Dīgha Nikāya
Sutta 19
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[220]
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate.|| ||
Atha kho Pañcasikho Gandhabba-putto abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇo kevala-kappaṃ Gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ aṭṭhāsi.|| ||
Eka-m-antaṃ ṭhito kho Pañcasikho Gandhabba-putto Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
“Yaṃ me bhante devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ,|| ārocem etaṃ bhante Bhagavato” ti.|| ||
“Ārocehi me tvaṃ Pañcasikhā’ ti Bhagavā avoca.|| ||
2. “Purimāni bhante divasāni purimatarāni,|| tadahu’posathe paṇṇarase pavāraṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā Tāvatiṃsā Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sanni-sinnā honti sanni-patitā,|| mahatī ca dibba parisā samantato nisinnā honti,|| cattāro ca Mahārājā cātuddisā nisinnā honti.|| ||
Puratthimāya disāya Dhataraṭṭho Mahārājā pacchābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā Dakkhiṇāya disāya Virūