Dīgha Nikāya
Sutta 21
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[263]
[1][pts][than] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Magadhesu viharati,|| pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇa-gāmo,|| tass’uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaṃ.|| ||
Tena kho pana samayena Sakkassa devānam Indassa ussukkaṃ udapādi Bhagavantaṃ dassanāya.|| ||
Atha kho Sakkassa devānam Indassa etad ahosi:
“Kahaṃ nu kho Bhagavā etarahi viharati arahaṃ Sammā Sambuddho” ti?|| ||
Addasā kho Sakko devānaṃ Indo Bhagavantaṃ Magadhesu viharantaṃ,|| pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇa-gāmo,|| tass’uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaṃ.|| ||
Disvā deve Tāvatiṃse āmantesi:
“Ayaṃ mārisā Bhagavā Magadhesu viharati,|| pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇa-gāmo,|| tass’uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaṃ.|| ||
Yadi pana mārisā mayaṃ taṃ Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma Arahantaṃ Sammā Sambuddhan” ti.|| ||
“Evaṃ bhaddan tavā” ti|| kho devā Tāvatiṃsā Sakkassa devānam Indassa paccassosuṃ.|| ||
2. Atha kho Sakko devānaṃ Indo Pañcasikhaṃ Gandhabba-puttaṃ āmantesi:|| ||
[264] “Ayaṃ tāta Pañcasikha Bhagavā Magadhesu viharati,|| pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇa-gāmo,|| tass’uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaṃ.|| ||
Yadi pana tāta Pañcasikha mayaṃ taṃ Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma Arahantaṃ Sammā Sambuddhan” ti.|| ||
“Evaṃ bhaddan tavā” ti|| kho Pañcasikho Gandhabba-putto Sakkassa devānam Indassa paṭi-s-sutvā beluva-paṇḍu-vīṇaṃ ādāya Sakkassa devānam Indassa anucariyaṃ upāgami.|| ||
Atha kho Sakko devānaṃ Indo devehi Tāvatiṃsehi parivuto Pañcasikhena Gandhabba-puttena purakkhato.|| ||
Seyyathā pi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya,|| evam evaṃ devesu Tāvatiṃsesu antara-hito Magadhesu pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇa-gāmo,|| tass’uttarato Vediyake pabbate paccuṭṭhāsi.
3. Tena kho pana samayena Vediyako pabbato atiriva obhāsa-jāto hoti Ambasaṇḍā ca brāhmaṇa-gāmo,|| yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena.|| ||
Api-s-sudaṃ parito gāmesu manussā evam āhaṃsu:|| ||
Āditt’assu nām ajja Vediyako pabbato,|| pajjhāyit’assu nām ajja Vediyako pabbato,|| jalat’assu nām’ajja Vediyako pabbato.|| ||
Kiṃ su nām’ajja Vediyako pabbato atiriva obhāsa-jāto,|| Ambasaṇḍā ca brāhmaṇa-gāmo” ti|| saṃviggā loma-haṭṭha-jātā ahesuṃ.|| ||
4. Atha kho Sakko devānaṃ Indo Pañcasikhaṃ Gandhabba-puttaṃ āmantesi:|| ||
[265] “Durupasaṅkamā kho tāta Pañcasikha Tathāgatā mādisena,|| jhāyi jhāna-ratā,|| tad’antaraṃ paṭisallīnā.|| ||
Yadi pana tāta Pañcasikha Bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādeyyāsi,|| tayā tāta paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma Arahantaṃ Sammā Sambuddhan” ti.|| ||
“Evaṃ bhaddan tavā” ti|| kho Pañcasikho Gandhabba-putto Sakkassa devānam Indassa paṭi-s-sutvā beluva-paṇḍu-vīṇaṃ ādāya yena Indasāla-guhā ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā:|| ||
“Ettāvatā me Bhagavā n’eva atidūre bhavissati na accāsanne,|| saddañ ca kho sossatī” ti|| eka-m-antaṃ aṭṭhāsi.|| ||
Eka-m-antaṃ ṭhito kho Pañcasikho Gandhabba-putto beluva-paṇḍu-vīṇaṃ assāvesi.|| ||
Imā ca gāthā abhāsi Buddh’ūpasaṃ-hitā Dhamm’ūpasaṃ-hitā saṅgh’ūpasaṃ-hitā Arahant’ūpasaṃ-hitā kām’ūpasaṃ-hitā:
5. Vande te pitaraṃ bhadde Timbaruṃ Suriya-vaccase,|| Yena jātā’si kalyāṇī ānanda-jananī mama.|| Vāto va sedataṃ kanto pānīyaṃ va pipāsato,|| Aṅgīrasī piyā me’si dhammo arahatām iva,|| [266] Āturass’eva bhesajjaṃ, bhojanaṃ va jighacchato,|| Parinibbāpaya bhadde jalantam īva vārinā.|| Sītodakaṃ pokkharaṇiṃ yuttaṃ kiñjakkha-reṇunā,|| Nāgo ghamm-ā-bhitatto va ogāhe te thanūdaraṃ.|| Accaṃkuso va nāgo ca jitam me tutta-tomaraṃ,|| Kāraṇaṃ na-p-pajānāmi sammatto lakkhaṇūrasā.|| Tayi gathita-citto’smi cittaṃ vipariṇāmitaṃ,|| Paṭigantuṃ na sakkomi vaṅka-ghasto va ambujo.|| Vāmurū saja maṃ bhadde saja maṃ mandalocane,|| Palissaja maṃ kalyāṇi etam me abhipatthitaṃ.|| Appako vata me santo kāmo vellita-kesiyā,|| Aneka-bhāvo samapādi Arahante va dakkhiṇā.|| Yam me atthi kataṃ puññaṃ Arahantesu tādisu,|| Tam me sabbaṅga-kalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccitaṃ.|| [267] Yam me atthi kataṃ puññaṃ asmiṃ puṭhuvimaṇḍale,|| Tam me sabbaṅga-kalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ.|| Sakya-putto va jhānena ekodi nipako sato,|| Amataṃ muni jigiṃsāno tam ahaṃ Suriyavaccase.|| Yathā pi muni nandeyya patvā sambodhim uttamaṃ,|| Evaṃ nandeyya kalyāṇi missī-bhāvaṃ gato tayā.|| Sakko ca me varaṃ dajjā Tāvatiṃsānam issaro,|| Tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama.|| Sālaṃ va na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te su medhase,|| Vandamāno namassā’mi yassā s’etādisī pajā ti.
