Kinh A Ma Trú (Ambattha sutta)
Dīgha Nikāya
Sutta 3
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[87]
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena|| saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi|| yena Icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇa-gāmo tad avasari.|| ||
Tatra sudaṃ Bhagavā Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||
2. Tena kho pana samayena brāhmaṇo Pokkharasātī Ukkaṭṭhaṃ ajjhā-vasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rāja-bhoggaṃ raññā Pasenadinā kosalena dinnaṃ rāja-dāyaṃ brahmadeyyaṃ.|| ||
Assosi kho brāhmaṇo Pokkharasātī:|| ||
“Samaṇo khalu bho Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Icchānaṅgalaṃ anuppatto Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||
Taṃ kho pana Bhagavantaṃ Gotamaṃ|| evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||
“Iti pi so Bhagavā|| arahaṃ|| Sammā Sambuddho|| vijjā-caraṇa-sampanno|| Sugato|| loka-vidū|| anuttaro purisa-damma-sārathī|| Satthā deva-manussānaṃ|| Buddho|| Bhagavā.|| ||
So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ|| pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||
So dhammaṃ deseti ādi|| kalyāṇaṃ majjhe|| kalyāṇaṃ pariyosāna|| kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ [88] Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||
Sādhu kho pana tathā-rūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī” ti.|| ||
3. Tena kho pana samayena brāhmaṇassa Pokkharasātīssa Ambaṭṭho nāma māṇavo antevāsī hoti ajjhāyako manta-dharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkhara-p-pabhe-dānaṃ itihāsa-pañca-mānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo anuññātapaṭiññāto sake ācariyake tevijjake pāvacane yam ahaṃ jānāmi taṃ tvaṃ jānāsi,|| yaṃ tvaṃ jānāsi tam ahaṃ jānāmīti.|| ||
4. Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ āmantesi:|| ||
“Ayaṃ tāta Ambaṭṭha Samaṇo Gotamo Sakya-putto Sakya-kulā pabba-jito Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṃ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Icchānaṅgalaṃ anuppatto Icchānaṅgale viharati Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||
Taṃ kho pana bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||
“Iti pi so Bhagavā|| arahaṃ|| Sammā Sambuddho|| vijjā-caraṇa-sampanno|| Sugato|| loka-vidū|| anuttaro purisa-damma-sārathī|| Satthā deva-manussānaṃ|| Buddho|| Bhagavā.|| ||
So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||
So dhammaṃ deseti ādi kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||
Sādhu kho pana tathā-rūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī” ti.|| ||
Ehi tvaṃ tāta Ambaṭṭha yena Samaṇo Gotamo ten’upasaṅkama.|| ||
Upasaṅkamitvā samaṇaṃ Gotamaṃ jānāhi|| yadi vā taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathāsantaṃ|| yeva saddo abbhu-g-gato,|| yadi vā no tathā,|| yadi vā so bhavaṃ Gotamo tādiso,|| yadi vā na tādiso,|| tathā mayaṃ taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ vedissāmāti.|| ||
5. “Yathā kathaṃ panāhaṃ bho taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ jānissāmi|| yadi vā taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathāsantaṃ|| yeva saddo abbhu-g-gato,|| yadi vā no tathā,|| yadi vā so bhavaṃ Gotamo tādiso|| yadi vā na tādiso” ti.|| ||
6. “Āgatāni kho tāta Ambaṭṭha amhākaṃ mantesu dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yehi samannāgatassa mahā-purisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā.|| ||
Sace agāraṃ ajjhā-vasati rājā hoti cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-padatthāvariya-p-patto satta-ratana-samannāgato.|| ||
[89] Tassi māni sattaratanāni bhavanti.|| ||
Seyyath’īdaṃ:|| cakka-ratanaṃ|| hatthi-ratanaṃ|| assa-ratanaṃ|| maṇi-ratanaṃ|| itthi-ratanaṃ|| gahapati-ratanaṃ|| parināyaka-ratanam’eva sattamaṃ.|| ||
Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasena-p-pamaddanā.|| ||
So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyan taṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhā-vasati.|| ||
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti Sammā Sambuddho loke vivatta-c-chado.|| ||
Ahaṃ kho pana tāta Ambaṭṭha mantānaṃ dātā tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetā” ti.|| ||
“Evaṃ bho” ti kho Ambaṭṭho māṇavo brāhmaṇassa Pokkharasātīssa paṭi-s-sutvā uṭṭhāy āsanā brāhmaṇaṃ Pokkharasātīṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vaḷavārathamāruyha sambahulehi māṇavehi saddhiṃ yena Icchānaṅgalavana-saṇḍo tena pāyāsi.|| ||
Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko’va ārāmaṃ pāvisi.|| ||
7. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti.|| ||
Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena te bhikkhū ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca:|| ||
“Kahannu kho bho etarahi so bhavaṃ Gotamo viharati?|| ||
Taṃ hi mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya idhūpasaṅkantā” ti.|| ||
8. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad ahosi:|| ||
“Ayaṃ kho Ambaṭṭho māṇavo abhiññāta-kolañño c’eva abhiññātassa ca brāhmaṇassa Pokkharasātīssa antevāsī.|| ||
Agaru kho pana Bhagavato eva-rūpehi kula-puttehi saddhiṃ kathā-sallāpo hotī” ti.|| ||
Te Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avocuṃ:|| ||
“Eso Ambaṭṭha vihāro saṃvutadvāro.|| ||
Tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṃ pavisitvā ukkāsitvā agga’aṃ ākoṭehi.|| ||
Vivarissati te Bhagavā dvāran” ti.|| ||
9. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena so vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṃ pavisitvā ukkāsitvā agga’aṃ ākoṭesi.|| ||
Vivari Bhagavā dvāraṃ.|| ||
Pāvisi Ambaṭṭho māṇavo.|| ||
Māṇavakā pi pavisitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu.|| ||
Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||
Ambaṭṭho pana māṇavo caṅkamanto pi nisinnena Bhagavatā [90] kañci kañci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāreti.|| ||
Ṭhito pi nisinnena Bhagavatā kañci kañci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāreti.|| ||
10. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||
“Evan nu kho te Ambaṭṭha brāhmaṇehi|| vuddhehi|| mahallakehi|| ācariya-pācariyehi|| saddhiṃ kathā-sallāpo hoti|| yatha-yidaṃ caraṃ tiṭṭhaṃ nisinnena mayā kañci kañci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāresī” ti?|| ||
“Noh’idaṃ bho Gotama.|| ||
Gacchanto vā hi bho Gotama gacchantena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati.|| ||
Ṭhito vā hi bho Gotama|| ṭhitena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati.|| ||
Nisinno vā hi bho Gotama|| nisinnena brāhmaṇo buhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati.|| ||
Sayāno vā hi bho Gotama|| sayānena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati.|| ||
Ye ca kho te bho Gotama|| muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhu-pād’āpaccā,|| tehi pi me saddhiṃ|| evaṃ kathā-sallāpo hoti|| yathariva bhotā Gotamenā” ti.|| ||
11. “Atthikavato kho pana te Ambaṭṭha idhāgamanaṃ ahosi.|| ||
Yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātho|| tam eva atthaṃ sādhukaṃ manasi kareyyātho.|| ||
Avusitavā yeva kho pana bho ayaṃ Ambaṭṭho māṇavo,|| vusitamānī kimaññatra avusitattā” ti.|| ||
12. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavatā avusitavādena vuccamāno kupito anatta-mano Bhagavantaṃ|| yeva khuṃsento Bhagavantaṃ|| yeva vambhento Bhagavantaṃ|| yeva upavadamāno samaṇo ca me bho Gotamo pāpito bhavissatīti Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Caṇḍā bho Gotama Sakyajāti,|| pharusā bho Gotama Sakyajāti,|| lahusā [91] bho Gotama Sakyajāti,|| rabhasā bho Gotama Sakkājāti.|| ||
Ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti|| na brāhmaṇe garu-karonti|| na brāhmaṇe mānenti|| na brāhmaṇe pūjenti|| na brāhmaṇe apacāyanti.|| ||
Ta-y-idaṃ bho Gotama nacchannaṃ tayidaṃ nappaṭirūpaṃ yadime Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā|| na brāhmaṇe sakkaronti|| na brāhmaṇe garu karonti|| na brāhmaṇe mānenti|| na brāhmaṇe pūjenti|| na brāhmaṇe apacāyantī” ti.|| ||
Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaṃ paṭhamaṃ Sakkesu ibbhavādaṃ nipātesi.|| ||
13. “Kim pana te Ambaṭṭha Sakkā aparaddhun” ti?|| ||
“Eka midāhaṃ bho Gotama samayaṃ ācariyassa brāhmaṇassa Pokkharasātīssa kenavideva karaṇīyena Kapilavatthuṃ agamāsiṃ.|| ||
Yena Sakkānaṃ santhāgāraṃ ten’upasaṅkamiṃ.|| ||
Tena kho pana samayena sambahulā Sakkā c’eva Sakyakumārā ca santhāgāre uccesu āsanesu nisinnā honti añña-maññaṃ aṅgulipatodakehi sañjagghantā saṃkīḷantā aññadatthu mamañ ñeva maññe anujagghantā.|| ||
Na maṃ koci āsanena pi nimantesi.|| ||
Ta-y-idaṃ bho Gotama nacchannaṃ,|| tayidaṃ nappaṭirūpaṃ,|| yadime Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā|| na brāhmaṇe sakkaronti|| na brāhmaṇe garu-karonti|| na brāhmaṇe mānenti|| na brāhmaṇe pūjenti|| na brāhmaṇe apacāyantī” ti.|| ||
Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaṃ dutiyaṃ Sakkesu ibbhavādaṃ nipātesi.|| ||
14. “Laṭukikā pi kho Ambaṭṭha sakuṇikā sake kulāvake kāmalāpinī hoti.|| ||
Sakaṃ kho pan’etaṃ Ambaṭṭha Sakkānaṃ|| yad idaṃ Kapilavatthu.|| ||
Na arahatāyasmā Ambaṭṭho imāya appamattāya abhisajjituntī.”|| ||
15. “Cattāro’me bho Gotama vaṇṇā:|| khattiyā|| brāhmaṇā|| vessā|| suddā.|| ||
Imesaṃ hi bho Gotama catunnaṃ vaṇṇānaṃ|| tayo vaṇṇā|| khattiyā ca|| vessā ca|| suddā ca|| aññadatthu brāhmaṇasseva paricārikā sampajjanti.|| ||
Ta-y-idaṃ bho [92] Gotama nacchannaṃ tayidaṃ nappaṭirūpaṃ yadi me Sakkā ibbhā santā ibbhā samānā|| na brāhmaṇe sakkaronti|| na brāhmaṇe karukaronti|| na brāhmaṇe mānenti|| na brāhmaṇe pūjenti|| na brāhmaṇe apacāyantī” ti.|| ||
Iti ha Ambaṭṭho māṇavo idaṃ tatiyaṃ Sakkesu ibbhavādaṃ nipātesi.|| ||
16. Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||
“Atibāḷhaṃ kho ayaṃ Ambaṭṭho māṇavo Sakkesu ibbhavādena nimmāneti.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ gottaṃ puccheyyn” ti.|| ||
Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||
“Kathaṃ gottosi ambaṭṭhā?” ti’|| ||
“Kaṇhāyano’hamasmi bho gotamā” ti.|| ||
17. “Porāṇaṃ kho pana te Ambaṭṭha mātāpettikaṃ nāmagottaṃ anussarato ayyaputtā Sakkā bhavanti,|| dāsiputto tvam asi Sakkānaṃ.|| ||
Sakyā kho pana Ambaṭṭha rājānaṃ okkākaṃ pitāmahaṃ dahanti.|| ||
Bhūta-pubbaṃ Ambaṭṭha rājā Okkāko yā sā mahesī piyā manāpā tassā puttassa rajjaṃ pariṇāmetukāmo jeṭṭha-kumāre raṭṭhasmā pabbājesi ukkā-mukhaṃ karakaṇḍaṃ hatthinikaṃ nipuraṃ.|| ||
Te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo tattha vāsaṃ kappesuṃ.|| ||
Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesuṃ.|| ||
Atha kho Ambaṭṭha rājā Okkāko amacce pārisajje āmantesi:
“Kahannu kho bho etarahi kumārā sammantī” ti?|| ||
“Atthi deva himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo tatthetarahi kumārā sammanti.|| ||
Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ kappenti” ti.|| ||
Atha kho Ambaṭṭha rājā Okkāko udānaṃ udānesi: [93]|| ||
“Sakkā vata bho kumārā paramasakkā vata bho kumārā” ti.|| ||
“Tadagge kho pana Ambaṭṭha Sakkā paññāyanti.|| ||
So’va n’esaṃ pubba-puriso.|| ||
Rañño ca kho pana Ambaṭṭha okkākassa disā nāma dāsī ahosi.|| ||
Sā kaṇhaṃ nāma janesi.|| ||
Jāto kaṇho pabyāhāsi:|| ||
“Dhovatha maṃ amma,|| nahāpetha maṃ amma,|| imasmā maṃ amma asucismā parimocetha,|| atthāya vo bhavissāmī” ti.|| ||
Yathā kho pana Ambaṭṭha etarahi manussā pisāce disvā “pisācā” ti sañjānanti.|| ||
Evam eva kho Ambaṭṭha tena samayena manussā pisāce “kaṇhā” ti sañjānanti.|| ||
Te evam āhaṃsu: ayaṃ jāto pabyāhāsi:|| ||
“Kaṇho jāto pisāco jāto” ti.|| ||
“Tadagge kho pana Ambaṭṭha Kaṇhāyanā paññāyanti.|| ||
So ca Kaṇhāyanānaṃ pubba-puriso.|| ||
Iti kho te Ambaṭṭha porāṇaṃ mātāpettikaṃ nāmagottaṃ anussarato ayyaputtā Sakkā bhavanti.|| ||
Dāsiputto tvam asi Sakkānanti.|| ||
18. Evaṃ vutte te māṇavakā Bhagavantaṃ etad avocuṃ:|| ||
“Mā bhavaṃ Gotamo Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ atibāḷhaṃ dāsi-putta-vādena nimmānesi.|| ||
Sujāto ca bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo kula-putto ca|| Ambaṭṭho māṇavo bahu-s-suto ca|| Ambaṭṭho māṇavo kalyāṇa-vākkaraṇo ca|| Ambaṭṭho māṇavo paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo.|| ||
Pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun” ti.|| ||
19. Atha kho Bhagavā te māṇavake etad avoca:|| ||
“Sace kho tumhākaṃ māṇavakā evaṃ hoti|| ‘dujjāto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| akula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| appassuto [94] ca Ambaṭṭho māṇavo,|| akalyāṇa-vākkaraṇo ca Ambaṭṭho māṇavo,|| duppañño ca Ambaṭṭho māṇavo,|| na ca pahoti Ambaṭṭho māṇavo|| samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti,|| tiṭṭhatu Ambaṭṭho māṇavo,|| tumhe mayā saddiṃ mantayavho asmiṃ vacane.|| ||
Sace pana tumhākaṃ māṇavakā evaṃ hoti:|| ||
Sujāto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| kula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| bahu-s-suto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| kalyāṇa-vākkaraṇo va Ambaṭṭho māṇavo,|| paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo,|| pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo|| samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti,|| tiṭṭhatha tumhe,|| Ambaṭṭho māṇavo mayā saddhiṃ paṭimantetu” ti.|| ||
20. “Sujāto ca bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo,|| kula-putto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| bahu-s-suto ca Ambaṭṭho māṇavo,|| kalyāṇa-vākkaraṇo va Ambaṭṭho māṇavo,|| paṇḍito ca Ambaṭṭho māṇavo,|| pahoti ca Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetuṃ.|| ||
Tuṇhī mayaṃ bhavissāma.|| ||
Ambaṭṭho māṇavo bhotā Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetū” ti.|| ||
21. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||
“Ayaṃ kho pana te Ambaṭṭha saha-dhammiko pañho āgacchati.|| ||
Akāmā pi vyākātabbo.|| ||
Sace tvaṃ na vyākarissasi aññena vā aññaṃ paṭicarissasi,|| tuṇhī vā bhavissasi,|| pakkamissasi vā,|| ettheva te sattadhā muddhā phalissati.|| ||
Taṃ kiṃ maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ kutopabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||
Ko ca Kaṇhāyanānaṃ pubba-puriso” ti?|| ||
Evaṃ vutte Ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi.|| ||
Dutiyam pi kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||
“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ kukopabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||
Ko ca Kaṇhāyanānaṃ [95] pubba-puriso” ti?|| ||
Dutiyam pi kho Ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi.|| ||
Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||
“Vyākarohi ‘dāni Ambaṭṭha,|| na ‘dāni te tuṇhī-bhāvassa kālo.|| ||
Yo kho Ambaṭṭha Tathāgatena yāvatatiyakaṃ saha-dhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho|| na vyākaroti etthev’assa sattadhā muddhā phalissati.|| ||
22. Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho mahantaṃ ayokūṭaṃ ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ sa-joti-bhūtaṃ Ambaṭṭhassa māṇavassa upari-vehāsaṃ ṭhito hoti:|| ||
Sac’āyaṃ Ambaṭṭho māṇavo Bhagavatā yāvatatiyakaṃ saha-dhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na vyākarissati etthev’assa sattadhā muddhaṃ phālessāmīti.|| ||
Taṃ kho pana vajirapāṇiṃ yakkhaṃ Bhagavā c’eva passati Ambaṭṭho ca māṇavo.|| ||
23. Atha kho Ambaṭṭho māṇavo bhīto saṃviggo loma-haṭṭha-jāto Bhagavantaṃ yeva tāṇagavesī Bhagavantaṃ yeva leṇagavesī Bhagavantaṃ yeva saraṇagavesi upanisīditvā Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Kiṃ me taṃ bhavaṃ Gotamo āha?|| ||
Puna bhavaṃ Gotamo bravītū” ti.|| ||
“Taṃ kim maññasī Ambaṭṭha?|| ||
Kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallākānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ,|| kuto-p-pabhūtikā Kaṇhāyanā?|| ||
Ko ca Kaṇhāyanānaṃ pubba-puriso” ti?|| ||
“Evam eva me bho Gotama sutaṃ,|| yath’eva bhavaṃ Gotamo āha.|| ||
Tato-p-pabhūtikā Kaṇhāyanā.|| ||
So ca Kaṇhāyanānaṃ pubba-puriso” ti.|| ||
24. Evaṃ vutte te māṇavakā unnādino uccā-saddamahā-saddā ahesuṃ:|| ||
“Dujjāto kira bho Ambaṭṭho māṇavo,|| akula-putto kira bho Ambaṭṭho māṇavo,|| dāsiputto kira bho Ambaṭṭho māṇavo Sakkānaṃ,|| ayyaputtā kira bho Ambaṭṭhassa māṇavassa Sakkā bhavanti.|| ||
Dhammavādiṃ yeva kira mayaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ apasādetabbaṃ amaññimhā” ti.|| ||
25. Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||
“Atibāḷhaṃ kho [96] ime māṇavakā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ dāsi-putta-vādena nimmānenti.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ parimoceyyan” ti.|| ||
Atha kho Bhagavā te māṇavake etad avoca:|| ||
“Mā kho tumhe māṇavakā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ atibāḷhaṃ dāsi-putta-vādena nimmānetha.|| ||
Uḷāro so kaṇho isi ahosi.|| ||
So dakkhiṇaṃ jana-padaṃ gantvā brahme mante adhīyitvā rājānaṃ Okkānaṃ upasaṅkamitvā maṭṭha-rūpiṃ dhītaraṃ yāci.|| ||
Tassa rājā Okkāko:|| ||
‘Ko n’eva re ayaṃ mayhaṃ dāsiputto samāno maṭṭha-rūpiṃ dhītaraṃ yā catī’ ti
Kupito anatta-mano khurappaṃ sannayhi.|| ||
So taṃ khurappaṃ n’eva asakkhi muñcituṃ,|| no paṭisaṃharituṃ.|| ||
Atha kho māṇavakā amaccā pārisajjā kaṇhaṃ isiṃ upasaṅkamitvā etad avocuṃ:|| ||
“Sotthi bhadante hotu rañño,|| sotthi bhadante hotu rañño” ti.|| ||
“Sotthi bhavissati rañño,|| api ca rājā yadi adho khurappaṃ muñcissati yāvatā rañño vijitaṃ ettāvatā paṭhavī udrīyissatī” ti.|| ||
“Sotthi bhadante hotu rañño,|| sotthi jana-padassā” ti.|| ||
“Sotthi bhavissati rañño,|| sotthi jana-padassa.|| ||
Api ca rājā yadi uddhaṃ khurappaṃ muñcissati yāvatā rañño vijitaṃ ettāvatā satta-vassāni devo na vassissatī” ti.|| ||
“Sotthi bhadante hotu rañño,|| sotthi jana-padassa,|| devo ca vassatū” ti.|| ||
“Sotthi bhavissati rañño,|| sotthi jana-padassa,|| devo ca vassissati.|| ||
Api ca rājā jeṭṭha-kumāre khurappaṃ patiṭṭhāpetu,|| sotthi kumāro,|| pallomo bhavissatī” ti.|| ||
Atha kho māṇavakā,|| amaccā okkākassa ārocesuṃ:|| ||
“Devo jeṭṭha-kumāre khurappaṃ patiṭṭhāpetu,|| sotthi kumāro pallomo bhavissatī” ti.|| ||
Atha kho rājā Okkāko jeṭṭha-kumāre khurappaṃ pati-ṭ-ṭhāpesi.|| ||
Sotthi kumāro pallomo bhavi.|| ||
Atha kho tassa rājā Okkāko bhīto saṃviggo loma-haṭṭha-jāto brahma-daṇḍena [97] tajjito maṭṭha-rūpiṃ dhītaraṃ adāsi.|| ||
Mā kho tumhe māṇavakā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ atibāḷhaṃ dāsi-putta-vādena nimmānetha.|| ||
Uḷāro so kaṇho isi ahosi.|| ||
26. Atha kho Bhagavā Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ āmantesi:|| ||
“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Idha khattiya-kumāro brāhmaṇa-kaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya,|| tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha,|| yo so khattiya-kumārena brāhmaṇa-kaññāya putto uppanno,|| api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā’ ti?|| ||
“Labhetha bho Gotama”.|| ||
“Api nu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā|| thālipāke vā|| yaññe vā|| pāhune vā” ti?|| ||
“Bhojeyyuṃ bho Gotama.”|| ||
“Api nu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā” ti?|| ||
“Vāceyyuṃ bho Gotama.”|| ||
“Apinu’ssa itthisu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā” ti?|| ||
“Anāvaṭaṃ hi’ssa bho Gotama”.|| ||
“Api nu naṃ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyunti?”|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Taṃ kissa hetu?”|| ||
“Mātito hi bho Gotama anuppanno” ti.|| ||
27. “Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Idha brāhmaṇa-kumāro khattiya-kaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya,|| tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha,|| yo so brāhmaṇa-kumārena khattiya-kaññāya putto uppanno,|| api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā” ti?|| ||
“Labhetha bho Gotama.”|| ||
“Api nu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā” ti?|| ||
“Bhojeyyuṃ bho Gotama.”|| ||
“Api nu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā” ti?|| ||
“Vāceyyuṃ bho Gotama.”|| ||
[98] “apinu’ssa itthisu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā” ti?|| ||
“Anāvaṭaṃ hi’ssa bho Gotama.”|| ||
“Api nu naṃ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyunti?”|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Taṃ kissa hetu?”|| ||
“Pitito hi bho Gotama anuppanno” ti.|| ||
28. “Iti kho Ambaṭṭha itthiyā vā itthiṃ karitvā purisena vā purisaṃ karitvā khattiyā ‘va seṭṭhā,|| hīnā brāhmaṇā.|| ||
Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Idha brāhmaṇā brāhmaṇaṃ kismicideva pakaraṇe khura-muṇḍaṃ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuṃ,|| api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā” ti?|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Api nu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā” ti?|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Api nu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā” ti?|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Api nu’ssa itthīsu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā” ti?|| ||
“Āvaṭaṃ hi’ssa bho Gotama.”|| ||
29. “Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Idha khattiyā khattiyaṃ kismicideva pakaraṇe khura-muṇḍaṃ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuṃ,|| api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā” ti?|| ||
“Labhetha bho Gotama”|| ||
“Api nu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā” ti?|| ||
“Bhojeyyuṃ bho Gotama.”|| ||
“Api nu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā” ti?|| ||
“Vāceyyuṃ bho Gotama.”|| ||
“Api nu’ssa ithīsu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā” ti?|| ||
“Anāvaṭaṃ hi’ssa bho Gotama.”|| ||
“Ettāvatā kho Ambaṭṭha khattiyo paramanihīnataṃ [99] patto hoti,|| yad eva naṃ khattiyā khura-muṇḍaṃ karitvā assapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbā-jenti.|| ||
Iti kho Ambaṭṭha yadā khattiyo paramanihīnataṃ patto hoti,|| tadāpi khattiyā’va seṭṭhā hīnā brāhmaṇā.|| ||
30. Brahmunā’pi Ambaṭṭha sanaṅkumārena gāthā bhāsitā:|| ||
‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ|| Ye gottapaṭisārino,|| vijjā-caraṇa-sampanno|| So seṭṭho devamānuse’ ti|| ||
Sā kho pan’esā Ambaṭṭha brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā,|| subhā-sitā no dubbhā-sitā,|| attha-saṃhitā no anattha-saṃhitā,|| anumatā mayā.|| ||
Aham pi Ambaṭṭha evaṃ vadāmi:|| ||
‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ|| Ye gottapaṭisārino,|| vijjā-caraṇa-sampanno|| So seṭṭho devamānuse’ ti.|| ||
Bhāṇāvāro paṭhamo.|| ||
31. “Katamaṃ pana taṃ bho Gotama caraṇaṃ,|| katamā ca pana sā vijjā” ti?|| ||
“Na kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya jātivādo vā vuccati gottavādo vā vuccati mānavādo vā vuccati: ‘arahasi vā maṃ tvaṃ na vā maṃ tvaṃ arahasī’ti.|| ||
Yattha kho Ambaṭṭha āvāho vā hoti,|| vivāho vā hoti,|| āvāhavivāho vā hoti,|| etth’etaṃ vuccati jātivādo vā iti pi,|| gottavādo vā iti pi,|| mānavādo vā iti pi:|| ||
‘Arahasi vā maṃ tvaṃ na vā maṃ tvaṃ arahasī’ ti.|| ||
Ye hi keci Ambaṭṭha jātivādavinibaddhā vā gottavādavinibaddhā vā mānavādavinibaddhā vā āvāhavivāhavinibaddhā vā,|| ārakā te anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya.|| ||
Pahāya kho Ambaṭṭha jātivāda-vinibaddhañ ca|| gotta-vāda-vinibaddhañ ca|| māna-vāda-vinibaddhañ ca|| āvāha-vivāda-vinibaddhañ ca|| [100] anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sacchi-kiriyā hotī” ti.|| ||
32. “Katamaṃ pana taṃ bho Gotama caraṇaṃ?|| ||
Katamā ca sā vijjā” ti?|| ||
“Idha Ambaṭṭha Tathāgato loke uppajjati arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā.|| ||
So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||
So dhammaṃ deseti ādi kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||
33. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto.|| ||
So taṃ dhammaṃ sutvā Tathāgate saddhaṃ paṭilabhati.|| ||
So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:|| ||
‘Sambādho gharāvāso rajopatho abbhokāso pabbajjā.|| ||
Na-y-idaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṃ ekanta-parisuddhaṃ saṅkha-likhitaṃ Brahma-cariyaṃ carituṃ.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ ti.|| ||
So aparena samayena appaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya,|| appaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya,|| kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||
So evaṃ pabba-jito samāno Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||
Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena.|| ||
Parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro bhojane matt’aññū sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.|| ||
34. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||
Idha Ambaṭṭha bhikkhu pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī viharati.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Adinn’ādānaṃ pahāya adinn’ādānā paṭivirato hoti.|| ||
Dinnādāyī dinna-pāṭikaṅkhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Abrahma-cariyaṃ pahāya brahma-cārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Musā-vādaṃ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti,|| ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya.|| ||
Amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya.|| ||
Iti bhinnānaṃ vā sandhātā,|| sahitānaṃ vā anuppadātā samagg’ārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||
Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaṃ-gamā porī bahu-jana-kantā bahujāna-manāpā,|| tathā-rūpaṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Sampha-p-palāpaṃ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī,|| nidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyanta-vatiṃ attha-sañhitaṃ.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
35. Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||
Eka-bhattiko hoti ratt’ūparato paṭivirato vikāla-bhojanā.|| ||
Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||
Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsana-ṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||
Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||
Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Āmaka-maṃsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Hatthi-gavāssa-vaḷava-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||
Tulā-kūṭa-kaṃsa-kūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||
Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||
Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
[46.] Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ bījagāma-bhūta-gāma-samārambhaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Mūla-bījaṃ,|| khandha-bījaṃ,|| phalu-bījaṃ,|| agga-bījaṃ,|| bija-bījam eva pañcamaṃ.|| ||
Iti eva-rūpā bījagāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
37. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ sannidhi-kāra-paribhogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Anna-sannidhiṃ,|| pāna-sannidhiṃ,|| vattha-sannidhiṃ,|| yāna-sannidhiṃ,|| sayana-sannidhiṃ,|| gandha-sannidhiṃ,|| āmisa-sannidhiṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
38. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ visukadassanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Naccaṃ,|| gītaṃ,|| vāditaṃ,|| pekkhaṃ,|| akkhātaṃ,|| pāṇissaraṃ,|| vetālaṃ,|| kumbha-thūnaṃ,|| Sobha-nagarakaṃ,|| caṇḍālaṃ,|| vaṃsaṃ,|| dhopanaṃ,|| hatthi-yuddhaṃ,|| assa-yuddhaṃ,|| mahisa-yuddhaṃ,|| usabha-yuddhaṃ,|| aja-yuddhaṃ,|| meṇḍa-yuddhaṃ,|| kukkuṭa-yuddhaṃ,|| vaṭṭaka-yuddhaṃ,|| daṇḍa-yuddhaṃ,|| muṭṭhi-yuddhaṃ,|| nibbuddhaṃ uyyodhikaṃ balaggaṃ senā-byūhaṃ aṇīka-dassanaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
39. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān’ānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Aṭṭha-padaṃ|| dasa-padaṃ|| ākāsaṃ parihāra-pathaṃ|| sannikaṃ|| khalikaṃ|| ghaṭikaṃ|| salāka-hatthaṃ|| akkhaṃ|| paṅgacīraṃ|| vaṅkakaṃ|| mokkha-cikaṃ|| ciṅgulikaṃ|| pattāḷhakaṃ|| rathakaṃ|| dhanukaṃ|| akkharikaṃ|| manesikaṃ|| yathā-vajjaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā jūta-ppamāda-ṭ-ṭhān’ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
40. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ uccā-sayana-mahā-sayanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Āsandiṃ pallaṅkaṃ|| gonakaṃ|| cittakaṃ|| paṭikaṃ|| paṭalikaṃ|| tūlikaṃ|| vikatikaṃ|| udda-lomiṃ|| ekanta-lomiṃ|| kaṭṭhissaṃ|| koseyyaṃ|| kuttakaṃ|| hatth’attharaṃ|| ass’attharaṃ|| rath’attharaṃ|| ajina-p-paveṇiṃ|| kādali-miga-pavara-paccattharaṇaṃ|| sa-uttara-c-chadaṃ ubhato-lohita-kūpadhānaṃ.|| ||
iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
41. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān’ānuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Ucchādanaṃ|| parimaddanaṃ|| nahāpanaṃ|| sambāhanaṃ|| ādāsaṃ|| añjanaṃ|| mālā-vilepanaṃ|| mukkha-cuṇṇakaṃ|| mukhale-panaṃ|| hattha-bandhaṃ|| sikhā-bandhaṃ|| daṇḍakaṃ|| nāḷikaṃ|| khaggaṃ|| chattaṃ|| citrūpāhanaṃ|| uṇahīsaṃ|| maṇiṃ|| vāla-vījaniṃ|| odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān’ānuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
42. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāti bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| kumāra-kathaṃ|| kumāri-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ samudda-khāyikaṃ iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
43. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā viggāhika-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
“Na tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāsi.|| ||
Ahaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāmi.|| ||
Kiṃ tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānissasi?|| ||
Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||
Aham asmi sammā-paṭipanno|| — Sahitaṃ me, asahitaṃ te —|| pure vacanīyaṃ pacchā avaca.|| ||
Aviciṇṇan te viparāvattaṃ — āropito te vādo.|| ||
Niggahīto tvam asi —|| cara vāda-p-pamokkhāya.|| ||
Nibbeṭhehi vā sace pahosī” ti.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
44. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Raññaṃ rāja-mahāmantānaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ gahapatikānaṃ kumārānaṃ|| ||
“Idha gaccha.|| Amutrāgaccha.|| Idaṃ hara.|| Amutra idaṃ āharā” ti.|| ||
Iti vā eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
45. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca|| honti lapakā ca|| nemittikā ca|| nippesikā ca|| lābhena ca lābhaṃ nijigiṃsitāro.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
§
46. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Aṅgaṃ|| nimittaṃ|| uppātaṃ|| supiṇaṃ|| lakkhaṇaṃ|| mūsikacchinnaṃ|| aggi-homaṃ|| dabbi-homaṃ|| thusa-homaṃ|| kaṇa-homaṃ|| taṇḍula-homaṃ|| sappi-homaṃ|| tela-homaṃ|| mukha-homaṃ|| lohita-homaṃ|| aṅga-vijjā|| vatthu-vijjā|| khatta-vijjā|| siva-vijjā|| bhūta-vijjā|| bhuri-vijjā|| ahi-vijjā|| visa-vijjā|| vicchika-vijjā|| mūsika-vijjā|| sakuṇa-vijjā|| vāyasa-vijjā|| pakkajjhānaṃ|| sara-parittānaṃ|| miga-cakkaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
47. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Maṇi-lakkhaṇaṃ|| vattha-lakkhaṇaṃ|| daṇḍa-lakkhaṇaṃ|| asi-lakkhaṇaṃ|| usu-lakkhaṇaṃ|| dhanu-lakkhaṇaṃ|| āvudha-lakkhaṇaṃ|| itthi-lakkhaṇaṃ|| purisa-lakkhaṇaṃ|| kumāra-lakkhaṇaṃ|| kumāri-lakkhaṇaṃ|| dāsa-lakkhaṇaṃ|| dāsi-lakkhaṇaṃ|| hatthi-lakkhaṇaṃ|| assa-lakkhaṇaṃ|| mahisa-lakkhaṇaṃ|| usabha-lakkhaṇaṃ|| go-lakkhaṇaṃ|| aja-lakkhaṇaṃ|| meṇḍa-lakkhaṇaṃ|| kukkuṭa-lakkhaṇaṃ|| vaṭṭaka-lakkhaṇaṃ|| godhā-lakkhaṇaṃ|| kaṇṇikā-lakkhaṇaṃ|| kacchapa-lakkhaṇaṃ|| miga-lakkhaṇaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
48. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti seyyath’īdaṃ:|| ||
Raññaṃ niyyānaṃ bhavissati,|| raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati —|| abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati —|| bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati—|| abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati—|| bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
49. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Raññaṃ niyyānaṃ bhavissati,|| raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati —|| abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati —|| bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati—|| abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati—|| bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati.|| ||
Iti imassa jayo bhavissati|| imassa parājayo bhavissati.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
[59.] Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti.|| ||
Seyyath’īdaṃ:|| ||
Canda-g-gāho bhavissati,|| suriya-g-gāho bhavissati,|| nakkhatta-g-gāho bhavissati,|| candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Ukkā-pāto bhavissati,|| dīsā-ḍāho bhavissati,|| bhūmi-cālo bhavissati,|| deva-dundūbhi bhavissati.|| ||
Candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko canda-g-gāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko suriya-g -gāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko nakkhatta-g-gāho bhavissati.,|| evaṃ-vipākaṃ candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipākaṃ nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati,|| evaṃ-vipāko ukkā-pāto bhavissati,|| evaṃ-vipāko disā-ḍāho bhavissati,|| evaṃ-vipāko bhumivālo bhavissati,|| evaṃ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati,|| evaṃ-vipāko candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
50. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti seyyath’īdaṃ:|| ||
Su-b-buṭṭhikā bhavissati,|| du-b-buṭṭhikā bhavissati,|| subhikkhaṃ bhavissati,|| dubbhikkhaṃ bhavissati,|| khemaṃ bhavissati,|| bhayaṃ bhavissati,|| rogo bhavissati,|| ārogyaṃ bhavissati,|| muddā, gaṇanā, saṃkhānaṃ, kāveyyaṃ, lokāyataṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
51. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti seyyath’īdaṃ:|| ||
Āvāhanaṃ vivāhanaṃ|| saṃvadanaṃ vivadanaṃ|| saṃkiraṇaṃ vikiraṇaṃ|| subhaga-karaṇaṃ|| dubbhaga-karaṇaṃ|| viruddha-gabbha-karaṇaṃ|| jivhā-nittha-d-danaṃ|| hanusaṃ|| hatanaṃ|| hatth-ā-bhijappanaṃ|| kaṇṇa-jappanaṃ|| ādāsa-pañhaṃ|| kumāri-pañhaṃ|| deva-pañhaṃ|| ādicc’upaṭṭhānaṃ mahat’upaṭṭhānaṃ abbhujjalanaṃ sir’avhāyanaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
52. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti – seyyath’īdaṃ:|| ||
Santi-kammaṃ|| paṇidhi-kammaṃ|| bhūta-kammaṃ|| bhuri-kammaṃ|| vassa-kammaṃ|| vossa-kammaṃ|| vatthu-kammaṃ|| vatthu-parikiraṇaṃ|| ācamanaṃ nahāpanaṃ|| juhanaṃ vamanaṃ|| virecanaṃ|| uddha-virecanaṃ|| adho-virecanaṃ|| sīsa-virecanaṃ|| kaṇṇa-telaṃ|| netta-tappanaṃ|| natthu-kammaṃ|| añjanaṃ|| paccañjanaṃ|| sālākiyaṃ|| salla-kattiyaṃ|| dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaṃ anuppadānaṃ osadhīnaṃ paṭimokkho.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
■
53. Atha kho so Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ sīla-sampanno|| na kuto ci bhayaṃ samanupassati|| yad idaṃ sīla-saṃvarato.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha khattiyo muddhā-vasitto nihata-paccāmitto|| na kuto ci bhayaṃ samanupassati|| yad idaṃ pacca-t-thikato,|| evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu|| evaṃ sīla-sampanno|| na kuto ci bhayaṃ samanupassati|| yad idaṃ sīlasaṃvarato.|| ||
So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajja-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||
Evaṃ kho Ambaṭṭha bhikkhu sīla-sampanno hoti.|| ||
■
54. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu indirayesu gutta-dvāro hoti?|| ||
Idha Ambaṭṭha bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ cakkhu’ndriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati cakkhu’ndriyaṃ,|| cakkhu’ndriya saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
Sotena saddaṃ sutvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ sot’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati sot’indriyaṃ,|| sotendriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ ghān’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati rakkhati ghāṇindriyaṃ,|| ghāṇindriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
Jivhāya rasaṃ sāyitvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ jivh’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati jivh’indriyaṃ,|| jivh’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ kāy’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati kāy’indriyaṃ,|| kāy’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
Manasā dhammaṃ viññāya|| na nimitta-g-gāhī hoti|| n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ man’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tsasa saṃvarāya paṭipajjati|| rakkhati man’indriyaṃ,|| man’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
So iminā ariyena indriya-saṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||
Evaṃ kho Ambaṭṭha bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||
■
55. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||
Idha Ambaṭṭha bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti,|| ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Alokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Saṅghāṭi-patta-cīvara-dhāraṇe sampajāna-kārī hoti.|| ||
Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Uccāra-passāva-kamme sampajāna-kārī hoti.|| ||
Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||
Evaṃ kho Ambaṭṭha bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||
■
56. Kathañ ca Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||
Idha Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||
So yena yen’eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||
Seyyathāpī Ambaṭṭha pakkhi sakuṇo yena yen’eva ḍeti sapattabhāro’va ḍeti,|| evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti|| kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||
So yena yen’eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||
Evaṃ kho Ambaṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||
■
57. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato,|| iminā ca ariyena indriya-saṃvarena samannāgato,|| iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato,|| imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,|| vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||
So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||
58. So abhijjhaṃ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya cittaṃ parisodheti.|| ||
Vyāpāda-padosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampi,|| vyāpāda-padosā cittaṃ parisodheti.|| ||
Thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati āloka-saññī sato sampajāno,|| thīna-middhā cittaṃ parisodheti.|| ||
Uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasanta-citto,|| uddhacca-kukkuccaṃ cittaṃ parisodheti.|| ||
Vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati akathaṃ-kathī kusalesu dhammesu,|| vicikicchāya cittaṃ parisodheti.|| ||
59. seyyathā pi Ambaṭṭha puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya,|| tassa te kammantā samijjheyyuṃ,|| so yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyantī-kareyya,|| siyā c’assa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ.|| ||
[72] Tassa me te kammantā samijjhiṃsu.|| ||
So’haṃ yāni ca poraṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyanti akāsiṃ,|| atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigacche somanassaṃ.|| ||
60. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ c’assa na c-chādeyya,|| na c’assa kāye balamattā.|| ||
So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya bhattañ c’assa chādeyya siyā c’assa kāye balamattā.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ bo pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷha-gilāno bhattaṃ me nacchādesi na c’assa me āsi kāye balamattā.|| ||
So’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti atthi ca me kāye balamattā’ ti,|| so tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||
61. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso bandhanāgāre baddho assa,|| so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā avyayena,|| na c’assa kiñci bhogānaṃ vayo.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosi.|| ||
So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā avyayena.|| ||
N’atthi ca me kiñci bhogānaṃ vayo” ti.|| ||
So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||
62. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakām’aṅgamo.|| ||
So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām’aṅgamo.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anattādhīno parādhīno na yenakām’aṅgamo.|| ||
So’mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakām’aṅgamo” ti.|| ||
So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||
63. Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||
So aparena samayena taṃ kantāraṃ nitthareyya sotthinā gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭibhayaṃ.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṃ paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||
So’mhi etarahi taṃ kantāraṃ tiṇṇo sotthinā gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭibhayan” ti.|| ||
So tato nidānaṃ labhetha pāmojjaṃ adhigaccheyya somanassaṃ.|| ||
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu yathā iṇaṃ yathā rogaṃ yathā bandhanāgāraṃ yathā dāsabyaṃ yathā kantāraddhāna-maggaṃ evaṃ ime pañca-nīvaraṇe a-p-pahīne attani samanupassati.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha ānaṇyaṃ yathā ārogyaṃ yathā bandhanā mokkhaṃ yathā bhujissaṃ yathā khemantabhūmiṃ evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu ime pañca-nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.|| ||
64. Tass’ime pañca-nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino cittaṃ samādhiyati.|| ||
65. So vivicc’eva kāmehi|| vivicca akusalehi dhammehi|| sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ|| viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ|| paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imameva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||
Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||
66. Seyyathā pi Ambaṭṭha dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaṃsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya,|| sāyaṃ nahānīyapiṇḍī snehānugatā snehaparetā sāntarabāhirā phuṭā snehena,|| na ca pagghariṇī,|| ||
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaṃ viveka-jena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||
Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti caraṇasmiṃ.|| ||
67. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imameva kāyaṃ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||
68. seyyathā pi Ambaṭṭha udaka-rahado gambhīro ubbhidodako,|| tassa nev’assa puratthimāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na dakkhiṇāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na pacchi-māya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| na uttarāya disāya udakassa āya-mukhaṃ,|| devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya,|| atha kho tamhā ca udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udaka-rahadaṃ sītena vārinā abhisanneyya1 parisanneyya2 paripūreyya paripphareyya,|| nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa,|| ||
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pīti-sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||
Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti caraṇasmiṃ.|| ||
69. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha bhikkhu|| pītiyā ca virāgā|| upekkhako ca viharati|| sato sampajāno,|| sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti,|| yan taṃ ariyā ācikkhanti:|| ‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti|| taṃ tatiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha uppaliniyaṃ vā|| paduminiyaṃ vā|| puṇḍarīkiniyaṃ vā|| appekaccāni uppalāni vā|| padumāni vā|| puṇḍarīkāni vā|| udake jātāni|| udake saṃvaddhāni|| udak’ānuggatāni antonimuggaposīni tāni|| yāva caggā yāva ca mūlā sītena cārinā|| abhisannāni|| parisannāni|| paripūrāni|| paripphuṭāni|| nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā|| padumānaṃ vā|| puṇḍarīkānaṃ vā|| sītena vārinā apphuṭaṃ assa.|| ||
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisanneti|| parisanneti|| paripūreti|| parippharati|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti caraṇasmiṃ.|| ||
70. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha bhikkhu|| sukhassa ca pahānā|| dukkhassa ca pahānā|| pubb’eva somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā|| adukkha-m-asukhaṃ|| upekkhā-sati-pārisuddhiṃ|| catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
So imam eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa.|| ||
Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu imam’eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti,|| nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.
Idam pi’ssa hoti caraṇasmiṃ.|| ||
Idaṃ kho taṃ Ambaṭṭha caraṇaṃ.|| ||
71. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigatupakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte|| ñāṇa-dassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So evaṃ pajānāti:|| ||
“Ayaṃ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc’ucchādana-parimaddanabhedanaviddhaṃsana-dhammo.|| ||
Idaṃ ca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan” ti.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikamma-kato,|| accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,|| tatra suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍu-suttaṃ vā.|| ||
Tam eva cakkhumā puriso hatthe karitvā pacc’avekkheyya:|| ||
“Ayaṃ kho maṇi veḷūriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikamma-kato,|| accho vi-p-pasanno anāvilo sabbākāra-sampanno,|| tatr’idaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā,|| pītaṃ vā,|| lohitaṃ vā,|| odātaṃ vā,|| paṇḍu-suttaṃ vā” ti.|| ||
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇa-dassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So evaṃ pajānāti:|| ||
“Ayaṃ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odana-kummās-ūpacayo anicc’ucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaṃsana-dhammo.|| ||
Idaṃ ca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan” ti.|| ||
Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||
72. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So imambhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso muñjamhā īsikaṃ pabbāheyya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ayaṃ muñjo,|| ayaṃ īsikā,|| añño muñjo,|| aññā īsikā,|| muñjamhātv’eva īsikā pabbāḷhā” ti.|| ||
Seyyathā vā pana Ambaṭṭha puriso asiṃ kosiyā pabbāheyya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ayaṃ asi|| ayaṃ kosi,|| añño asi|| aññā kosi,|| kosiyā tv’eva asi pabbāḷho” ti.|| ||
Seyyathā pi vā pana mahā-rāja puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ayaṃ ahi|| ayaṃ karaṇḍo,|| añño ahi|| añño karaṇḍo,|| karaṇḍā tv’eva ahi ubbhato” ti.|| ||
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃsamāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte mano-mayaṃ kāyaṃ abhinimminanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So imamhā kāyā|| aññaṃ kāyaṃ|| abhinimmināti rūpiṃ mano-mayaṃ sabbaṅga-paccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ.|| ||
Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||
73. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati,|| abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti:|| ||
Eko pi hutvā bahudhā hoti,|| bahudhā pi hutvā eko hoti,|| āvībhāvaṃ tiro-bhāvaṃ,|| tiro-kuḍḍaṃ,|| tiro-pākāraṃ,|| tiro-pabbataṃ asajja-māno gacchati,|| seyyathā pi ākāse,|| paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti,|| seyyathā pi udake,|| udake pi abhijja-māne gacchati,|| seyyathā pi paṭhaviyaṃ,|| ākāse pi pallaṅkena kamati,|| seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||
Ime pi candima-suriye evaṃmahiddhike evaṃmah-ā-nubhāve pāṇinā parimasati parimajjati,|| yāva Brahma-lokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā supari-kamma-katāya mattikāya|| yaṃ yad eva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.|| ||
Seyyathā vā pana Ambaṭṭha dakkho dantakārovā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ yad eva dantavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.|| ||
Seyyathā vā pana Ambaṭṭha dakkho danta-kāro vā|| danta-kārantevāsī vā|| suparikamma-katasmiṃ dantasmiṃ|| yaṃ yad eva danta-vikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.
Seyyathā pi vā pana Ambaṭṭha dakkho suvaṇṇa-kāro vā|| suvaṇṇa-kārantevāsī vā|| supari-kamma-katasmiṃ suvaṇṇasmiṃ|| yaṃ yad eva suvaṇṇa-vikatiṃ ākaṅkheyya|| taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya.
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vīgatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ iddhi-vidhaṃ pacc’anubhoti:|| ||
Eko pi hutvā bahudhā hoti|| bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||
Āvī-bhāvaṃ|| tiro-bhāvaṃ|| tiro-kuḍḍaṃ|| tiro-pākāraṃ|| tiro-pabbataṃ|| asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||
Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaṃ karoti|| seyyathā pi udake.|| ||
Udake pi abhijja-māne gacchati|| seyyathā pi paṭhaviyaṃ.|| ||
Ākāse pi pallaṅkena kamati,|| seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||
Ime pi candima-suriye evaṃmahiddhike evaṃmah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati,|| yāva Brahmalokā pi kāyena va saṃvatteti.|| ||
Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||
■
74. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre sannike ca.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso addhāna-Magga-paṭipanno so suṇeyya bheri-saddam pi mudiṅga-saddam pi saṅkha-paṇava-deṇḍima-saddam pi.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
Bheri-saddo iti pi,|| mudiṅga-saddo iti pi,|| saṅkha-paṇava-deṇḍima-saddo iti pi.|| ||
Evam eva kho mahā-rāja bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sota-dhātuyā cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusi-kāya ubho sadde suṇāti,|| dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.
Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||
■
75. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte ānejjappatte ceto-pariyañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.|| ||
Sa-rāgaṃ vā cittaṃ ‘sa-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-rāgaṃ vā cittaṃ ‘vīta-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| [80] sa-dosaṃ vā cittaṃ ‘sa-dosaṃ cittatan’ ti pajānāti,|| Vīta-dosaṃ vā cittaṃ ‘vīta-dosaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-mohaṃ vā cittaṃ ‘sa-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-mohaṃ vā cittaṃ ‘vīta-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ ti pajānāti.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha itthi vā,|| puriso vā,|| daharo vā,|| yuvā maṇḍan-jātiko ādāse vā,|| parisuddhe pariyodāte acche vā,|| udaka-patte sakaṃ mukha-nimittaṃ pacc’avekkha-māno sakaṇikaṃ vā sakaṇikan ti jāneyya,|| akaṇikaṃ vā akaṇikanti jāneyya-
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ceto-pariya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.
So para-sattāṇaṃ para-puggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:|| ||
Sa-rāgaṃ vā cittaṃ ‘sa-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-rāgaṃ vā cittaṃ ‘vīta-rāgaṃ cittan’ ti pajānāti,|| sa-dosaṃ vā cittaṃ ‘sa-dosaṃ cittatan’ ti pajānāti,|| Vīta-dosaṃ vā cittaṃ ‘vīta-dosaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-mohaṃ vā cittaṃ ‘sa-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vīta-mohaṃ vā cittaṃ ‘vīta-mohaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Saṅkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ cittan’ ti pajānāti,|| Sa-uttaraṃ vā cittaṃ ‘sa-uttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| [81] Anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ cittan’ ti pajānāti,|| Samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan’ ti pajānāti,|| Avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ cittan’ ti pajānāti.|| ||
Idam pissa hoti vijjāya.|| ||
■
76. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānañjeppatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ:|| ||
Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tīsaṃm pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi,|| saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,|| vivaṭṭa-kappe aneke pi,|| saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||
Amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutrrra upapādiṃ.|| ||
Tatrāpāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idh’ūpapanno” ti.|| ||
Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.|| ||
Seyyathā pi Ambaṭṭha puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,|| tamhā pi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,|| tamhā pi gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgaccheyya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
Ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ,|| tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ,|| evaṃ nisīdiṃ,|| evaṃ abhāsiṃ,|| evaṃ tuṇhī ahosi.|| ||
So’mhi tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgato” ti,|| ||
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudrabhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati seyyath’īdaṃ:|| ||
Ekam pi jātiṃ,|| dve pi jātiyo,|| tisso pi jātiyo,|| catasso pi jātiyo,|| pañca pi jātiyo,|| dasa pi jātiyo,|| vīsam pi jātiyo,|| tīsaṃm pi jātiyo,|| cattārīsam pi jātiyo,|| paññāsam pi jātiyo,|| jāti-satam pi,|| jāti-sahassam pi,|| jāti-sata-sahassam pi,|| aneke pi,|| saṃvaṭṭa-kappe aneke pi,|| vivaṭṭa-kappe aneke pi,|| saṃvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||
Amutrāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutra upapādiṃ.|| ||
Tatrāpāsiṃ evaṃ-nāmo,|| evaṃ-gotto,|| evaṃ-vaṇṇo,|| evam-āhāro,|| evaṃ-sukha-dukkha-paṭisaṃvedī,|| evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idh’ūpapanno ti,|| iti sākāraṃ sa-uddesaṃ aneka-vihitaṃ pubbe-nivāsaṃ anussarati.
Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||
■
77. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudu-bhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapāta-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||
Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā|| vacī-du-c-caritena samannāgatā|| mano-du-c-caritena samannāgatā|| ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā|| micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā|| vacī-sucaritena samannāgatā|| mano-sucaritena samannāgatā|| ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā” ti.|| ||
Iti dibbena cakkhunā vīsuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti.
Seyyathā pi Ambaṭṭha majjhe siṃghāṭake pasādo.|| ||
Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisante pi|| rathiyā vīthiṃ sañcarante pi|| majjhe siṃghāṭake nisinne pi.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
‘Ete manussā gehaṃ pavisanti,|| ete ni-k-khamanti,|| ete rathiyā vīthiṃ sañcarante,|| ete majjhe siṃghāṭake nisinnā’ ti.
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṃ cut’ūpapātañāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,|| hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm’ūpage satte pajānāti:|| ||
Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,|| vacī-du-c-caritena samannāgatā,|| mano-du-c-caritena samannāgatā,|| ariyānaṃ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samā-dānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,|| vacī-sucaritena samannāgatā,|| mano-sucaritena samannāgatā,|| ariyānaṃ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti.|| ||
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākapammūpage satte pajānāti.|| ||
Idam pi’ssa hoti vijjāya.|| ||
■
78. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So ‘idaṃ dukkhan’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāmini-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
Tassa evaṃ jānato,|| evaṃ passato,|| kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| avijj’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||
Vimuttasmiṃ vimuttam,|| iti ñāṇaṃ hoti.|| ||
‘Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇiyaṃ,|| nāparaṃ,|| itthattāyā’ ti pajānāti.
