Dīgha Nikāya
Sutta 9
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[178]
[1][pts][than] Evaṃ me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Tena kho pana samayena Poṭṭhapādo paribbājako samaya-p-pavādake tinduk-ā-cīre eka-sālake Mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ ti-mattehi paribbājaka-satehi.|| ||
2. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi.|| ||
Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||
“Atippago kho tāva Sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ,|| yan nūn-ā-haṃ yena samaya-p-pavādako tinduk-ā-cīro eka-sālako Mallikāya ārāmo yena Poṭṭhapādo paribbājako,|| ten’upasaṅkameyyan” ti.|| ||
Atha kho Bhagavā yena samaya-p-pavādako tinduk-ā-cīro eka-sālako Mallikāya ārāmo ten’upasaṅkami.|| ||
3. Tena kho pana samayena Poṭṭhapādo paribbājako mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccā-sadda-mahā-saddāya aneka-vihitaṃ tiracchāna-kathaṃ kathentiyā – seyyath’īdaṃ:|| ||
Rāja-kathaṃ|| cora-kathaṃ|| mahāmatta-kathaṃ|| senā-kathaṃ|| bhaya-kathaṃ|| yuddha-kathaṃ|| anna-kathaṃ|| pāna-kathaṃ|| vattha-kathaṃ|| sayana-kathaṃ|| gandha-kathaṃ|| mālā-kathaṃ|| ñāti-kathaṃ|| yāna-kathaṃ|| gāma-kathaṃ|| nigama-kathaṃ|| nagara-kathaṃ|| [179] jana-pada-kathaṃ|| itthi-kathaṃ|| purisa-kathaṃ|| sūra-kathaṃ|| visikhā-kathaṃ|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ|| pubba-peta-kathaṃ|| nānatta-kathaṃ|| lok’akkhāyikaṃ samudda-k-khāyikaṃ|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ,|| iti vā’ ti.|| ||
4. Addasā kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ dūrato’va āga-c-chantaṃ.|| ||
Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇḍhapesi:|| ||
“Appa-saddā bhonto hontu.|| ||
Mā bhonto sadda-makattha.|| ||
Ayaṃ Samaṇo Gotamo āgacchati.|| ||
Appa-sadda-kāmo kho so pan’āyasmā,|| appa-saddassa vaṇṇa-vādī.|| ||
App’eva nāma appa-saddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā” ti.|| ||
Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.|| ||
5. Atha kho Bhagavā yena Poṭṭhapādo paribbājako ten’upasaṅkami.|| ||
Atha kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Etu kho bhante Bhagavā.|| ||
Sā-gataṃ bhante Bhagavato.|| ||
Cirassaṃ kho bhante Bhagavā imaṃ pariyāyam akāsi yad idaṃ idh’āgamanāya.|| ||
Nisīdatu bhante Bhagavā.|| ||
Idam āsanaṃ paññattan” ti.|| ||
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||
Poṭṭhapādo kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā,|| eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho Poṭṭhapādaṃ paribbājakaṃ Bhagavā etad avoca:|| ||
“Kāya nu’ttha Poṭṭhapāda etarahi kathāya sanni-sinnā?|| ||
Kā ca pana vo antarā kathā vippakatā” ti?
6. Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Tiṭṭhat’esā bhante kathā,|| yāya mayaṃ etarahi kathāya sanni-sinnā.|| ||
N’esā bhante kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchā pi savaṇāya.|| ||
Purimāni bhante divasāni|| purimatarāni nānā-titthiyānaṃ samaṇa-brahmaṇānaṃ kutūhala-sālāya|| sanni-sinnānaṃ|| sanni-patitānaṃ|| abhisaññā-nirodhe [180] kathā udapādi:|| ||
“Kathaṃ nu kho bho abhisaññā-nirodho hotī” ti?
(1) Tatr’ekacce evam āhaṃsu:|| ||
“Ahetu-a-p-paccayā purisassa saññā uppajjanti pi nirujjhanti pi.|| ||
Yasmiṃ samaye uppajjanti,|| saññi tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Yasmiṃ samaye nirujjhanti,|| asaññi tasmiṃ samaye hotī” ti.|| ||
Itth’eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti.|| ||
(2) Tam añño evam āha:|| ||
“Na kho nam etaṃ bho evaṃ bhavissati.|| ||
Saññā hi bho purisassa attā.|| ||
Sā ca kho upeti pi apeti pi.|| ||
Yasmiṃ samaye upeti,|| saññī tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Yasmiṃ samaye apeti,|| asaññī tasmiṃ samaye hotī” ti.|| ||
Itth’eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti.|| ||
(3) Tam añño evam āha:|| ||
“Na kho nam’etaṃ bho evaṃ bhavissati.|| ||
Santi hi bho samaṇa-brāhmaṇā mahiddhikā mah-ā-nubhāvā.|| ||
Te imassa purisassa saññaṃ upakaḍḍhanti pi apakaḍḍhanti pi.|| ||
Yasmiṃ samaye upakaḍḍhanti,|| saññī tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Yasmiṃ samaye apakaḍḍhanti,|| asaññi tasmiṃ samaye hotī” ti.|| ||
Itth’eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti.|| ||
(4) Tam añño evam āha:|| ||
“Na kho nam’etaṃ bho evaṃ bhavissati.|| ||
Santi hi bho devatā mahiddhikā mah-ā-nubhāvā.|| ||
Tā imassa purisassa saññaṃ upakaḍḍhanti pi apakaḍḍhanti pi.|| ||
Yasmiṃ samaye upakaḍḍhanti,|| saññiṃ tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Yasmiṃ samaye apakaḍḍhanti,|| asaññi tasmiṃ samaye hotī” ti.|| ||
Itth’eke abhisaññā-nirodhaṃ paññāpenti.|| ||
7. Tassa mayhaṃ bhante Bhagavantaṃ yeva ārabbha sati udapādi:|| ||
‘Aho nūna Bhagavā,|| aho nūna Sugato,|| yo imesaṃ dhammānaṃ sukusalo’ ti.|| ||
Bhagavā pakataññū abhisaññā-nirodhassa.|| ||
Kathaṃ nu kho bhante abhisaññā-nirodho hotī” ti?
8. Tatra Poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaṃsu:|| ||
Ahetū-a-p-paccayā purisassa saññā uppajjanti pi nirujhanti pī’ ti.|| ||
Ādiso va tesaṃ aparaddhaṃ.|| ||
Taṃ kissa hetu?|| ||
Sa-hetū hi Poṭṭhapāda sa-p-paccayā purisassa [181] saññā uppajjanti pi nirujjhanti pi.|| ||
Sikkhā ekā saññā uppajjanti,|| sikkhā ekā saññā nirujjhanti”.|| ||
“Kā ca sikkhā” ti? Bhagavā avoca:
“Idha Poṭṭhapāda Tathāgato loke uppajjati,|| arahaṃ,|| Sammā Sambuddho,|| vijjā-caraṇa-sampanno,|| Sugato,|| loka-vidū anuttaro,|| purisa-damma-sārathī,|| Satthā deva-manussānaṃ,|| Buddho,|| Bhagavā.|| ||
So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedeti.|| ||
So dhammaṃ deseti ādi-kalyāṇaṃ|| majjhe kalyāṇaṃ|| pariyosāna-kalyāṇaṃ|| sātthaṃ savyañ janaṃ,|| kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāseti.|| ||
9. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto.|| ||
So taṃ dhammaṃ sutvā Tathāgate saddhaṃ paṭilabhati.|| ||
So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:|| ||
‘Sambādho gharāvaso rajo-patho,|| abbhokāso pabbajjā.|| ||
Na-y-idaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṃ ekanta-parisuddhaṃ saṅkha-likhitaṃ Brahma-cariyaṃ carituṃ.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni ac-chādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ ti.|| ||
10. So aparena samayena appaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ pahāya mahantaṃ vā|| bhoga-k-khandhaṃ pahāya appaṃ vā|| ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā|| ñāti-parivaṭṭaṃ pahāya kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni ac-chādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||
So evaṃ pabba-jito samāno Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati|| ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||
Samādāya sikkhati sikkhā-padesu kāya-kamma-vacī-kammena samannāgato kusalena.|| ||
Parisuddhā-jīvo sīla-sampanno indriyesu gutta-dvāro sati-sampajaññena samannāgato santuṭṭho.|| ||
11. Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu sīla-sampanno hoti?|| ||
Idha Poṭṭhapāda bhikkhu pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti,|| nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno.|| ||
Sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī viharati.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Adinn’ādānaṃ pahāya adinn’ādāna paṭivirato hoti|| dinn’ādāyī dinna-pāṭikaṅkhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Abrahma-cariyaṃ pahāya brahma-cārī hoti|| ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Musā-vādaṃ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti|| sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Pisuṇa-vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||
Ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya.|| ||
Amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya.|| ||
Iti bhinnānaṃ vā sandhātā,|| sahitānaṃ vā anuppadātā samagg’ārāmo samagga-rato samagga-nandiṃ samagga-karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Pharusaṃ-vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||
Yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaṃ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,|| tathā-rūpaṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
Sampha-p-palāpaṃ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato hoti|| kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī.|| ||
Nidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyanta-vatiṃ attha-saṃhitaṃ.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
12. Bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||
Eka-bhattiko hoti ratt’ūparato,|| virato vikāla-bhojanā.|| ||
Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||
Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhānā paṭivirato hoti.|| ||
Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||
Jātarūpa-rajata-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Āmaka-dhañña-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Āmaka-maṃsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Itthi-kumārika-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Dāsi-dāsa-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Aj-eḷaka-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Kukkuṭa-sūkara-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Hatthi-gavassa-vaḷavā-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Khetta-vatthu-paṭi-g-gahaṇā paṭivirato hoti.|| ||
Dūteyya-paheṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||
Tulā-kūṭa-kaṃsa-kūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||
Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato hoti.|| ||
Chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
13. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| mūla-bījaṃ|| khandha-bījaṃ|| phalu-bījaṃ|| agga-bījaṃ|| bija-bījam eva pañcamaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā bīja-gāma-bhūta-gāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
14. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ sannidhi-kāra-paribhogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| anna-sannidhiṃ,|| pāna-sannidhiṃ,|| vattha-sannidhiṃ,|| yāna-sannidhiṃ,|| sayana-sannidhiṃ,|| gandha-sannidhiṃ,|| āmisa-sannidhiṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
15. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ visūka-dassanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| naccaṃ,|| gītaṃ,|| vāditaṃ,|| pekkhaṃ,|| akkhātaṃ,|| pāṇissaraṃ,|| vetālaṃ,|| kumbha-thūnaṃ,|| Sobha-nagarakaṃ,|| caṇḍālaṃ,|| vaṃsaṃ,|| dhopanaṃ,|| hatthi-yuddhaṃ,|| assa-yuddhaṃ,|| mahisa-yuddhaṃ,|| usabha-yuddhaṃ,|| aja-yuddhaṃ,|| meṇḍa-yuddhaṃ,|| kukkuṭa-yuddhaṃ,|| vaṭṭaka-yuddhaṃ,|| daṇḍa-yuddhaṃ,|| muṭṭhi-yuddhaṃ,|| nibbuddhaṃ,|| uyyodhikaṃ,|| balaggaṃ,|| senā-byūhaṃ,|| aṇīka-dassanaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
16. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ jūtappamāda-ṭ-ṭhān-ā-nuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| aṭṭha-padaṃ,|| dasa-padaṃ,|| ākāsaṃ,|| parihāra-pathaṃ,|| santikaṃ,|| khalikaṃ,|| ghaṭikaṃ,|| salāka-hatthaṃ,|| akkhaṃ,|| paṅga-cīraṃ,|| vaṅkakaṃ,|| mokkha-cikaṃ,|| ciṅgulikaṃ,|| pattāḷhakaṃ,|| rathakaṃ,|| dhanukaṃ,|| akkharikaṃ,|| manesikaṃ,|| yathā-vajjaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā jūtappamāda-ṭ-ṭhān-ā-nuyoga paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
17. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ uccā-sayana-mahā-sayanaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| āsandiṃ,|| pallaṅkaṃ,|| gonakaṃ,|| Cittakaṃ,|| paṭikaṃ,|| paṭalikaṃ,|| tūlikaṃ,|| vikatikaṃ,|| udda-lomiṃ,|| ekanta-lomiṃ,|| kaṭṭhissaṃ,|| koseyyaṃ,|| kuttakaṃ,|| hatth’attharaṃ,|| ass’attharaṃ,|| rath’attharaṃ,|| ajina-p-paveṇiṃ,|| kādali-miga-pavara-pacc’attharaṇaṃ,|| sa-uttara-c-chadaṃ,|| ubhato-lohita-kūpa-dhānaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
18. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān-ā-nuyogaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ucchādanaṃ,|| parimaddanaṃ,|| nahāpanaṃ,|| sambāhanaṃ,|| ādāsaṃ,|| añjanaṃ,|| mālā-vilepanaṃ,|| mukkha-cuṇṇakaṃ,|| mukhale-panaṃ,|| hattha-bandhaṃ,|| sikhā-bandhaṃ,|| daṇḍakaṃ,|| nāḷikaṃ,|| khaggaṃ,|| chattaṃ,|| citrūpāhanaṃ,|| uṇhīsaṃ,|| maṇiṃ,|| vāla-vījaniṃ,|| odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā maṇḍana-vibhusana-ṭ-ṭhān-ā-nuyoga paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
19. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ tiracchāna-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| rāja-kathaṃ,|| cora-kathaṃ,|| mahāmatta-kathaṃ,|| senā-kathaṃ,|| bhaya-kathaṃ,|| yuddha-kathaṃ,|| anna-kathaṃ,|| pāna-kathaṃ,|| vattha-kathaṃ,|| sayana-kathaṃ,|| mālā-kathaṃ,|| gandha-kathaṃ,|| ñāti-kathaṃ,|| yāna-kathaṃ,|| gāma-kathaṃ,|| nigama-kathaṃ,|| nagara-kathaṃ,|| jana-pada-kathaṃ,|| itthi-kathaṃ,|| (purisa-kathaṃ,|| kumāra-kathaṃ,|| kumāri-kathaṃ),|| sūra-kathaṃ,|| visikhā-kathaṃ,|| kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṃ,|| pubba-peta-kathaṃ,|| nānatta-kathaṃ,|| lok’akkhāyikaṃ,|| samudda-k-khāyikaṃ,|| iti-bhav-ā-bhava-kathaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
20. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpā viggāhika-kathaṃ anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| ||
“Na tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāsi.|| ||
Ahaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānāmi.|| ||
Kiṃ tvaṃ imaṃ Dhamma-Vinayaṃ ājānissasi?|| ||
Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||
Aham asmi sammā-paṭipanno|| — sahitaṃ me, asahitaṃ te.|| ||
Pure vacanīyaṃ pacchā avaca.|| ||
Pacchā vacanīyaṃ pure avaca.|| ||
Āviciṇṇan te viparāvattaṃ.|| ||
Āropito te vādo,|| niggahīto tvam asi.|| ||
Cara vāda-p-pamokkhāya.|| ||
Nibbeṭhehi vā sace pahosī” ti.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
21. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpaṃ dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogam anuyuttā viharanti,|| seyyath’īdaṃ:|| raññaṃ,|| rāja-mahāmattāṇaṃ,|| khattiyānaṃ,|| brāhmaṇānaṃ,|| gahapatikānaṃ,|| kumārānaṃ,|| — idha gaccha,|| amutr-ā-gaccha,|| idaṃ hara,|| amutra idaṃ āharā” ti.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā dūteyya-pahiṇa-gaman-ā-nuyogā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
22. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti,|| lapakā ca,|| nemittikā ca,|| nippesikā ca,|| lābhena ca,|| lābhaṃ nijigiṃsitāro.|| ||
Iti vā iti eva-rūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
23. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| aṅgaṃ,|| nimittaṃ,|| uppādaṃ,|| supiṇaṃ,|| lakkhaṇaṃ,|| mūsika-c-chinnaṃ,|| aggi-homaṃ,|| dabbi-homaṃ,|| thusa-homaṃ,|| kaṇa-homaṃ,|| taṇḍula-homaṃ,|| sappi-homaṃ,|| tela-homaṃ,|| mukha-homaṃ,|| lohita-homaṃ,|| aṅga-vijjā,|| vatthu-vijjā,|| khatta-vijjā,|| siva-vijjā,|| bhūta-vijjā,|| bhuri-vijjā,|| ahi-vijjā,|| visa-vijjā,|| vicchika-vijjā,|| mūsika-vijjā,|| sakuṇa-vijjā,|| vāyasa-vijjā,|| pakkajjhānaṃ,|| sara-parittānaṃ,|| miga-cakkaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
24. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti,|| seyyath’īdaṃ:|| maṇi-lakkhaṇaṃ,|| daṇḍa-lakkhaṇaṃ,|| vattha-lakkhaṇaṃ,|| asi-lakkhaṇaṃ,|| usu-lakkhaṇaṃ,|| dhanu-lakkhaṇaṃ,|| āyudha-lakkhaṇaṃ,|| itthi-lakkhaṇaṃ,|| purisa-lakkhaṇaṃ,|| kumāra-lakkhaṇaṃ,|| kumāri-lakkhaṇaṃ,|| dāsa-lakkhaṇaṃ,|| dāsi-lakkhaṇaṃ,|| hatthi-lakkhaṇaṃ,|| assa-lakkhaṇaṃ,|| mahisa-lakkhaṇaṃ,|| usabha-lakkhaṇaṃ,|| go-lakkhaṇaṃ,|| aja-lakkhaṇaṃ,|| meṇḍa-lakkhaṇaṃ,|| kukkuṭa-lakkhaṇaṃ,|| vaṭṭaka-lakkhaṇaṃ,|| godhā-lakkhaṇaṃ,|| kaṇṇikā-lakkhaṇaṃ,|| kacchapa-lakkhaṇaṃ,|| miga-lakkhaṇaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
25. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti seyyath’īdaṃ:|| raññaṃ niyyānaṃ bhavissati,|| raññaṃ aniyyānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ apayānaṃ bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| bāhirānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati.|| bāhirānaṃ raññaṃ jayo bhavissati,|| abbhantarānaṃ raññaṃ parājayo bhavissati,|| iti imassa jayo bhavissati,|| imassa parājayo bhavissati.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
26. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Canda-g-gāho bhavissati.|| ||
Suriya-g-gāho bhavissati.|| ||
Nakkhatta-g-gāho bhavissati.|| ||
Candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Ukkā-pāto bhavissati.|| ||
Dīsā-ḍāho bhavissati.|| ||
Bhūmi-cālo bhavissati.|| ||
Deva-dundubhi bhavissati.|| ||
Candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko canda-g-gāho bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko suriya-g-gāho bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko nakkhatta-g-gāho bhavissati.|| ||
Evaṃ vipākaṃ candima-suriyānaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ vipākaṃ candima-suriyānaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ vipākaṃ nakkhattāṇaṃ patha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ vipākaṃ nakkhattāṇaṃ uppatha-gamanaṃ bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.|| ||
Evaṃ-vipāko candima-suriya-nakkhattāṇaṃ uggamanaṃ ogamanaṃ saṅkilesaṃ vodānaṃ bhavissati.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
27. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| ||
Su-b-buṭṭhikā bhavissati.|| ||
Dubbuṭṭhikā bhavissati.|| ||
Subhikkhaṃ bhavissati.|| ||
Dubbhikkhaṃ bhavissati.|| ||
Khemaṃ bhavissati.|| ||
Bhayaṃ bhavissati.|| ||
Rogo bhavissati.|| ||
Ārogyaṃ bhavissati.|| ||
Muddā,|| gaṇanā,|| saṃkhānaṃ,|| kāveyyaṃ,|| lokāyataṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
28. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| Āvāhanaṃ,|| vivāhanaṃ,|| saṃvadanaṃ,|| vivadanaṃ,|| saṃkiraṇaṃ,|| vikiraṇaṃ,|| subhaga-karaṇaṃ,|| dubbhaga-karaṇaṃ,|| viruddha-gabbha-karaṇaṃ,|| jivhā-nittha-d-danaṃ,|| hanu-saṃhananaṃ,|| hatth’ābhijappanaṃ,|| [hanu-jappanaṃ,]|| kaṇṇa-jappanaṃ,|| ādāsa-pañhaṃ,|| kumāri-pañhaṃ,|| deva-pañhaṃ,|| ādicc’upa-ṭ-ṭhānaṃ,|| Mahat-upa-ṭ-ṭhānaṃ,|| abbhujjalanaṃ,|| Sir’avhāyanaṃ.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
29. Yathā vā pan’eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā ājīvena jīvikaṃ kappenti|| seyyath’īdaṃ:|| santi-kammaṃ,|| paṇidhi-kammaṃ,|| bhūtakammaṃ,|| bhuri-kammaṃ,|| [bhūti-kammaṃ],|| vassa-kammaṃ,|| vossa-kammaṃ,|| vatthu-kammaṃ,|| vatthu-parikiraṇaṃ,|| ācamanaṃ,|| nahāpanaṃ,|| juhanaṃ,|| vamanaṃ,|| virecanaṃ,|| uddha-virecanaṃ,|| adho-virecanaṃ,|| sīsa-virecanaṃ,|| kaṇṇa-telaṃ,|| netta-tappanaṃ,|| natthu-kammaṃ,|| añjanaṃ,|| paccañjanaṃ,|| sālākiyaṃ,|| salla-kattiyaṃ,|| dāraka-tikicchā,|| mūla-bhesajjānaṃ,|| anuppadānaṃ,|| osadhīnaṃ,|| paṭimokkho.|| ||
Iti vā iti eva-rūpāya tiracchāna-vijjāya micchā-jīvā paṭivirato hoti.|| ||
Idam pi’ssa hoti sīlasmiṃ.|| ||
30. Sa kho so Poṭṭhapāda bhikkhu evaṃ sīla-sampanno na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ sīla-saṃvarato.|| ||
Seyyathā pi Poṭṭhapāda khattiyo muddhā-vasitto nihata-paccāmitto na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ pacca-t-thikato,|| evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu evaṃ sīla-sampanno na kuto ci bhayaṃ samanupassati yad idaṃ sīla-saṃvarato.|| ||
So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajja-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||
Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu sīla-sampanno hoti.|| ||
31. Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti?|| ||
Idha Poṭṭhapāda bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇam enaṃ cakkhu’ndriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||
Rakkhati cakkhu’ndriyaṃ.|| ||
Cakkhundriye [182] saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
■
Sotena saddaṃ sutvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇamenaṃ sot’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||
Rakkhati sot’indriyaṃ.|| ||
Sotindriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
■
Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇamenaṃ ghāṇ’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||
Rakkhati ghāṇ’indriyaṃ.|| ||
Ghāṇ’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
■
Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇamenaṃ jivh’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||
Rakkhati jivh’indriyaṃ.|| ||
Jivh’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
■
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇamenaṃ kāy’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||
Rakkhati kāy’indriyaṃ.|| ||
Kāy’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
■
Manasā dhammaṃ viññāya na nimitta-g-gāhī hoti nānuvyañjana-g-gāhī.|| ||
Yatvādhi-karaṇamenaṃ man’indriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati.|| ||
Rakkhati man’indriyaṃ.|| ||
Man’indriye saṃvaraṃ āpajjati.|| ||
■
So iminā ariyena indriya-saṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāseka-sukhaṃ paṭisaṃvedeti.|| ||
Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu indriyesu gutta-dvāro hoti.|| ||
32. Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti?|| ||
Idha Poṭṭhapāda bhikkhu abhikkante paṭi-k-kante sampajāna-kārī hoti.|| ||
Ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Samiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Saṅghāṭi-patta-cīvara-dhāraṇe sampajāna-kārī hoti.|| ||
Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti.|| ||
Uccāra-passā-vakamme sampajāna-kārī hoti.|| ||
Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||
Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu sati-sampajaññena samannāgato hoti.|| ||
33. Kathañ ca Poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||
Idha Poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||
So yena yen’eva pakkamati samādāy’eva pakkamati.|| ||
Seyyathā pi Poṭṭhapāda pakkhi sakuṇo yena yen’eva ḍeti sa-patta-bhāro va ḍeti,|| evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||
So yena yen’eva pakkamati samādāy’eva pakkamati.|| ||
Evaṃ kho Poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||
34. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato|| iminā ca ariyena indriya-saṃvarena samannāgato|| iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato|| imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati,|| araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||
So pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭi-k-kanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭha-petvā.|| ||
35. So abhijjhaṃ loke pahāya vigat’ābhijjhena cetasā viharati,|| abhijjhāya Cittaṃ parisodheti.|| ||
Vyāpāda-padosaṃ pahāya avyāpanna-citto viharati,|| sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī vyāpāda-padosā Cittaṃ parisodheti.|| ||
Thīna-middhaṃ pahāya vigata-thīna-middho viharati,|| āloka-saññī sato sampajāno|| thīna-middhā Cittaṃ parisodheti.|| ||
Uddhacca-kukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati,|| ajjhattaṃ vūpasanta-citto,|| uddhacca-kukkuccā Cittaṃ parisodheti.|| ||
Vici-kicchaṃ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati,|| akathaṃ-kathī kusalesu dhammesu|| vicikicchāya Cittaṃ parisodheti.|| ||
36. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya,|| tassa te kammantā samijjheyyuṃ,|| so yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyantī-kareyya,|| siyā c’assa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ.|| ||
Tassa me te kammantā samijjhiṃsu.|| ||
So’haṃ yāni ca porāṇāni iṇa-mūlāni tāni ca vyantī-akāsiṃ.|| ||
Atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.
37. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ c’assa na c-chādeyya,|| na c’assa kāye balamattā.|| ||
So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,|| bhattañ c’assa chādeyya,|| siyā c’assa kāye balamattā.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷha-gilāno,|| bhattaṃ ca me na-c-chādesi|| na ca me āsi kāye balamattā.|| ||
So’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti,|| atthi ca me kāye balamattā” ti.|| ||
So tato nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.
38. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso bandhanāgāre baddho assa.|| ||
So aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā avyayena,|| na c’assa kiñ ci bhogānaṃ vayo.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ.|| ||
So’mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā avyayena,|| n’atthi ca me kiñ ci bhogānaṃ vayo” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigaccheyya somanassaṃ.
39. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso dāso assa anatt-ā-dhīno par-ā-dhīno na yena kāmaṃ gamo.|| ||
So aparena samayena tamhā dāsavyā mucceyya att-ā-dhīno apar-ā-dhīno bhujisso yena kāmaṃ gamo.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anatt-ā-dhīno par-ā-dhīno na yena kāmaṃ gamo,|| so’mhi etarahi tamhā dāsavyā mutto att-ā-dhīno apar-ā-dhīno bhujisso yena kāmaṃ gamo” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,|| adhigacche somanassaṃ-
40. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso sadhano sabhogo kantār’addhāna-maggaṃ paṭipajjeyya dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||
So aparena samayena taṃ kantāraṃ nitthareyya,|| sotthinā gāmantaṃ anupāpuṇeyya khemaṃ appaṭi-bhayaṃ.|| ||
Tassa evam assa:|| ||
“Ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantār’addhāna-maggaṃ paṭipajjiṃ dubbhikkhaṃ sappaṭi-bhayaṃ.|| ||
So’mhi etarahi taṃ kantāraṃ nitthiṇṇo,|| sotthinā gāmantaṃ anuppatto khemaṃ appaṭi-bhayan” ti.|| ||
So tato-nidānaṃ labhetha pāmujjaṃ adhigacche somanassaṃ.
41. Evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu|| yathā iṇaṃ,|| yathā rogaṃ,|| yathā bandhanāgāraṃ,|| yathā dāsavyaṃ,|| yathā kantār’addhāna-maggaṃ,|| ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.|| ||
Seyyathā pi Poṭṭhapāda ānaṇyaṃ,|| yathā ārogyaṃ,|| yathā bandhanā mokkhaṃ,|| yathā bhujissaṃ,|| yathā khemanta-bhūmiṃ,|| evam eva kho Poṭṭhapāda bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.|| ||
42. Tass’ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmujjaṃ jāyati,|| pamuditassa pīti jāyati,|| pīti-manassa kāyo passambhati,|| pa-s-saddha-kāyo sukhaṃ vedeti,|| sukhino Cittaṃ samādhiyati.|| ||
So vivicc’eva kāmehi|| vivicca akusalehi dhammehi|| sa-vitakkaṃ|| sa-vicāraṃ|| viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ|| paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Tassa yā purimā kāma-saññā sā nirujjhati.|| ||
Vivekaja-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Vivekaja-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||
‘Ayaṃ sikkhā’ ti Bhagavā avoca.|| ||
43. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu vitakka-vicārānaṃ vūpasamā|| ajjhattaṃ sampasādanaṃ|| cetaso ekodi-bhāvaṃ|| avitakkaṃ|| avicāraṃ|| samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ dutiya-j-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Tassa yā purimā viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||
Samādhi-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye [183] hoti.|| ||
Samādhija-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.|| ||
Sikkhā ekā saññā nirujjhanti.|| ||
“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||
44. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu pītiyā ca virāgā|| upekkhako ca viharati|| sato ca sampajāno,|| sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti|| yan taṃ ariyā ācikkhanti:|| ||
‘Upekkhako satimā sukha-vihārī’ ti|| ||
tatiya-j-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Tassa yā purimā samādhija-pīti-sukha-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||
Upekkhā-sukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Upekkhā-sukha-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||
“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||
45. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sukhassa ca pahānā|| dukkhassa ca pahānā,|| pubb’eva somanassa-domanassānaṃ attha-gamā|| adukkha-m-asukhaṃ|| upekkhā-sati-pārisuddhiṃ|| catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||
Tassa yā purimā upekkhā-sukha-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||
Adukkha-m-asukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Adukkha-m-asukha-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||
“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||
46. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso rūpa-saññānaṃ samati-k-kamā paṭigha-saññānaṃ attha-gamā nānatta-saññānaṃ amanasikārā|| ‘Ananto ākāso’ ti|| Ākāsanañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Tassa yā purimā rūpa-saññā sā nirujjhanti.|| ||
Ākāsanañ-c’āyatana-sukha-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Ākāsanañ-c’āyatana-sukha-sukhuma-sacca-saññi yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||
“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||
47. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso Ākāsanañ-c’āyatanaṃ [184] samati-k-kamma,|| ‘Anantaṃ viññāṇan’ ti|| Viññāṇañ-c’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Tassa yā purimā Ākāsanañ-c’āyatana-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||
Viññāṇañ-c’āyatana-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Viññāṇañ-c’āyatana-sukhuma-sacca-saññī yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||
“Ayam sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||
48. “Puna ca paraṃ Poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso Viññāṇañ-c’āyatanaṃ samati-k-kamma|| ‘N’atthi kiñcī’ ti|| Ākiñcaññ’āyatanaṃ upasampajja viharati.|| ||
Tassa yā purimā Viññāṇañ-c’āyatana-sukhuma-sacca-saññā sā nirujjhati.|| ||
Ākiñ caññ’āyatana-sukhuma-sacca-saññā tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Ākiñ caññ’āyatana-sukhuma-sacca-saññi yeva tasmiṃ samaye hoti.|| ||
Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati,|| sikkhā ekā saññā nirujjhati.|| ||
“Ayam pi sikkhā” ti Bhagavā avoca.|| ||
49. “Yato kho Poṭṭhapāda bhikkhu idha saka-saññī hoti,|| so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṃ phusati.|| ||
Tassa saññagge ṭhitassa evaṃ hoti:|| ||
‘Cetaya-mānassa me pāpiyo acetaya-mānassa me seyyo.|| ||
Ahañ ce va kho pana ceteyyaṃ abhisaṅkhāreyyaṃ,|| imā ca me saññā nirujjheyyuṃ,|| aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṃ.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ na c’eva ceteyyaṃ|| na ābhisaṅkhāreyyanti.|| ||
So na c’eva ceteti na ābhisaṅkhāroti.|| ||
Tassa acetayato anabhisaṅkhāroto tā c’eva saññā nirujjhanti,|| aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti.|| ||
So nirodhaṃ phusati.|| ||
Evaṃ kho Poṭṭhapāda anupubb-ā-bhisaññā-nirodha-sampajāna-samāpatti hoti.|| ||
50. Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
Api nu te ito pubbe eva-rūpā anupubb-ā-bhisaññā-nirodha-sampajāna-samāpatti suta-pubbā” ti?
“No h’etaṃ bhante.|| ||
Evaṃ kho ahaṃ bhante Bhagavato bhāsitaṃ ājānāmi:|| ||
Yato kho Poṭṭhapāda bhikkhu idha saka-saññī hoti.|| ||
So tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaṃ phusati.|| ||
Tassa saññagge ṭhitassa evaṃ hoti:|| ||
[185] ‘Cetaya-mānassa me pāpiyo,|| acetaya-mānassa me seyyo.|| ||
Ahañ ce va kho pana ceteyyaṃ abhisaṅkhāreyyaṃ.|| ||
Imā ca me saññā nirujjheyyuṃ,|| aññā ca oḷārikā saññā uppajjeyyuṃ.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ na ceteyyaṃ|| na abhisaṅkhāreyyan’ ti?|| ||
So na c’eva ceteti,|| na ca abhisaṅkhāroti.|| ||
Tassa acetayato anabhisaṅkhāroto tā c’eva saññā nirujjhanti|| aññā ca oḷārikā saññā na uppajjanti.|| ||
So nirodhaṃ phusati.|| ||
Evaṃ kho Poṭṭhapāda anupubb-ā-bhisaññā-nirodha-sampajāna-samāpatti hotī” ti.|| ||
“Evaṃ kho Poṭṭhapādā” ti.|| ||
51. “Ekaṃ yeva nu kho bhante Bhagavā saññaggaṃ paññapeti,|| udāhu puthū pi saññagge paññapetī” ti?
“Ekam pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda saññaggaṃ paññapemi,|| puthū pi saññagge paññapemī” ti.|| ||
“Yathā-kathaṃ pana bhante Bhagavā ekam pi saññaggaṃ paññapeti?|| ||
Puthū pi saññagge paññapetī” ti?
“Yathā yathā kho Poṭṭhapāda nirodhaṃ phusati,|| tathā tathā’haṃ saññaggaṃ paññapemi.|| ||
Evaṃ kho ahaṃ Poṭṭhapāda ekam pi saññaggaṃ paññapemi,|| puthū pi saññagge paññapemī” ti.|| ||
52. “Saññā nu kho bhante paṭhamaṃ uppajjati,|| pacchā ñāṇaṃ,|| udāhu paṭhamaṃ ñāṇaṃ uppajjati,|| pacchā saññā,|| udāhu saññā ca ñāṇañ ca apubbaṃ acarimaṃ uppajjantī” ti?
“Saññā kho Poṭṭhapāda paṭhamaṃ uppajjati,|| pacchā ñāṇaṃ,|| saññ’uppādā ca pana ñāṇ’uppādo hoti.|| ||
So evaṃ pajānāti:|| ||
‘Ida-p-paccayā kira me ñāṇaṃ udapādī’ ti.|| ||
“Iminā p’etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā saññā paṭhamaṃ uppajjati pacchā ñāṇaṃ,|| saññ’uppādo ca pana ñāṇ’uppādo hotī” ti.|| ||
53. “Saññā nu kho bhante purisassa attā;|| udāhu aññā saññā,|| añño attā” ti?
“Kiṃ pana tvaṃ Poṭṭhapāda attāṇaṃ paccesī” ti?
[186] “Oḷārikaṃ kho ahaṃ bhante attāṇaṃ paccemi rūpiṃ cātu-m-mahā-bhūtikaṃ kabalīṅkār’āhāra-bhakkhan” ti.|| ||
Oḷāriko ca hi te Poṭṭhapāda attā abhavissa rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīṅkār’āhāra-bhakkho,|| evaṃ santaṃ kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati,|| añño attā.|| ||
Tad iminā p’etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā.|| ||
Tiṭṭhat’evayaṃ Poṭṭhapāda oḷāriko attā rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīṅkār’āhāra-bhakkho.|| ||
Atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti,|| aññā va saññā nirujjhanti.|| ||
Iminā kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā” ti.|| ||
54. “Mano-mayaṃ kho ahaṃ bhante attāṇaṃ paccemi sabbaṅga-paccaṅgiṃ ahīn’indriyan” ti.|| ||
“Mano-mayo ca te Poṭṭhapāda attā abhavissa sabbaṅga-paccaṅgī ahīn’indriyo,|| evaṃ santam pi kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati,|| añño attā.|| ||
Tad iminā p’etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā”.|| ||
“Tiṭṭhat’evāyaṃ Poṭṭhapāda mano-mayo attā sabbaṅga-paccaṅgī ahīn’indriyo.|| ||
Atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti,|| aññā va saññā nirujjhanti.|| ||
Imnā pi kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ,|| yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā” ti.|| ||
[187] 46. “Arūpiṃ kho ahaṃ bhante attāṇaṃ paccemi saññā-mayan ti”
“Arūpī ca hi te Poṭṭhapāda attā abhavissa saññā-mayo,|| evaṃ santam pi kho te Poṭṭhapāda aññā va saññā bhavissati|| añño attā.|| ||
Tad iminā p’etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā.|| ||
Tiṭṭhat’evāyaṃ Poṭṭhapāda arūpī attā saññā-mayo.|| ||
Atha imassa purisassa aññā va saññā uppajjanti,|| aññā va saññā nirujjhanti.|| ||
Iminā pi kho etaṃ Poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaṃ yathā aññā va saññā bhavissati,|| añño attā” ti.|| ||
55. “Sakkā pan’etaṃ bhante mayā ñātuṃ:|| ||
‘Saññā purisassa attā’ ti vā,|| ‘aññā saññā,|| añño attā’ ti va”?|| ||
“Dujjānaṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda tayā añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena añña-trayogena añña-trācariyakena:|| ||
‘Saññā purisassa attā’ ti vā,|| ‘aññā saññā,|| añño attā’ ti vā” ti.|| ||
56. “Sace taṃ bhante mayā dujjānaṃ añña-diṭṭhikena añña-khantikena añña-rucikena añña-trācariyakena:|| ||
‘Saññā purisassa attā’ ti vā,|| ‘aññā saññā,|| añño attā’ ti vā.|| ||
“Kiṃ pana bhante, sassato loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan ti”?|| ||
“Avyākataṃ kho etaṃ Poṭṭhapāda mayā:|| sassato loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
“Kiṃ pana bhante, asassato loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
“Etam pi kho Poṭṭhapāda avyākataṃ mayā:|| asassato loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
“Kiṃ pana bhante, antavā loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
“Avyākataṃ kho etam Poṭṭhapāda mayā:|| antavā loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
“Kiṃ pana bhante anantavā loko,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
[188] “Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| loko idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
57. “Kiṃ pana bhante taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
“Kiṃ pana bhante anantavā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ,|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
58. “Kiṃ pana bhante Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
“Kiṃ pana bhante na hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| na hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
“Kiṃ pana bhante hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
“Kiṃ pana bhante n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti?|| ||
“Etam pi kho Poṭṭhapāda mayā avyākataṃ:|| n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā|| idam eva saccaṃ mogham aññan” ti.|| ||