6. Evaṃ vutte Bhagavā Pañcasikhaṃ Gandhabba-puttaṃ etad avoca:|| ||
“Saṃsandati kho pana te Pañcasikha tanti-s-saro gīta-s-sarena gīta-s-saro ca tanti-s-sarena|| na ca pana te Pañcasikha tanti-s-saro gīta-s-saraṃ ativattati gīta-s-saro va tanti-s-saraṃ.|| ||
Kadā saṃyūḷha pana te Pañcasikha imā gāthā Buddh’ūpasaṃ-hitā Dhamm’ūpasaṃ-hitā,|| saṅgh’ūpasaṃ-hitā Arahant’ūpasaṃ-hitā kām’ūpasaṃ-hitā” ti?
“Ekam ida bhante samayaṃ Bhagavā Uruvelāyaṃ viharati najjā Nerañjarāya tīre Ajapāla-nigrodha-mūle [268] paṭham-ā-bhisambuddho.|| ||
Tena kho panāhaṃ bhante samayena,|| Bhaddā nāma Suriya-vaccasā Timbaruno Gandhabba-rañño dhītā,|| tam abhikaṅkhāmi.|| ||
Sā kho pana bhante bhaginī parakāminī hoti.|| ||
Sikhaṇḍī nāma Mātalissa saṅgāhakassa putto,|| tam abhikaṅkhati.|| ||
Yato kho ahaṃ bhante taṃ bhaginiṃ nālatthaṃ kenaci parayāyena,|| ath’āhaṃ beluva-paṇḍu-vīṇaṃ ādāya yena Timbaruno Gandhabba-rañño nivesanaṃ ten’upasaṅkamiṃ.|| ||
Upasaṅkamitvā beluva-paṇḍu-vīṇaṃ assāvesiṃ,|| imā ca gāthā abhāsiṃ Buddh’ūpasaṃhitā Dhamm’ūpasaṃ-hitā, saṅgh’ūpasaṃ-hitā, Arahant’ūpasaṃ-hitā, kām’ūpasaṃ-hitā.
7. Vande te pitaraṃ bhadde Timbaruṃ Suriya-vaccase,|| Yena jātā’si kalyāṇī ānanda-jananī mama.|| Vāto va sedataṃ kanto pānīyaṃ va pipāsato,|| Aṅgīrasī piyā me’si dhammo arahatām iva,|| Āturass’eva bhesajjaṃ, bhojanaṃ va jighacchato,|| Parinibbāpaya bhadde jalantam īva vārinā.|| Sītodakaṃ pokkharaṇiṃ yuttaṃ kiñjakkha-reṇunā,|| Nāgo ghamm-ā-bhitatto va ogāhe te thanūdaraṃ.|| Accaṃkuso va nāgo ca jitam me tutta-tomaraṃ,|| Kāraṇaṃ na-p-pajānāmi sammatto lakkhaṇūrasā.|| Tayi gathita-citto’smi cittaṃ vipariṇāmitaṃ,|| Paṭigantuṃ na sakkomi vaṅka-ghasto va ambujo.|| Vāmurū saja maṃ bhadde saja maṃ mandalocane,|| Palissaja maṃ kalyāṇi etam me abhipatthitaṃ.|| Appako vata me santo kāmo vellita-kesiyā,|| Aneka-bhāvo samapādi Arahante va dakkhiṇā.|| Yam me atthi kataṃ puññaṃ Arahantesu tādisu,|| Tam me sabbaṅga-kalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccitaṃ.|| Yam me atthi kataṃ puññaṃ asmiṃ puṭhuvimaṇḍale,|| Tam me sabbaṅga-kalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ.|| Sakya-putto va jhānena ekodi nipako sato,|| Amataṃ muni jigiṃsāno tam ahaṃ Suriyavaccase.|| Yathā pi muni nandeyya patvā sambodhim uttamaṃ,|| Evaṃ nandeyya kalyāṇi missī-bhāvaṃ gato tayā.|| Sakko ca me varaṃ dajjā Tāvatiṃsānam issaro,|| Tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama.|| Sālaṃ va na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te su medhase,|| Vandamāno namassā’mi yassā s’etādisī pajā ti.
6. Evaṃ vutte bhante Bhaddā Suriya-vaccasā maṃ etad avoca:|| ||
‘Na kho me mārisa so Bhagavā sammukhā diṭṭho,|| api ca suto yeva me so Bhagavā devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ upanaccantiyā.|| ||
Yato kho tvaṃ mārisa taṃ Bhagavantaṃ kittesi,|| hotu no ajja samāgamo’ ti.|| ||
[269] ‘So yeva no bhante tassā bhaginiyā saddhiṃ samāgamo ahosi,|| na ca dāni,|| tato pacchā’ ti.
8. Atha kho Sakkassa devānam Indassa etad ahosi:|| ||
“Paṭisammodati kho Pañcasikho Gandhabba-putto Bhagavatā,|| Bhagavā ca Pañcasikhenā” ti.
Atha kho Sakko devānaṃ Indo Pañcasikhaṃ Gandhabba-puttaṃ āmantesi:|| ||
“Abhivādehi me tvaṃ tāta Pañcasikha Bhagavantaṃ:|| Sakko bhante devānaṃ Indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatī” ti.
“Evaṃ bhaddan tavā” ti|| kho Pañcasikho Gandhabba-putto Sakkassa devānam Indassa paṭi-s-sutvā Bhagavantaṃ abhivādesi:|| ||
“Sakko bhante devānaṃ Indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatī” ti.
“Sukhī hotu Pañcasikha Sakko devānaṃ Indo sāmacco saparijano,|| sukha-kāmā hi devā manussā Asurā Nāgā Gandhabbā|| ye c’aññe santi puthu-kāyā” ti.
Evañ ca pana Tathāgatā eva-rūpe mahesakkhe abhivadanti.
Abhivadito Sakko devānaṃ Indo Bhagavato Indasāla-guhaṃ pavisitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ aṭṭhāsi.|| ||
Devā pi Tāvatiṃsā Indasāla-guhaṃ pavisitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ aṭṭhaṃsu.|| ||
Pañcasikho pi Gandhabba-putto Indasāla-guhaṃ pavisitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ aṭṭhāsi.
9. Tena kho pana samayena Indasāla-guhā visamā yantī samā samapādi,|| sambādhā yantī urundā samapādī.|| ||
Andha-kāra-guhāyaṃ,|| āloko udapādi,|| yathā taṃ [270] devānaṃ devānubhāvena.
Atha kho Bhagavā Sakkaṃ devānam Indaṃ etad avoca:|| ||
“Acchariyam idaṃ āyasmato Kosiyassa abbhutam idaṃ āyasmato Kosiyassa,|| tāva bahu-kiccassa bahu-karaṇīyassa,|| yad idaṃ idhāṃ gamanan” ti?
“Cira-p-patikāhaṃ bhante Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitu-kāmo.|| ||
Api ca devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ kehici kehici kicca-karaṇīyehi vyāvaṭo evāhaṃ nāsakkhiṃ Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.|| ||
Ekam ida bhante samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Saḷalāgārake.|| ||
Atha kho’haṃ bhante Sāvatthiyaṃ agamāsiṃ Bhagavantaṃ dassanāya.|| ||
10. “Tena kho pana bhante samayena Bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti.
Bhuñjatī ca nāma Vessavaṇassa paricārikā Bhagavantaṃ pacc’upaṭṭhitā hoti pañjalikā namassamānā.|| ||
Atha kho’haṃ bhante Bhuñjatiṃ etad avocaṃ:|| ||
“Abhivādehi tvaṃ me bhagini Bhagavantaṃ:|| ||
Sakko bhante devānaṃ Indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatī” ti.|| ||
“Evaṃ vutte Bhuñjatī maṃ etad avoca:|| ||
‘Akālo kho mārisa Bhagavantaṃ dassanāya,|| paṭisallīno Bhagavā’ ti.|| ||
[271] “Tena hi bhagini yadā Bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti,|| atha mama vacanena Bhagavantaṃ abhivādehi:|| ||
Sakko bhante devānaṃ Indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatī” ti.
“Kaccī me sā bhante bhaganī Bhagavantaṃ abhivādesi,|| sarati Bhagavā tassā bhaginiyā vacanan” ti?|| ||
“Abhivādesi maṃ sā devānam Inda bhaginī.|| ||
Sarām’ahaṃ tassā bhaginiyā vacanaṃ.|| ||
Api c’āhaṃ āyasmato ca nemi-saddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito” ti.
11. “Ye te bhante devā amhehi paṭhama-taraṃ Tāvatiṃsa-kāyaṃ upapannā,|| tesaṃ me sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ:|| ||
‘Yadā Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā Sambuddhā,|| dibbā kāyā paripūranti,|| hāyanti Asura-kāyā’ ti.|| ||
Taṃ me idaṃ bhante sakkhi-diṭṭhaṃ yato Tathāgato loke uppanno arahaṃ Sammā Sambuddho,|| dibbā kāyā paripūranti,|| hāyanti Asura-kāyā” ti.|| ||
Idh’eva bhante Kapilavatthusmiṃ Gopikā nāma Sakya-dhitā ahosi Buddhe pasannā|| Dhamme pasannā|| Saṅghe pasannā|| sīlesu paripūra-kārīni.|| ||
Sā itthi-cittaṃ virāchetvā purisa-cittaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ saha-vyataṃ,|| amhākaṃ puttattaṃ ajjhupagatā.|| ||
Tatra pi naṃ evaṃ jānantī:|| ||
‘Gopako deva-putto|| Gopako deva-putto’ ti.
Aññe pi bhante tayo bhikkhu Bhagavati Brahma-cariyaṃ caritvā hīnaṃ Gandhabba-kāyaṃ upapannā.|| ||
Te pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaṅgi-bhūtā paricāraya-mānā amhākaṃ upaṭṭhānamāga-c-chanti amhākaṃ pāricariyaṃ.|| ||
Te amhākaṃ upaṭṭhānam āgate amhākaṃ pāricāriyaṃ Gopako nāma deva-putto [272] paṭicodesi:|| ||
“Kuto-mukhā nāma tumhe mārisā tassa Bhagavato dhammaṃ assutvā?|| ||
Ahaṃ hi nāma itthikā samāna Buddhe pasannā Dhamme pasananā Saṅghe pasannā sīlesu paripūra-kārinī itthi-cttaṃ virāchetvā purisa-cittaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā,|| devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahavyatāṃ|| Sakkassa devānam Indassa puttattaṃ ajjhupagatā.
Idhā pi maṃ evaṃ jānanti:|| ||
Gopako deva-putto Gopako deva-putto ti.|| ||
Tumhe pana mārisā Bhagavatī Brahma-cariyaṃ caritvā hīnaṃ Gandhabba-kāyaṃ upapannā.|| ||
Du-d-diṭṭha-rūpaṃ vata bho addasāma,|| ye mayaṃ addasāma saha-dhammike hīnaṃ Gandhabba-kāyaṃ upapanne’ ti”.|| ||
Tesaṃ bhante Gopakena deva-puttena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭhe’va dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ Brahma-purohitaṃ.|| ||
Eko pana devo te va kāme ajjhāvasi.
12. “Upāsikā cakkhu-mato ahosiṃ nāmam pi mayhaṃ ahu Gopikā ti,|| Buddhe ca Dhamme ca abhi-p-pasannā Saṅghañ c’upaṭṭhāsiṃ pasanna-cittā.|| Tass’eva Buddhassa Sudhammatāya Sakkassa putto’mhi mah-ā-nubhāvo,|| Mahā-jutīko Tidivūpapanto, jānanti pi maṃ idhā Gopako ti.|| Ath’addasaṃ bhikkhavo diṭṭha-pubbe Gandhabba-kāy’ūpagate’ vasīne.|| Ime hi te Gotama-sāvakāse ye ca mayaṃ pubbe manussa-bhūtā.|| Annena pānena upaṭṭhahimhā pādūpasaṃgayha sake nivesane.|| [273] Kuto-mukhā nāma ime bhavanto Buddhassa dhammaṃ na paṭiggahesuṃ.|| Paccattaṃ veditabbo hi dhammo sudesito cakkhu-matānuBuddho,|| Ahaṃ pi tumhe ca upāsamānā sutvāna ariyāna subhā-sitāni,|| Sakkassa putto’mhi mah-ā-nubhāvo mahā-jutīko Tidivūpapanno,|| Tumhe pana seṭṭham upāsamānā anuttare Brahma-cariyaṃ caritvā,|| Hīna-kāyaṃ upapannā bhavanto anānulomā bhavat’ūpapatti,|| Du-d-diṭṭha-rūpaṃ vata addasāma saha-dhammike hīna-kāy’ūpapanne.|| Gandhabba-kāy’ūpagatā bhavanto devānam āga-c-chatha pāricariyaṃ,|| Agāre vasako mayhaṃ imaṃ passa visesataṃ.|| Itthi hutvā svajja pūmo’mhi devo dibbehi kāmehi samaṅgi-bhūto.|| ||
Te coditā Gotama-sāvakena saṃvegam āpādu samecca Gopakaṃ,|| “Handa vitāyamā viyāyamāma mā no mayaṃ parapessā ahumha.”|| [274] Tesaṃ duve viriyaṃ ārabhiṃsu anussara Gotama-sāsanāni,|| Idh’eva cittāni virājayitvā kāmesu ādīnavam addasiṃsu.|| Te kāma-saṃyojana-bandhanāni pāpima-yogāni dura-c-cayāni|| Nāgo va sandāna-guṇāni chetvā deve Tāvatiṃse ati-k-kamiṃsu,|| Sa-Indā-devā sa-Pajāpatikā sabbe Sudhammāya sabhāy’upaviṭṭhā-|| Te saṃnisinnānaṃ ati-k-kamiṃsu vīrā virāgā virajaṃ karontā.|| ||
Te disvā saṃvegam akāsi Vāsavo dev’Ābhibhū devagaṇassa majjhe.|| “Ime hi te hīna-kāy’ūpapannā deve Tāvatiṃse ati-k-kamanti.”|| Saṃvega-jātassa vaco nisamma so Gopako Vāsavam-ajjhabhāsi:|| “Buddho pan’Ind’atthi manussa-loke kām’Ābhibhū Sakyamunī ti ñāyati,|| Tass’ete puttā satiyā vihīnā cūtā mayā te sati paccalatthuṃ.|| [275] Tiṇṇaṃ tesaṃ avasīn’ettha eko Gandhabba-kāy’ūpagato ‘vasīno|| Dve c’eva sambodhi-path-ā-nusārino deve pi hiḷenti samāhitattā.|| Etādisī Dhamma-p-pakāsan’ettha na tathe kiṃ kaṅkhati koci sāvako,|| Nitthiṇṇa-oghaṃ vicikicchā-chinnaṃ Buddhaṃ namassāma jinaṃ janindaṃ.|| Yan te dhammaṃ idh’aññāya visesaṃ ajjhagaṃsu te,|| Kāyaṃ brahma-purohitaṃ duve tesaṃ visesagū.|| Tassa Dhammassa pattiyā āgat’amhāse mārisa,|| Katokāsā Bhagavatā pañhaṃ pucchemu mārisā” ti.
13. Atha kho Bhagavato etad ahosi:|| ||
“Dīgha-rattaṃ visuddho kho ayaṃ Sakko.|| ||
Yaṃ kiñci maṃ pañhaṃ pucchissati.|| ||
Sabbaṃ taṃ attha-saṃhitaṃ yeva pucchissati,|| no anattha-saṃhitaṃ.|| ||
Yaṃ assāhaṃ puṭṭho vyākarissāmi|| taṃ khippam eva ājānissatī” ti.|| ||
Atha kho Bhagavā Sakkaṃ devānam Indaṃ gāthāya ajjhabhāsi:|| ||
“Puccha Vāsava maṃ pañhaṃ yaṃ kiñci manas’icchasi,|| Tassa tass’eva pañhassa ahaṃ antaṃ karomi te” ti.
[276]
14. Katāvakāso Sakko devānaṃ Indo Bhagavatā imaṃ Bhagavantaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ pucchi:|| ||
Kiṃ-saṃyojanā nu kho mārisa devā manussā Asurā Nāgā Gandhabbā ye c’aññe santi puthu-kāyā, te:|| ||
‘Averā adaṇḍā asapattā avyāpajjā viharemu averino ti iti ce n’esaṃ hoti|| atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā savyāpajjā viharanti verino” ti?|| ||
Itthaṃ Sakko devānaṃ Indo Bhagavantaṃ imaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi.
Tassa Bhagavā pañhaṃ puṭṭho vyākāsi:
“Issā-macchariya-saṃyojanā kho devānam Inda devā manussā Asurā Nāgā Gandhabbā,|| ye c’aññe santi puthu-kāyā,|| te ‘averā adaṇḍā asapattā avyāpajjā viharemu averino ti iti ce n’esaṃ hoti.|| ||
Atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā savyapajjā viharanti verino ti.|| ||
Itthaṃ Bhagavā Sakkassa devānam Indassa pañhaṃ puṭṭho vyākāsi.|| ||
Attamano Sakko devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi:|| ||
“Evam etaṃ Bhagavā,|| evam etaṃ Sugata,|| tiṇṇā m’ettha kaṅkhā vigatā kathaṃ-kathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaṃ sutvā” ti.
15. Iti ha Sakko devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ [277] abhinan’ditvā anumo-ditvā Bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi:
“Issā-macchariyaṃ pana mārisa kiṃ nidānaṃ|| kiṃ-samudayaṃ|| kiṃ-jātikaṃ|| kiṃ-pabhavaṃ,|| kismiṃ sati issā-macchariyaṃ hoti,|| kismiṃ asati issā-macchariyaṃ na hotī” ti?
“Issā-macchariyaṃ kho devānam Inda piy-ā-p-piya-nidānaṃ,|| piy-ā-p-piya-samudayaṃ,|| piy-ā-p-piya-jātikaṃ,|| piy-ā-p-piya-pabhayaṃ,|| piy-ā-p-piye sati issā-macchariyaṃ hoti.|| ||
Piy-ā-p-piye asati issā-macchariyaṃ na hotī” ti.
“Piy-ā-p-piyaṃ pana mārisa kiṃ-nidānaṃ,|| kiṃ-samudayaṃ,|| kiṃ-jātikaṃ,|| kiṃ-pabhavaṃ,|| kismiṃ sati piy-ā-p-piyaṃ hoti,|| kismīṃ asati piy-ā-p-piyaṃ na hotī” ti?
“Piy-ā-p-piyaṃ kho devānam Inda chanda-nidānaṃ,|| chanda-samudayaṃ,|| chanda-jātikaṃ,|| chanda-p-pabhavaṃ,|| chande sati piy-ā-p-piyaṃ hoti,|| chande asati piy-ā-p-piyaṃ na hotī” ti.
“Chando pana mārisa kiṃ-nidāno,|| kiṃ-samudayo,|| kiṃ-jātiko,|| kiṃ-pabhavo,|| kismiṃ sati chando hoti,|| kismiṃ asati chando na hotī’ ti.
Chando kho devānam Inda vitakka-nidāno,|| vitakka-samudayo,|| vitakka-jātiko,|| vitakka-pabhavo,|| vitakke sati chande hoti,|| vitakke asati chando na hotī” ti.
Vitakko pana mārisa kiṃ-nidāno,|| kiṃ-samudayo,|| kiṃ-jātiko,|| kiṃ-pabhavo,|| kismiṃ sati vitakko hoti,|| kismiṃ asati vitakko na hotī’ ti.
Vitakko kho devānam Inda papañ ca saññā-saṅkhā-nidāno,|| papañ ca saññā-saṅkhā-samudayo,|| papañ ca saññā-saṅkhā-jātiko,|| papañ ca saññā-saṅkhā-pabhavo,|| papañ ca saññā-saṅkhāya sati vitakko hoti,|| papañ ca saññā-saṅkhāya asati vitakko na hotī” ti.
16. “Kathaṃ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu papañ ca saññā-saṅkhā-nirodha-sāruppa-gāminī-paṭipadaṃ paṭipanno hotī’ ti?
[278] Somanassam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pi.|| ||
Domanassam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pi.|| ||
Upekkham p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pi.
Somanassam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pi” ti.|| ||
Iti kho pan’etaṃ vuttaṃ.|| ||
Kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||
Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ:|| ||
‘Imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ ti.|| ||
Eva-rūpaṃ somanassaṃ|| na sevitabbaṃ.|| ||
Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ:|| ||
‘Imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ ti.|| ||
Eva-rūpaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ.|| ||
Tattha yañ ce sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ,|| yañ ce avitakkaṃ avicāraṃ,|| ye avitakke avicāre te paṇītatare.|| ||
Somanassam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||
“Domanassam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti kho pan’etaṃ vutkaṃ.|| ||
Kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||
Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ:|| ||
‘Imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī’ ti,|| eva-rūpaṃ domanassaṃ na sevitabbaṃ.|| ||
Tattha yaṃ jaññā domanasasaṃ:|| ||
‘Imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanni kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ ti,|| eva-rūpaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ.|| ||
Tattha yañ ce sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ,|| yañ ce avitakkaṃ avicāraṃ,|| ye avitakke avicāre se paṇītatare.|| ||
“Domanassam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi [279] sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
“Upekkham p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti kho pan’etaṃ vuttaṃ|| kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||
Tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ:|| ||
“Imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti,|| kusalā dhammā parihāyanti” ti|| eva-rūpā upekkhā na sevitabbā.|| ||
Tattha yaṃ jaññā upekkhāṃ:|| ||
“Imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī” ti|| eva-rūpā upekkhā sevitabbā.|| ||
Tattha yañ ce sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ,|| yañ ce avitakkaṃ avicāraṃ,|| ye avitakke avicāre se paṇītatare.|| ||
“Upekkham p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
“Evaṃ paṭipanno kho devānam Inda bhikkhu papañ ca saññā-saṅkhā-nirodha-sāruppa-gāminī-paṭipadaṃ paṭipanno hotī” ti.|| ||
Itthaṃ Bhagavā Sakkassa devānam Indassa pañhaṃ puṭṭho vyākāsi.|| ||
Attamano Sakko devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi:|| ||
“Evam etaṃ Bhagavā|| evam etaṃ Sugata|| tiṇṇā m’ettha kaṅkhā vigatā kathaṃ-kathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaṃ sutvā” ti.
17. Iti ha Sakko devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinan’ditvā anumo-ditvā Bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi:|| ||
“Kathaṃ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu Pātimokkha-saṃvarāya paṭipanno hotī” ti?