Syethāpi Ambaṭṭha pabbata-saṅkhepe udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||
Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippi-sambūkam pi,|| sakkhara-kaṭhalam pi,|| maccha-gumbam pi,|| carantam pi,|| tiṭṭhantam pi.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
‘Ayaṃ kho udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo.|| ||
Tatr’ime sippi-sambūkā pi|| sakkhara-kaṭhalā pi|| maccha-gumbā pi|| caranti pi|| tiṭṭhanti pī ti.
Evam eva kho Ambaṭṭha bhikkhu samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat’ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khaya-ñāṇāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||
So ‘Idaṃ dukkhan’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ime āsavā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-samudayo’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodho’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
‘Ayaṃ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti yathā-bhūtaṃ pajānāti.|| ||
Tassa evaṃ jānato,|| evaṃ passato,|| kām’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| bhav’āsavā pi cittaṃ vimuccati,|| avijj’āsavā pi cittaṃ vimuccati.|| ||
Vimuttasmiṃ vimuttam,|| iti ñāṇaṃ hoti.|| ||
‘Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇiyaṃ,|| nāparaṃ,|| itthattāyā’ ti pajānāti.
Ayaṃ kho sā Ambaṭṭha vijjā.|| ||
■
79. Ayaṃ vuccati Ambaṭṭha bhikkhu vijjāsampanno iti pi,|| caraṇa sampanno iti pi,|| vijjā-caraṇa-sampanno iti pi.|| ||
Imāya ca Ambaṭṭha vijjā-caraṇa-sampadāya caraṇa-sampadāya ca aññā vijjāsampadā ca caraṇa-sampadā ca uttaritarā vā paṇītatarā vā n’atthi.|| ||
80. Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya [101] cattāri apāya-mukhāni bhavanti.|| ||
Katamāni cattāri?|| ||
Idha Ambaṭṭha ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañveva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno khārivivadhamādāya araññāyatanaṃ ajjho-gāhati pavatta-phalabhojano bhavissāmīti.|| ||
So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||
Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaṃ paṭhamaṃ apāya-mukhaṃ bhavati.|| ||
81. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha idh’ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kuddāla-piṭakaṃ ādāya araññāyatanamajjho-gāhati kandamūlaphalabhojano bhavissāmīti.|| ||
So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||
Imāya ca kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaṃ dutiyaṃ apāya-mukhaṃ bhavati.|| ||
82. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha idh’ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaṃ vā nigamasāmantaṃ vā agy-ā-gāraṃ karitvā aggiṃ paricaranto acchati.|| ||
So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricāriko sampajjati.|| ||
Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaṃ tatiyaṃ apāya-mukhaṃ bhavati.|| ||
83. Puna ca paraṃ Ambaṭṭha idh’ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojananañca anabhisambhuṇamāno aggiparicariyañ ca anabhisambhuṇamāno [102] cātu-m-mahā-pathe catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchati: yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā tam ahaṃ yathā-satti yathā-balaṃ paṭipūjessāmīti.|| ||
So aññadatthu vijjā-caraṇa-sampannasseva paricārako sampajjati.|| ||
Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya idaṃ catutthaṃ apāya-mukhaṃ bhavati.|| ||
Imāya kho Ambaṭṭha anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya imāni cattāri apāya-mukhāni bhavanti.|| ||
84. Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Api nu tvaṃ imāya anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sandissasi sācariyako” ti?|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.|| ||
Ko c’āhaṃ bho Gotama sācariyako?|| ||
Kā ca anuttarā vijjā-caraṇa-sampadā?|| ||
Ārakā’haṃ bho Gotama anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya sācariyako” ti.|| ||
“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Api nu tvaṃ imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno khārivivadhamādāya araññavanamajjho-gāhasi sācariyako pavatta-phalabhojano bhavissāmiti?”|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Api nu tvaṃ imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kuddāla-piṭakaṃ ādāya araññavanamajjho-gāhasi sācariyako kandamūlaphalabhojano bhavissāmīti?”|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Api nu tvaṃ imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojananañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaṃ vā nigamasāmantaṃ vā agy-ā-gāraṃ karitvā aggiṃ paricaranto acchasi sācariyako?|| ||
“Ti|| ||
[103] “No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha api nu tvaṃ imañc’eva anuttaraṃ vijjā-caraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavatta-phalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañ ca anabhisambhuṇamāno aggiparicariyañ ca anabhisambhuṇamāno cātu-m-mahā-pathe catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchasi sācariyako,|| yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā taṃ mayaṃ yathā-satti yathā-balaṃ paṭipūjessāmāti?”|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
85. Iti kho Ambaṭṭha imāya c’eva tvaṃ anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya parihīno sācariyako.|| ||
Ye cime anuttarāya vijjā-caraṇa-sampadāya cattāri apāya-mukhāni bhavanti,|| tato ca tvaṃ parihīno sācariyako.|| ||
Bhāsitā kho pana te esā Ambaṭṭha ācariyena brāhmaṇena pokkharasādinā vācā “ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādapaccā,|| kā ca tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ sākacchā” ti.|| ||
attanā āpāyiko pi aparipūrayamāno.|| ||
Passa Ambaṭṭha yāva aparaddhañca te idaṃ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasādissa.|| ||
86. Brāhmaṇo kho pana Ambaṭṭha pokkharasādī rañño Pasenadissa Kosalassa dattikaṃ bhuñjati.|| ||
Tassa rājā Pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadāti.|| ||
Yadāpi tena manteti tirodussena manteti.|| ||
Yassa kho pana Ambaṭṭha dhammikaṃ payataṃ bhikkhaṃ patigaṇheyya,|| kathaṃ tassa rājā Pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadeyya?|| ||
Passa Ambaṭṭha yāvaaparaddhañca te idaṃ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasādissa.|| ||
Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha?|| ||
Rājā Pasenadi kosalo hatthigīvāya vā nisinno assapiṭṭhe vā nisinno rathūpatthare vā ṭhito uggehi vā rājaññehi vā kiñci’d’eva [104] mantaṇaṃ manteyya,|| so tamhā padesā apakkamma eka-m-antaṃ tiṭṭheyya.|| ||
Atha āgaccheyya suddo vā suddadāso vā,|| so tasmiṃ padese ṭhito tad eva mantaṇaṃ manteyya: evam pi rājā Pasenadi kosalo āha evam pi rājā Pasenadi kosalo āhāti.|| ||
Api nu so rājabhaṇitaṃ vā bhaṇati rājamantaṃ vā manteti,|| ettāvatā so assa rājā vā rāja-mahā-matto vāti?”|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
87. Evam eva kho tvaṃ Ambaṭṭha,|| ye te ahesuṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro,|| yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ manta-padaṃ gītaṃ pavuttaṃ samūhitaṃ tadanuggāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti,|| seyyath’īdaṃ: aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aṅgiraso Bhāradvājo vāseṭṭho Kassapo bhagu,|| tyāhaṃ mante adhiyāmi sācariyako’ti tāvatā tvaṃ bhavissasi isi vā isittāya vā paṭinno’ti n’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||
88. Taṃ kim maññasi Ambaṭṭha kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ: “ye te ahesuṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro,|| yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ manta-padaṃ gītaṃ pavuttaṃ samūhitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyath’īdaṃ: aṭṭako,|| vāmako,|| vāmadevo,|| vessāmitto,|| yamataggi,|| aṅgiraso,|| Bhāradvājo,|| vāseṭṭho,|| Kassapo,|| bhagu – evaṃ su te sunhātā suvilittā kappita-kesamassū āmuttamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavattha-vasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaṅgi-bhūtā paricārenti,|| seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||
[105] “no h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
89. “Evaṃ su te sālīnaṃ odanaṃ sucimaṃsūpasecanaṃ vicitakāḷakaṃ aneka-sūpaṃ aneka-vyañjanaṃ paribhuñjanti,|| seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Evaṃ su te veṭhanakapassāhi nārīhi paricārenti seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||
“No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Evaṃ su te kuttavālehi vaḷavārathehi dīghāhi patodalaṭṭhihi vāhane vitudentā vipariyāyanti seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||
” No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
“Evaṃ su te ukkiṇṇaparikhāsu okkhittapalighāsu nagarūpakārikāsu dīghāsibaddhehi purisehi rakkhāpeti seyyathā pi tvaṃ etarahi sācariyako” ti?|| ||
” No h’idaṃ bho Gotama.”|| ||
Iti kho Ambaṭṭha n’eva tvaṃ isi,|| na isittāya paṭipanno sācariyako.|| ||
Yassa kho pana Ambaṭṭha mayi kaṅkhā vā vimati vā,|| so maṃ pañhena,|| ahaṃ veyyakaraṇena sodhissāmī” ti.|| ||
90. Atha kho Bhagavā vihārā ni-k-khamma caṅkamaṃ abbhuṭṭhāsi.|| ||