59. Kasmā bhante Bhagavatā avyākatan ti?
Na h’etaṃ Poṭṭhapāda attha-saṃhitaṃ na dhamma-saṃhitaṃ [189] n’ādiBrahma-cariyakaṃ,|| na nibbidāya|| na virāgāya|| na nirodhāya|| na upasamāya|| na abhiññāya|| na sambodhāya|| na Nibbānāya saṃvaṭṭati.|| ||
Tasmā taṃ mayā avyākatan ti.|| ||
‘Idaṃ dukkhan’ ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ.|| ||
“Kim pana bhante Bhagavatā vyākatan” ti?|| ||
‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākataṃ.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti kho Poṭṭhapāda mayā vyākatan” ti.|| ||
60. “Kasmā pan’etaṃ bhante Bhagavatā vyākatan” ti?|| ||
“Etaṃ hi kho Poṭṭhapāda attha-saṃhitaṃ|| etaṃ dhamma-saṃhitaṃ,|| etaṃ ādiBrahma-cariyakaṃ,|| etaṃ nibbidāya,|| virāgāya,|| nirodhāya,|| upasamāya,|| abhiññāya,|| sambodhāya,|| Nibbānāya saṃvaṭṭati.|| ||
Tasmā etaṃ mayā vyākatan” ti.|| ||
“Evam etaṃ Bhagavā,|| evam etaṃ Sugata.|| ||
Yassa dāni bhante Bhagavā kālaṃ maññatī” ti.|| ||
Atha kho Bhagavā uṭṭhāy’āsanā pakkāmi.|| ||
61. Atha kho te paribbājakā acira-pakkantassa Bhagavato Poṭṭhapādaṃ paribbājakaṃ samantato vācāya sannito-dakena sañjambhariṃ akaṃsu:|| ||
“Evam eva panāyaṃ bhavaṃ Poṭṭhapādo yaṃ yad eva Samaṇo Gotamo bhāsati taṃ tad ev’assa abbhanumodati:|| ||
Evam etaṃ Bhagavā,|| evam etaṃ Sugatā ti.|| ||
Na kho pana mayaṃ kiñ ci samaṇassa Gotamassa ekaṃ-sikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma:|| ‘sassato loko’ ti vā,|| ‘asassato loko’ ti vā,|| ‘antavā loko’ ti vā,|| ‘anantavā loko’ ti vā,|| ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā,|| ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā,|| ‘hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘na hoti Tathāgato param maraṇā’ [190] ti vā,|| ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā” ti.|| ||
Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake etad avoca:|| ||
“Aham pi kho bho na kiñ ci samaṇassa Gotamassa ekaṃ-sikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma:|| ‘sassato loko’ ti vā,|| ‘asassato loko’ ti vā,|| ‘antavā loko’ ti vā,|| ‘anantavā loko’ ti vā,|| ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā,|| ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā,|| ‘hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā” ti.|| ||
Api ca samaṇo Gotamo bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññāpeti dhamma-ṭ-ṭhitaṃ dhamma-niyāmaka.|| ||
Bhūtaṃ kho pana tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññā-pentassa dhamma-ṭ-ṭhitaṃ dhamma-niyāmaka.|| ||
Kathaṃ hi nāma mādiso viññu samaṇassa Gotamassa su-bhāsitaṃ su-bhāsitato nābbhanumodeyyā’ ti?
62. Atha kho dvīha-tīhassa accayena Citto ca Hatthi-Sāri-putto Poṭṭhapādo ca paribbājako yena Bhagavā ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||
Upasaṅkamitvā Citto Hatthi-Sāri-putto Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Poṭṭhapādo pana paribbājako Bhagavatā saddhiṃ sammodi.|| ||
Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ kathaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Tadā maṃ bhante te paribbājakā acira-pakkantassa Bhagavato samantato vācāya sannito-dakena sañjambhariṃ akaṃsu:|| evam eva panāyaṃ bhavaṃ Poṭṭhapādo yaṃ yad eva Samaṇo Gotamo bhāsati,|| taṃ tad ev’assa abbhanumodati:|| ‘Evam etaṃ Bhagavā,|| evam etaṃ Sugatā’ ti.|| ||
Na kho pana mayaṃ kiñ ci samaṇassa Gotamassa ekaṃ-sikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma:|| ‘sassato loko’ ti vā,|| ‘asassato loko’ ti vā,|| ‘antavā loko’ ti vā,|| ‘anantavā loko’ ti vā,|| ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā,|| ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā,|| ‘hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘hoti ca na ca hoti [191] Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā” ti.|| ||
Evaṃ vuttā’haṃ bhante te paribbājake etad avocaṃ:|| “Aham pi kho bho na kiñ ci samaṇassa Gotamassa ekaṃ-sikaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāma:|| ‘sassato loko’ ti vā,|| ‘asassato loko’ ti vā,|| ‘antavā loko’ ti vā,|| ‘anantavā loko’ ti vā,|| ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā,|| ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā,|| ‘hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā,|| ‘n’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā” ti.|| ||
Api ca Samaṇo Gotamo bhūtaṃ tacchaṃ tathaṃ paṭipadaṃ paññāpeti dhamma-ṭ-ṭhitaṃ dhamma-niyāmaka.|| ||
Kathaṃ hi nāma mādiso viññu samaṇassa Gotamassa su-bhāsitaṃ su-bhāsitato nābbhanumodeyyā’ ti?|| ||
63. Sabbe va kho ete Poṭṭhapāda paribbājakā andhā acakkhukā.|| ||
Tvaṃ yeva n’esaṃ eko cakkhumā.|| ||
Ekaṃ-sikā pi hi Poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā.|| ||
Anekaṃ-sikā pi hi kho Poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā.|| ||
Katame ca te Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā?|| ||
‘Sassato loko’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Asassato loko’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Antavā loko’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Anantavā loko’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘N’eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā’ ti vā kho Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
Kasmā ca te Poṭṭhapāda mayā anekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā?|| ||
Na h’ete Poṭṭhapāda attha-saṃhitā,|| na dhamma-saṃhitā,|| na ādiBrahma-cariyakā,|| na nibbidāya,|| na virāgāya,|| na nirodhāya,|| na upasamāya,|| na abhiññāya,|| na sambodhāya,|| na Nibbānāya saṃvaṭṭanti.|| ||
Tasmā te mayā anekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā.|| ||
Katame ca te Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā?|| ||
‘Idaṃ dukkhan’ ti kho Poṭṭhapāda mayā [192] ekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-samudayo’ ti kho Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodho’ ti kho Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
‘Ayaṃ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā’ ti kho Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-siko dhammo desito paññatto.|| ||
Kasmā ca te Poṭṭhapāda mayā ekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā?|| ||
Ete Poṭṭhapāda attha-saṃhitā,|| ete dhamma-saṃhitā,|| ete ādiBrahma-cariyakā,|| ete nibbidāya virāgāya,|| nirodhāya,|| upasamāya,|| abhiññāya,|| sambodhāya,|| Nibbānāya saṃvaṭṭanti.|| ||
Tasmā te mayā ekaṃ-sikā dhammā desitā paññattā.|| ||
64. Santi kho Poṭṭhapāda eke samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||
‘Ekanta-sukhī attā hoti|| arogo param maraṇā’ ti.|| ||
Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||
‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ‘Ekanta-sukhī attā hoti,|| arogo param maraṇā’ ti?|| ||
Te ce me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ ti paṭijānanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathā’ ti?|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api ca pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ ekanta-sukhiṃ attāṇaṃ saṅjānāthā’ ti?|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto jānātha:|| ||
‘Ayaṃ Maggo ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāyā?’ ti.|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā,|| tāsaṃ bhāsa-mānānaṃ saddaṃ suṇātha:|| ||
‘Su-paṭipann’āttha mārisā,|| uju-paṭipann’āttha mārisā|| ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Mayam pi hi mārisā evam pi paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā’ [193] ti?|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
“Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?
65. [“Addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||] — missing in PTS.
“Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso evaṃ vadeyya:|| ||
‘Ahaṃ yā imasmiṃ jana-pade jana-pada-kalyāṇī,|| taṃ icchāmi,|| taṃ kāmemī’ ti.|| ||
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||
‘Ambho purisaṃ yaṃ tvaṃ jana-pada-kalyāṇiṃ icchasi kāmesi,|| jānāsi taṃ jana-pada-kalyāṇiṃ Khatti vā,|| brāhmaṇī vā,|| Vessī vā,|| Suddī’ vā ti?|| ||
Iti puṭṭho ‘no’ ti vadeyya.|| ||
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||
Ambho purisa yaṃ tvaṃ jana-pada-kalyāṇiṃ icchasi kāmesi,|| jānāsi taṃ jana-pada-kalyāṇiṃ evaṃ-nāmā evaṃ-gottā’ ti vā,|| dīghā vā,|| rassā vā,|| majjhimā vā,|| kaḷī vā,|| sāmā vā,|| maṅgura-c-chavī vā’ ti,|| ‘amukasmiṃ gāme vā,|| nigame vā,|| nagare vā’ ti?|| ||
Iti puṭṭho ‘no’ ti vadeyya.|| ||
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||
‘Ambho purisa yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi,|| taṃ tvaṃ icchasi kāmesī?’ ti?|| ||
Iti puṭṭho ‘āmo’ ti vadeyya.|| ||
Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
Na nu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?
“Addhā kho bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||
66. “Evam eva kho Poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||
‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā’ ti,|| tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||
‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||
“Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā” ti?|| ||
Te ca me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ ti paṭijānanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:
‘Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathā” ti?|| ||
[194] Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā,|| rattiṃ,|| ekaṃ vā divasaṃ,|| upaḍḍhaṃ vā rattiṃ,|| upaḍḍhaṃ vā divasaṃ,|| ekanta-sukhiṃ attāṇaṃ sañjānāthā’ ti.|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto jānātha:|| ||
‘Ayaṃ Maggo ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāyā’ ti?|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā,|| tāsaṃ bhāsa-mānānaṃ saddaṃ suṇātha:|| ||
Su-paṭipann’āttha mārisā,|| uju-paṭipann’āttha mārisā,|| ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Mayam pi hi mārisā,|| evaṃ paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?
“Addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||
67. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso cātu-m-mahā-pathe nisseṇiṃ kareyya pāsādassa ārohaṇāya.|| ||
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||
‘Ambho purisa yassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosi.
Jānāsi taṃ pāsādaṃ puratthimāya vā disāya,|| pacchimāya vā disāya|| uttārāya vā disāya,|| dakkhiṇāya vā disāya,|| ucco vā,|| nīco vā,|| majjhimo vā’ ti?|| ||
Iti puṭṭho ‘no’ ti vadeyya.|| ||
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||
‘Ambho purisa yan tvaṃ na jānāsi na passasi,|| tassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosī” ti?|| ||
Iti puṭṭho ‘āmā’ ti vadeyya.|| ||
Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
‘Na nu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?
“Addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||
68. “Evam eva kho Poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||
‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā’ ti,|| tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi:|| ||
‘Saccaṃ kira tumhe āyasmanto evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino:|| ||
‘Ekanta-sukhī attā hoti arogo param [195] maraṇā’ ti?”|| ||
Te ce me evaṃ puṭṭhā ‘āmā’ ti paṭijānanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto ekanta-sukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathā” ti?|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto ekaṃ vā rattiṃ|| ekaṃ vā divasaṃ|| upaḍḍhaṃ vā rattiṃ|| upaḍḍhaṃ vā divasaṃ|| ekanta-sukhiṃ attāṇaṃ sañjānāthā’ ti?|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto jānātha:|| ||
‘Ayaṃ Maggo|| ayaṃ paṭipadā ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāyā’ ti.|| ||
Itipuṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Tyāhaṃ evaṃ vadāmi:|| ||
‘Api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā,|| tāsaṃ bhāsa-mānānaṃ saddaṃ suṇātha:|| ||
Su-paṭipann’āttha mārisā,|| uju-paṭipann’āttha mārisā,|| ekanta-sukhassa lokassa sacchi-kiriyāya.|| ||
Mayam pi hi mārisā,|| evaṃ paṭipannā ekanta-sukhaṃ lokaṃ upapannā’ ti.|| ||
Iti puṭṭhā ‘no’ ti vadanti.|| ||
Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
Na nu evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?
“Addhā kho bhante evaṃ sante tesaṃ samaṇa-brāhmaṇānaṃ appāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||
69. “Tayo kho’me Poṭṭhapāda atta-paṭilābhā: oḷāriko atta-paṭilābho,|| mano-mayo atta-paṭilābho,|| arūpo atta-paṭilābho’ ti.|| ||
Katamo ca poṭṭhāpāda oḷāriko atta-paṭilābho?|| ||
Rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīṅkār’āhāra-bhakkho,|| ayaṃ oḷāriko atta-paṭilābho.|| ||
Katamo mano-mayo atta-paṭilābho?|| ||
Rūpī mano-mayo sabbaṅga-paccaṅgī ahīn’indriyo,|| ayaṃ mano-mayo atta-paṭilābho.|| ||
Katamo ca arūpo atta-paṭilābho?|| ||
Arūpī saññā-mayo,|| ayaṃ arūpo atta-paṭilābho.|| ||
70. Oḷārikassa kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya Dhammaṃ desemi,|| yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’ [196] va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā ti.|| ||
Siyā kho pana te Poṭṭhapāda evam assa:|| ||
Saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati|| dukkho ca kho vihāro’ ti.|| ||
Na kho pan’etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ.|| ||
Saṅkilesikā c’eva dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati|| pāmujjañ c’eva bhavissati pīti ca|| passaddhi ca|| sati ca|| sampajaññañ ca,|| sukho ca vihāro.|| ||
71. Mano-mayassa pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya Dhammaṃ desemi yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vīhari-s-sathā’ ti.|| ||
Siyā kho pana te Poṭṭhapāda evam assa:|| ||
Saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati|| dukkho ca kho vihāro cā’ ti.|| ||
Na kho pan’etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ.|| ||
Saṅkilesikā c’eva dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati|| pāmujjañ c’eva bhavissati pīti ca|| passaddhi ca|| sati sampajaññañ ca|| sukho ca vihāro.|| ||
72. Arūpassa pi kho ahaṃ Poṭṭhapāda atta-paṭilābhassa pahānāya Dhammaṃ desemi yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā [197] abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā ti.|| ||
Siyā kho pana te Poṭṭhapāda evam assa:|| ||
‘Saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati,|| Dukkho ca kho vihāro’ ti.|| ||
Na kho pan’etaṃ Poṭṭhapāda evaṃ daṭṭhabbaṃ.|| ||
Saṅkilesikā c’eva dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati,|| pāmujjañc’eva bhavissati pīti ca,|| passaddhi ca,|| sati ca,|| sampajaññañ ca,|| sukho ca vihāro.|| ||
73. Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
‘Katamo pana so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho yassa tumhe pahāṇāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti?|| ||
Tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākaryoma:|| ||
“Ayaṃ vā so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||
74. Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
‘Katamo pana so āvuso mano-mayo atta-paṭilābho,|| yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti?|| ||
Tesaṃ mayaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma:|| ||
“Ayaṃ vā so āvuso mano-mayo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā [198] abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||
75. Pare ce Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
‘Katamo pana so āvuso arūpo atta-paṭilābho,|| yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti?|| ||
Tesaṃ mayaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma:|| ||
“Ayaṃ vā so āvuso arūpo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema,|| yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||
Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
‘Na nu evaṃ sante sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī’ ti?.|| ||
“Addhā kho bhante evaṃ sante sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||
76. Seyyathā pi Poṭṭhapāda puriso nisseṇiṃ kareyya pāsādassa ārohaṇāya,|| tass’eva pāsādassa heṭṭhā.|| ||
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:|| ||
‘Ambho purisa yassa tvaṃ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiṃ karosi,|| jānāsi taṃ pāsādaṃ puratthimāya vā disāya,|| dakkhiṇāya vā disāya,|| pacchimāya vā disāya,|| uttarāya vā disāya,|| ucco vā,|| nīco vā,|| majjhimo vā’ ti?|| ||
So ce evaṃ vadeyya:|| ||
‘Ayaṃ va so āvuso pāsādo,|| yassāhaṃ ārohaṇāya nisseṇiṃ karomi tass’eva pāsādassa heṭṭhā’ ti.|| ||
Taṃ kiṃ maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
Na nu evaṃ sante tassa purisassa sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī’ ti?|| ||
“Addhā kho bhante evaṃ sante tassa purisassa sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||
[199] 69. Evam eva kho Poṭṭhapāda pare ce amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
‘Katamo pana so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho?|| ||
Yassa tumhe pahāṇāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti.|| ||
Tesaṃ mayaṃ evaṃ puṭṭhā evaṃ vyākaryoma:
Evam eva kho Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
‘Katamo pana so āvuso mano-mayo atta-paṭilābho?|| ||
Yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti.|| ||
Tesaṃ mayaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma:
Evam eva kho Poṭṭhapāda amhe evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
‘Katamo pana so āvuso arūpo atta-paṭilābho?|| ||
Yassa tumhe pahānāya dhammaṃ desetha yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā’ ti.|| ||
Tesaṃ mayaṃ puṭṭhā evaṃ vyākareyyāma:
“Ayaṃ vā so āvuso oḷāriko atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||
“Ayaṃ vā so āvuso mano-mayo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||
“Ayaṃ vā so āvuso arūpo atta-paṭilābho yassa mayaṃ pahānāya dhammaṃ desema yathā paṭipannānaṃ vo saṅkilesikā dhammā pahiyi-s-santi,|| vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi-s-santi,|| paññā-pāripūriṃ vepullatañ ca diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihari-s-sathā” ti.|| ||
Taṃ kim maññasi Poṭṭhapāda?|| ||
Na nu evaṃ sante sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti?|| ||
“Addhā kho bhante evaṃ sante sappāṭihīra-kataṃ bhāsitaṃ sampajjatī” ti.|| ||
77. Evaṃ vutte Citto Hatthi-Sāri-putto Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Yasmiṃ bhante samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| mogh’assa tasmiṃ samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| mogho arūpo atta-paṭilābho hoti.|| ||
Oḷāriko āssa atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco hoti.|| ||
Yasmiṃ bhante samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| mogh’assa tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| mogho arūpo atta-paṭilābho hoti.|| ||
Mano-mayo assa atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco hoti.|| ||
Arūpo assa atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco hotī’ ti.|| ||
Yasmiṃ bhante samaye arūpo atta-paṭilābho hoti,|| mogh’assa tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| mogho mano-mayo atta-paṭilābho hoti.|| ||
78. “Yasmiṃ Citta samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ [200] gacchati,|| na ‘arūpo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Oḷāriko atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ Citta samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati,|| na arūpo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Mano-mayo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ Citta samaye arūpo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati,|| na mano-mayo atta-paṭilābho ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Arūpo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Sace taṃ Citta evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
Ahosi tvaṃ atītam addhānaṃ,|| na tvaṃ n-ā-hosi?|| ||
Bhavissasi tvaṃ anāgatam addhānaṃ,|| na tvaṃ na bhavissasi?|| ||
Atthi tvaṃ etarahi,|| na tvaṃ n’atthī ti?|| ||
Evaṃ puṭṭho tvaṃ Citta kin ti vyākareyyāsī” ti?
“Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
Ahosi tvaṃ atītam addhānaṃ na tvaṃ na ahosi?|| ||
Bhavissasi tvaṃ anāgatam addhānaṃ,|| na tvaṃ na bhavissasi?|| ||
Atthi tvaṃ etarahi,|| na tvaṃ n’atthī’ ti?|| ||
Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyaṃ:|| ||
Ahos’āhaṃ atītam addhānaṃ,|| n-ā-haṃ na ahosiṃ.|| ||
Bhavissām’ahaṃ anāgatam addhānaṃ,|| n-ā-haṃ na bhavissāmi.|| ||
Atthāhaṃ etarahi,|| n-ā-haṃ n’atthī’ ti.|| ||
Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyan” ti.|| ||
79. Sace pana taṃ Citta evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
Yo te ahosi atīto atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho anāgato,|| mogho pacc’uppanno?|| ||
Yo va te bhavissati anāgato atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho anāgato,|| mogho pacc’uppanno?|| ||
Yo vā te etarahi pacc’uppanno atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho atīto,|| mogho anāgato’ ti?|| ||
Evaṃ puṭṭho tvaṃ Citta kin ti vyākareyyāsī” ti?
Sace pana maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ:|| ||
Yo te [201] ahosi atīto atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho anāgato,|| mogho pacc’uppanno?|| ||
Yo vā te bhavissati anāgato atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho atīto,|| mogho pacc’uppanno?|| ||
Yo vā te etarahi pacc’uppanno atta-paṭilābho,|| sveva te atta-paṭilābho sacco,|| mogho atīto,|| mogho anāgato” ti?|| ||
Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyaṃ:|| ||
Yo me ahosi atīto atta-paṭilābho,|| sveva me atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco ahosi,|| mogho anāgato,|| mogho pacc’uppanno.|| ||
Yo me bhavissati anāgato atta-paṭilābho,|| sveva me atta-paṭilābho tasmiṃ samaye sacco bhavissati,|| mogho pacc’uppanno.|| ||
Yo me etarahi pacc’uppanno atta-paṭilābho,|| sveva me atta-paṭilābho sacco,|| mogho atīto,|| mogho anāgato’ ti.|| ||
Evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante evaṃ vyākareyyan ti.|| ||
80. “Evam eva kho Citta yasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na arūpo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Oḷāriko atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ Citta samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na arūpo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Mano-mayo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ Citta samaye arūpo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Arūpo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
81. Seyyathā pi Citta gavā khīraṃ,|| khīramhā dadhi,|| dadhimhā navanītaṃ,|| navanītamhā sappi,|| sappimhā sappi-maṇḍo,|| yasmiṃ samaye khīraṃ hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye dadhīti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na navanītan ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na sappī ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na sappi-maṇḍo ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Khīraṃ tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ samaye dadhi hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye navanītanti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na sappīti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na sappi-maṇḍoti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ samaye navanītaṃ hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye sappinti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na sappi-maṇḍoti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na khīranti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ samaye sappi hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye sappi-maṇḍoti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na khīranti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na dadhīti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ samaye sappi-maṇḍo hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye khīranti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na dadhīti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na navanītanti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
‘Sappi-maṇḍo tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
[202] 74. Evam eva kho Citta yasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na arūpo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
‘Oḷāriko atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ Citta samaye mano-mayo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye arūpo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
‘Mano-mayo atta-paṭilābho tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Yasmiṃ Citta samaye arūpo atta-paṭilābho hoti,|| n’eva tasmiṃ samaye oḷāriko atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Na mano-mayo atta-paṭilābho’ ti saṅkhaṃ gacchati.|| ||
‘Arūpo atta-paṭilābho’tv’eva tasmiṃ samaye saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Imā kho Citta loka-samaññā loka-niruttiyo loka-vohārā loka-paññattiyo yāhi Tathāgato voharati aparāma-santi.|| ||
82. Evaṃ vutte Poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Abhi-k-kantaṃ bhante.|| ||
Abhi-k-kantaṃ bhante.|| ||
Seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,|| paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,|| mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya,|| andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya:|| ‘Cakkhu-manto rūpāni dakkhintī’ ti.|| ||
Evam eva bhante Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||
Es’āhaṃ bhante Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi|| Dhammañ ca|| bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||
Upāsakaṃ maṃ bhante Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan” ti.|| ||
83. Citto pana Hatthi-Sāri-putto Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
Abhi-k-kantaṃ bhante,|| abhikkantaṃ bhante.|| ||
Seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,|| paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,|| mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya,|| andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya|| ‘Cakkhu-manto rūpāni dakkhintī’ ti.|| ||
Evam eva bhante Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||
Es’āhaṃ bhante Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-saṅghañ ca.|| ||
Labheyyāhaṃ bhante Bhagavato santike pabbajjaṃ,|| labheyyaṃ upasampadan” ti.|| ||
84. Alattha kho Citto Hatthi-Sāri-putto Bhagavato santike pabbajjaṃ,|| alattha upasampadaṃ.|| ||
Acir’ūpasampanno kho pan’āyasmā Citto Hatthi-Sāri-putto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitto viharanto|| na cirass’eva yass’atthāya kula-puttā samma-d-eva agārasmā anagāriyaṃ [203] pabbajanti tad anuttaraṃ Brahma-cariya-pariyosānaṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsi.|| ||
Khīṇā jāti,|| vusitaṃ Brahma-cariyaṃ,|| kataṃ karaṇīyaṃ,|| nāparaṃ itthattayā’ ti abbhaññāsi.|| ||
Aññataro ca kho pan’āyasmā Citto Hatthi-Sāri-putto arahataṃ ahosī ti.|| ||
Poṭṭhapāda Suttaṃ Niṭṭhitaṃ Navamaṃ

Mốc I : Hoàn cảnh trước khi Phật ra đời
Mốc II : Sự kiện Phật đản sanh
Mốc III: Giai đoạn tuổi thơ của Bồ tát Tất Đạt Đa
Mốc IV : Giai đoạn trưởng thành - xuất gia
Mốc V : Tầm đạo
Mốc VI : Thành đạo
Mốc VII: Những vị đệ tử đầu tiên
Mốc VIII : Tăng đoàn lớn mạnh
Mốc IX: Mười ba năm cuối cuộc đời Đức Phật
Mốc X : Đức Phật nhập niết bàn