“Kāya-samā-cāram p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
“Vacī-samā-cāram p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
“Pariyesanam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
[280] ‘Kāya-samā-cāram p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī’ ti.|| ||
Iti kho pan’etaṃ vuttaṃ.|| ||
Kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||
Tattha yaṃ jaññā kāya-samā-cāraṃ:|| ||
Imaṃ kho me kāya-samā-cāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti,|| kusalā dhammā parihāyantī ti,|| eva-rūpo kāya-samā-cāro|| na sevitabbo.|| ||
Tattha yaṃ jaññā kāya-samā-cāraṃ:|| ||
Imaṃ kho me kāya-samā-cāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ ti,|| eva-rūpo kāya-samā-cāro sevitabbo.|| ||
“Kāya-samā-cāram p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti yan taṃ vuttaṃ.|| ||
Idam etaṃ paṭicca vuttaṃ,
“Vacī-samā-cāram p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti kho pan’etaṃ vuttaṃ.|| ||
Kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||
Tattha yaṃ jaññā vacī-samā-cāraṃ:|| ||
“Imaṃ kho me vacī-samā-cāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti,|| kusalā dhammā parihāyantī” ti,|| eva-rūpo vacī-samā-cāro na sevitabbo.|| ||
Tattha yaṃ jaññā vacī-samā-cāraṃ:|| ||
Imaṃ kho me vacī-samā-cāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ ti,|| eva-rūpo vacī-samā-cāro sevitabbo.|| ||
“Vacī-samā-cāram p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti yan taṃ vuttaṃ|| ||
Idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
“Pariyesanam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti.|| ||
Iti kho pan’etaṃ vuttaṃ.|| ||
Kiñ c’etaṃ paṭicca vuttaṃ?|| ||
Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ:|| ||
‘Imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti|| kusalā dhammā parihāyantī’ ti,|| eva-rūpā pariyesanā na sevitabbā.|| ||
Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ:|| ||
‘Imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ ti,|| eva-rūpā pariyesanā na sevitabbā.|| ||
“Pariyesanam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi|| asevitabbam pī” ti|| iti yan taṃ vuttaṃ idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.|| ||
[281] “Evaṃ paṭipanno kho devānam Inda bhikkhu Pātimokkha-saṃvarāya paṭipanno hotī” ti.
Itthaṃ Bhagavā Sakkassa devānam Indassa pañhaṃ puṭṭho vyākāsi.|| ||
Attamano Sakko devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi:|| ||
“Evam etaṃ Bhagavā|| evam etaṃ Sugata.|| ||
Tiṇṇā m’ettha kaṅkhā vigatā kathaṃ-kathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaṃ sutvā” ti.
18. Iti ha Sakko devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinan’ditvā anumo-ditvā Bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi:|| ||
“Kathaṃ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu indriya-saṃvarāya paṭipanno hotī” ti?
“Cakkhu-viññeyyaṃ rūpam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi,|| asevitabbam pī” ti.|| ||
“Sota-viññeyyaṃ saddam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi,|| asevitabbam pī” ti.|| ||
“Ghāna-viññeyyaṃ gandham p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pī,|| asevitabbam pī” ti.|| ||
“Jivhā-viññeyyaṃ rasam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi,|| asevitabbam pī” ti.|| ||
“Kāya-viññeyyaṃ phoṭṭhabbam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi,|| asevitabbam pi” ti.|| ||
“Mano-viññeyyaṃ dhammam p’āhaṃ devānam Inda du-vidhena vadāmi,|| sevitabbam pi,|| asevitabbam pī” ti.
Evaṃ vutte Sakko devānaṃ Indo Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Imassa kho ahaṃ bhante Bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi.|| ||
Yathā-rūpaṃ bhante cakkhu-viññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti|| kusalā dhammā parihāyantī,|| eva-rūpaṃ cakkhu-viññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ;|| yathā-rūpañ ca kho bhante cakkhu-viññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī,|| eva-rūpaṃ cakkhu-viññeyyaṃ rūpaṃ [282] sevitabbaṃ.|| ||
Yathā-rūpañ ca kho bhante sota-viññeyyaṃ saddaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti|| kusalā dhammā parihāyantī,|| eva-rūpaṃ sota-viññeyyaṃ saddaṃ na sevitabbaṃ;|| yathā-rūpañ ca kho bhante sota-viññeyyaṃ saddaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī,|| eva-rūpaṃ sota-viññeyyaṃ saddaṃ sevitabbaṃ.|| ||
Yathā-rūpañ ca kho bhante ghāna-viññeyyaṃ gandhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti|| kusalā dhammā parihāyantī,|| eva-rūpaṃ ghāna-viññeyyaṃ gandhaṃ na sevitabbaṃ,|| yathā-rūpañ ca kho bhante ghāna-viññeyyaṃ gandhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī,|| eva-rūpaṃ ghāna-viññeyyaṃ gandhaṃ sevitabbaṃ.|| ||
Yathā-rūpañ ca kho bhante jivhā-viññeyyaṃ rasaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti|| kusalā dhammā parihāyanti,|| eva-rūpaṃ jivhā-viññeyyaṃ rasaṃ na sevitabbaṃ,|| yathā-rūpañ ca kho bhante jivhā-viññeyyaṃ rasaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī|| eva-rūpaṃ jivhā-viññeyyaṃ rasaṃ sevitabbaṃ.|| ||
Yathā-rūpañ ca kho bhante kāya-viññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti|| kusalā dhammā parihāyanti,|| eva-rūpaṃ kāya-viññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ na sevitabbaṃ,|| yathā-rūpañ ca kho bhante kāya-viññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī|| eva-rūpaṃ kāya-viññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevitabbaṃ.|| ||
Yathā-rūpañ ca kho bhante mano-viññeyyaṃ dhammā sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti|| kusalā dhammā parihāyanti|| eva-rūpo mano-viññeyyo dhammo na sevitabbo.|| ||
Yathā-rūpañ ca kho bhante mano-viññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti|| kusalā dhammā abhivaḍḍhantī|| eva-rūpo mano-viññeyyo dhammo sevitabbo.|| ||
Imassa kho me bhante Bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānato tiṇṇā m’ettha kaṅkhā vigatā kathaṃ-kathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaṃ sutvā” ti.
19. Iti ha sakkā devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinan’ditvā anumo-ditvā Bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi:|| ||
“Sabbe va nu kho mārisa samaṇa-brāhmaṇā ekanta-vādā|| ekanta-sīlā|| ekanta-chandā|| ekanta-ajjhosānā” ti.
“Na kho devānam Inda sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekanta-vādā|| ekanta-sīlā|| ekanta-chandā|| ekanta-ajjhosānā” ti.
“Kasmā pana mārisa na sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekanta-vādā|| ekanta-sīlā|| ekanta-chandā|| ekanta-ajjhosānā” ti?