Ambaṭṭho pi māṇavo vihārā ni-k-khamma caṅkamaṃ abbhuṭṭhāsi.|| ||
Atha kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavantaṃ caṅkamantaṃ anucaṅkamamāno kāye dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni samannesi.|| ||
Addasa kho Ambaṭṭho māṇavo Bhagavato kāye dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā [106] dve.|| ||
Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe1 pahūtajivhatāya ca.|| ||
91. Atha kho Bhagavato etad ahosi: passati kho me ayaṃ Ambaṭṭho māṇavo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||
Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā ti.|| ||
Atha kho Bhagavā tathā-rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṃkāsi yathā addasa Ambaṭṭho māṇavo Bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ.|| ||
Atha kho Bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi parimasi.|| ||
Ubho pi nāsikāsotāni anumasi parimasi.|| ||
Kevalampi na’āṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi.|| ||
Atha kho Ambaṭṭhassa māṇavassa etad ahosi: samannāgato kho samaṇo gotavo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehīti Bhagavantaṃ etad avoca: “handa ca’dāni mayaṃ bho Gotama gacchāma.|| ||
Bahukiccā mayaṃ bahu-karaṇīyā” ti.|| ||
“Yassa’dāni tvaṃ Ambaṭṭha kālaṃ maññasīti”.|| ||
Atha kho Ambaṭṭho māṇavo vaḷavārathamāruyha pakkāmi.|| ||
92. Tena kho pana samayena brahmaṇo pokkharasādi ukkaṭṭhāya ni-k-khamitvā mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ sake ārāme nisinno hoti Ambaṭṭhaṃ yeva māṇavaṃ pati-mānento.|| ||
Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yena sako ārāmo tena pāyāsi.|| ||
Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko’va yena brāhmaṇo pokkharasādī ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā brāhmaṇaṃ pokkharasādiṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
93. Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ brāhmaṇo pokkharasādī etad avoca: kacci tāta Ambaṭṭha addasa taṃ bhavantaṃ Gotamanti?.|| ||
“Addasāma kho bho taṃ bhavantaṃ Gotamanti.”|| ||
“Kacci tāta Ambaṭṭha taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathā [107] santo yeva saddo abbhu-g-gato no aññathā?|| ||
Kacci pana bho so bhavaṃ Gotamo tādiso no aññādiso” ti?|| ||
“Tathā santo yeva bho taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saddo abbhu-g-gato no aññathā.|| ||
Tādiso’va bho so bhavaṃ Gotamo no aññādiso.|| ||
Samannāgato ca bho so bhavaṃ Gotamo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī” ti.|| ||
“Ahu pana te tāta Ambaṭṭha samaṇena Gotamena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||
“Ahu kho yeva bho samaṇena Gotamena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||
“Yathā-kathaṃ pana te tāta Ambaṭṭha ahu samaṇena Gotamena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||
Atha kho Ambaṭṭho māṇavo yāvatako ahosi Bhagavatā saddhiṃ kathā-sallāpo taṃ sabbaṃ brāhmaṇassa pokkharasādissa ārocesi.|| ||
94. Evaṃ vutte brāhmaṇo pokkharasādī Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etad avoca: “aho vata re,|| amhākaṃ paṇḍitaka! Aho vata re amhākaṃ bahu-s-sutaka! Aho vata re,|| amhākaṃ tevijjaka! Eva-rūpena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapa-j-jeyya.|| ||
Yad eva kho tvaṃ Ambaṭṭha taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ āsajja āsajja avacāsi.|| ||
Atha kho bhavaṃ Gotamo amhe’pi evaṃ upaneyya upaneyya avaca.|| ||
Abho vata re,|| amhākaṃ paṇḍitaka! Aho vata re,|| amhākaṃ bahu-s-sutaka! Aho vata re,|| amhākaṃ tevijjaka! Eva-rūpena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ Nirayaṃ upapajjeyyā” ti.kupito anatta-mano Ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ padasā yeva pavattesi.|| ||
Icchati ca tāva-d-eva Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||
95. [108] atha kho te brāhmaṇā brāhmaṇaṃ pokkharasādiṃ etad avocuṃ: ativikālo kho bho ajja samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||
Svedāni bhavaṃ Pokkharasātī samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī” ti.|| ||
Atha kho brāhmaṇo sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā yānesu āropetvā ukkāsu dhāriyamānāsu ukkaṭṭhāya niyyāsi.|| ||
Yena Icchānaṅgalavana-saṇḍo tena pāyāsi.|| ||
Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko’va yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavantaṃ etad avoca: “āgamānukhavidha bho Gotama amhākaṃ antevāsī Ambaṭṭho māṇavo” ti?|| ||
“Āgamā kho te antevāsī Ambaṭṭho māṇavo” ti.|| ||
“Ahu pana te bho Gotama ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||
“Ahu kho me brāhmaṇa ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti.|| ||
“Yathā-kathaṃ pana te bho Gotama ahu ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ koci-d-eva kathā-sallāpo” ti?|| ||
Atha kho Bhagavā yāvatiko ahosi ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ kathā-sallāpo,|| taṃ sabbaṃ brāhmaṇassa pokkharasādissa ārocesi.|| ||
“Evaṃ vutte brāhmaṇo pokkharasādi Bhagavantaṃ etad avoca: bālo bho Gotama Ambaṭṭho māṇavo.|| ||
Khamatu bhavaṃ Gotamo Ambaṭṭhassa māṇavassā” ti.|| ||
“Sukhī hotu brāhmaṇa Ambaṭṭho māṇavo” ti.|| ||
96. [109] atha kho brāhmaṇo pokkharasādi Bhagavato kāye dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni samannesi.|| ||
Addasā kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato kāye dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||
Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.|| ||
97. Atha kho Bhagavato etad ahosi: passati kho me ayaṃ brāhmaṇo pokkharasādī dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve.|| ||
Dvīsu mahā-purisa-lakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhi-muccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā ti.|| ||
Atha kho Bhagavā tathā-rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsī yathā addasa brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ.|| ||
Atha kho Bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi,|| paṭimasi,|| ubho pi nāsikāsotāni anumasi,|| paṭimasi.|| ||
Kevalampi na’āṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi.|| ||
98. Atha kho brāhmaṇassa pokkharasādissa etad ahosi: “samannāgato kho Samaṇo Gotamo dvattiṃsamahā-purisa-lakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī” ti.Bhagavantaṃ etad avoca: adhivāsetu me bhavaṃ Gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhu-saṅghenā” ti.|| ||
Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||
99. Atha kho brāhmaṇo pokkharasādī Bhagavato,|| adhivāsanaṃ viditvā Bhagavato kālaṃ ārocesi: kālo bho Gotama,|| niṭṭhitaṃ bhattanti.’|| ||
Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya saddhiṃ bhikkhu-saṅghena yena buhmaṇassa pokkharasādissa parivesanā ten’upasaṅkhami.|| ||
Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||
Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.|| ||
Māṇavakā’pi bhikkhu-saṅghaṃ.|| ||
Atha kho brāhmaṇo Pokkharasātī Bhagavantaṃ bhuttāviṃ onīta-patta-pāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
100. Eka-m-antaṃ nisinnassa kho brāhmaṇassa pokkharasādissa [110] Bhagavā ānupubbī-kathaṃ kathesi,|| seyyath’īdaṃ: dāna-kathaṃ sīla-kathaṃ sagga-kathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi.|| ||
Yadā Bhagavā aññāsi brāhmaṇaṃ Pokkharasātīṃ kalla-cittaṃ mudu-cittaṃ vinīvaraṇa-cittaṃ udagga-cittaṃ pasanna-cittaṃ,|| atha yā Buddhānaṃ sāmukkaṃ-sikā Dhamma-desanā taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ Maggaṃ.|| ||
Seyyathā pi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakā’akaṃ samma-d-eva rajanaṃ paṭiggaṇheyya,|| evam eva brāhmaṇassa pokkharasādissa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vīta-malaṃ Dhamma-cakkhuṃ udapādi yaṃ kiñci samudaya-dhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodha-dhammanti.|| ||
101. Atha kho brāhmaṇo pokkharasādī diṭṭha-dhammo patta-dhammo vidita-dhammo pariyogāḷha-dhammo tiṇṇa-vici-kiccho vigata-kathaṃ-katho vesārajja-p-patto apara-p-paccayo satthu sāsane Bhagavantaṃ etad avoca: “abhikkantaṃ bho Gotama abhikkantaṃ bho Gotama.|| ||
Seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭi-c-channaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintīti,|| evam eva bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||
Es’āhaṃ bho Gotama saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ.|| ||
Yathā ca bhavaṃ Gotamo ukkaṭṭhāya aññāni upāsakakulāni upasaṅkamati evam eva bhavaṃ Gotamo pokkharasādikulaṃ upasaṅkamatu.|| ||
Tattha ye te māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṃ Gotamaṃ abhivādessanti vā paccu-ṭ-ṭhi’ssanti vā āsanaṃ vā udakaṃ vā dassanti cittaṃ vā pasādessanti,|| tesaṃ taṃ bhavissanti dīgha-rattaṃ hitāya sukhāyā” ti.|| ||
“Kalyāṇaṃ vuccati brāhmaṇā” ti.|| ||

Mốc I : Hoàn cảnh trước khi Phật ra đời
Mốc II : Sự kiện Phật đản sanh
Mốc III: Giai đoạn tuổi thơ của Bồ tát Tất Đạt Đa
Mốc IV : Giai đoạn trưởng thành - xuất gia
Mốc V : Tầm đạo
Mốc VI : Thành đạo
Mốc VII: Những vị đệ tử đầu tiên
Mốc VIII : Tăng đoàn lớn mạnh
Mốc IX: Mười ba năm cuối cuộc đời Đức Phật
Mốc X : Đức Phật nhập niết bàn