“Aneka-dhātu-nānā-dhātu kho devānam Inda loko.|| ||
Tasmiṃ aneka-dhātu-nānā-dhātusmiṃ loke yaṃ yad eva sattā dhātuṃ abhinivisanti taṃ tad eva thāmasā parāmassa abhinivissa voharanti:|| ||
‘Idam eva saccaṃ mogham aññan’ ti.|| ||
‘Tasmā na sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekanta-vādā|| ekanta-sīlā|| ekanta-chandā|| ekanta-ajjhosānā” ti.
“Sabbe va nu kho mārisa samaṇa-brāhmaṇā accanta- [283] niṭṭhā accanta-yoga-k-khemī|| accanta-brahma-cārī|| accanta-pariyosānā” ti?
“Na kho devānam Inda sabbe samaṇa-brāhmaṇā accanta-niṭṭhā|| accanta-yoga-k-khemī|| accanta-brahma-cārī|| accanta-pariyosānā” ti.
“Kasmā pana mārisa na sabbe samaṇa-brāhmaṇā accanta-niṭṭhā|| accanta-yoga-k-khemī|| accanta-brahma-cārī|| accanta-pariyosānā” ti?
“Ye kho te devānam Inda samaṇa-brāhmaṇā taṇhā-saṅkhaya-vimuttā,|| te accanta-niṭṭhā|| accanta-yoga-k-khemī|| accanta-brahma-cārī|| accanta-pariyosānā.|| ||
Tasmā na sabbe samaṇa-brāhmaṇā accanta-niṭṭhā|| accanta-yoga-k-khemī|| accanta-brahma-cārī|| accanta-pariyosānā” ti.
Itthaṃ Bhagavā Sakkassa devānam Indassa pañhaṃ puṭṭho vyākāsi.|| ||
Attamano Sakko devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi:|| ||
“Evam etaṃ Bhagavā|| evam etaṃ Sugata|| tiṇṇā m’ettha kaṅkhā,|| vigatā kathaṃ-kathā|| Bhagavato pañha-veyyākaraṇaṃ sutvā” ti.
20. Iti ha Sakko devānaṃ Indo Bhagavato bhāsitaṃ abhinan’ditvā anumo-ditvā Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Ejā bhante rogo|| ejā gaṇḍo|| ejā sallaṃ|| ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tass’eva bhavassa abhini-p-phattiyā|| tasmā ayaṃ puriso uccā-vacam āpajjati.|| ||
Yesāhaṃ bhante pañhānaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇa-brāhmaṇesu okāsa-kammam pi nālatthaṃ,|| te me Bhagavatā vyākatā dīgha-ratt-ā-nusayino,|| yañ ca pana me vicikicchā-kathaṃ-kathāsallaṃ,|| tañ ca Bhagavatā abbūḷhanti.
[284] “Abhijānāsi no tvaṃ devānam Inda ime pañhe aññe samaṇa-brāhmaṇe pucchittho” ti?
“Abhijānām’ahaṃ bhante ime pañhe aññe samaṇa-brāhmaṇe pucchitā” ti.
“Yathā-kathaṃ pana te devānam Inda vyākaṃsu,|| sace te agaru,|| bhāsassū” ti.
“Na kho me bhante garu yatth’assa Bhagavā nisinno Bhagavanta-rūpo vā” ti.
“Tena hi devānam Inda bhāsassū” ti.
“Ye sāhaṃ bhante maññāmi samaṇa-brāhmaṇe:|| ||
“Āraññakā panta-sen’āsanā’ ti.|| ||
Tyāhaṃ upasaṅkamitvā|| ime pañhe pucchāmi.|| ||
Te mayā puṭṭhā na sampāyanti,|| asampāyantā mamaṃ yeva paṭipucchan’ ti:|| ||
“Ko nāmo āyasmā’ ti?|| ||
Tes’āhaṃ puṭṭho vyākaromi:|| ||
“Ahaṃ kho mārisa,|| Sakko devānaṃ Indo” ti.|| ||
Te mamaṃ yeva uttariṃ paṭipucchanti:|| ||
‘Kiṃ pan’āyasmā devānam Indo kammaṃ katvā imaṃ ṭhānaṃ patto’ ti?|| ||
Tes’āhaṃ yathā-sutaṃ|| yathā-pariyattaṃ|| Dhammaṃ desemi.|| ||
Te tāvataken’eva atta-manā honti:|| ||
‘Sakko ca no devānaṃ Indo diṭṭho,|| yañ ca no apucchimha|| tañ ca no vyākāsī’ ti.|| ||
Te aññadatthu mamaṃ yeva sāvakā sampajjanti,|| na c’āhaṃ tesaṃ,|| ahaṃ kho pana bhante Bhagavato sāvako,|| Sot’āpanno avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyaṇo” ti.
“Abhijānāsi no tvaṃ devānam Inda ito pubbe eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhan” ti?
[285] “Abhijānām’ahaṃ bhante ito pubbe eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhan” ti.|| ||
“Yathā-kathaṃ pana tvaṃ devānam Inda abhijānāsi ito pubbe eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhan” ti?
“Bhūta-pubbaṃ bhante devāsura-saṅgāmo samupabūḷho ahosi.|| ||
Tasmiṃ kho pana bhante saṅgāme devā jiniṃsu,|| Asurā parājiyiṃsu.|| ||
Tassa mayhaṃ bhante taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijita-saṅgāmassa etad ahosi:|| ||
“Yā c’eva dāni dibbā ojā,|| yā va Asurā-ojā,|| ubhayam etaṃ devā paribhuñjissantantī” ti.|| ||
Yo kho pana me bhante veda-paṭilābho|| somanassa-paṭilābho|| sadaṇḍā-vacaro sa-Satthā-vacaro|| na nibbidāya|| na virāgāya|| na nirodhāya|| na upasamāya|| na abhiññāya|| na sambodhāya|| na Nibbānāya saṃvaṭṭati.|| ||
Yo kho pana me ayaṃ bhante Bhagavato dhammaṃ sutvā veda-paṭilābho somanassa-paṭilābho,|| so adaṇḍā-vacaro|| a-Satthā-vacaro|| ekanta-nibbidāya|| virāgāya|| nirodhāya|| upasamāya|| abhiññāya|| sambodhāya|| Nibbānāya saṃvaṭṭatī” ti.
21. “Kiṃ pana tvaṃ devānam Inda attha-vasaṃ sampassamāno eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ|| somanassa paṭilābhaṃ pavedesī” ti?
“Cha kho ahaṃ bhante attha-vase sampassamāno eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ|| somanassa-paṭilābhaṃ pavedemī” ti.|| ||
“Idh’eva tiṭṭha-mānassa deva-bhūtassa me sato,|| Punar āyu ca me laddho evaṃ jānāhi mārisā” ti.
“Imaṃ kho ahaṃ bhante paṭhamaṃ attha-vasaṃ [286] sampassamāno eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ|| somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi” ti.
“Cutā’haṃ diviyā kāyā āyuṃ hitvā amānusaṃ,|| Amūḷho gabbham issāmi yattha me ramatī mano” ti.
“Imaṃ kho ahaṃ bhante dutiyaṃ attha-vasaṃ sampassamāno eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ|| somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi” ti.|| ||
“So’haṃ amūḷha-pañh’assa viharaṃ sāsane rato,|| Ñāyena viharissāmi sampajāno patissato” ti.
“Imaṃ kho ahaṃ bhanne tatiyaṃ attha-vasaṃ sampassamāno eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi” ti.|| ||
“Ñāyena ca me carato sambodhi ce bhavissati,|| Aññātā viharissāmi sveva anto bhavissati” ti.
“Imaṃ kho ahaṃ bhante catutthaṃ attha-vasaṃ sampassamāno eva rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ|| somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi” ti.|| ||
Cutā’haṃ mānusā kāyā āyuṃ hitvāna mānusaṃ,|| Puna devo bhavissāmi deva-lokasmiṃ uttamo” ti.
“Imaṃ kho ahaṃ bhante pañcamaṃ attha-vasaṃ sampassamāno eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi” ti.|| ||
Te paṇītatarā devā Akaniṭṭhā yasassino,|| Antime vattamānamhi so nivāso bhavissati” ti.
[287] “Imaṃ kho ahaṃ bhante chaṭṭhaṃ attha-vasaṃ sampassamāno eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ|| somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi” ti.
“Ime kho ahaṃ bhante cha attha-vase sampassamāno eva-rūpaṃ veda-paṭilābhaṃ|| somanassa-paṭilābhaṃ pavedemi” ti.|| ||
22. “Apariyosita-saṅkappo vici-kicchi kathaṃ-kathi,|| Vicarī dīgham addhānaṃ anvesanto Tathāgataṃ.|| Y’āssu maññāmi samaṇe pavivitta-vihārino,|| Samabuddhā iti maññāno gacchāmi te upāsituṃ.|| Kathaṃ ārādhanā hoti kathaṃ hoti virādhanā,|| Iti puṭṭhā na sambhonti magge paṭipadāsu ca.|| Tyāssu yadā maṃ jānanti Sakko devānam āgato.|| Tyāssu mam eva pucchanti kiṃ katvā pāpuṇī idaṃ.|| Tesaṃ yathā sutaṃ dhammaṃ desayāmi jane sutaṃ,|| Ten’ass’atta-manā honti diṭṭho no Vāsavo’ ti ca.|| Yadā ca Buddham addakkhiṃ vicikicchā-vitāraṇaṃ,|| So’mhi vītabhayo ajja sambuddhaṃ payirupāsiya.|| Taṇhā-sallassa hantāraṃ Buddhaṃ appaṭi-puggalaṃ,|| Ahaṃ vande mahāvīraṃ ādicca-bandhunaṃ.|| [288] Yaṃ karomasi Brahmuno samaṃ devehi mārisa,|| Tad ajja tuyhaṃ kassāma handa sāmaṃ karoma te.|| Tvam ev’asi sambuddho tuvaṃ Satthā anuttaro,|| Sadevakasmiṃ lokasmiṃ n’atthi te paṭipuggalo” ti.
23. Atha kho Sakko devānaṃ Indo Pañcasikhaṃ Gandhabba-puttaṃ āmantesi:|| ||
“Bah’ūpakāro kho me’si tvaṃ,|| tāta Pañcasikhaṃ, yaṃ tvaṃ Bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādesi.|| ||
Tayā tāta paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ Bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamimha Arahantaṃ Sammā Sambuddhaṃ.|| ||
Pettike ṭhāne ṭhapayissāmi,|| Gandhabba-rājā bhavissasi,|| bhaddañ ca te Suriya-vaccasaṃ dammi,|| sā hi te abhipatthitā” ti.|| ||
Atha kho Sakko devānaṃ Indo pāṇinā paṭhaviṃ parāmasitvā ti-k-khattuṃ udānaṃ udānesi:|| ||
“Namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa!|| Namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa!|| Namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassā” ti.
Imasmiñ ca pana veyyā-kara-ṇasmiṃ bhaññamāne Sakkassa devānam Indassa virajaṃ vīta-malaṃ Dhamma-cakkhuṃ udapādi:|| ||
“Yaṃ kiñci samudaya-dhammaṃ sabban taṃ nirodha-dhamman” ti,|| aññesañ ca asītiyā [289] devatā-sahassānaṃ.|| ||
Iti ha Sakkena devānam Indena ajjhiṭṭha pañhā puṭṭhā,|| te Bhagavatā vyākatā.|| ||
Tasmā imassa veyyākaraṇassa Sakka-pañho t’eva adhivacanan ti.
Sakka-Pañha Suttaṃ Niṭṭhitaṃ Aṭṭhamaṃ.

Mốc I : Hoàn cảnh trước khi Phật ra đời
Mốc II : Sự kiện Phật đản sanh
Mốc III: Giai đoạn tuổi thơ của Bồ tát Tất Đạt Đa
Mốc IV : Giai đoạn trưởng thành - xuất gia
Mốc V : Tầm đạo
Mốc VI : Thành đạo
Mốc VII: Những vị đệ tử đầu tiên
Mốc VIII : Tăng đoàn lớn mạnh
Mốc IX: Mười ba năm cuối cuộc đời Đức Phật
Mốc X : Đức Phật nhập niết bàn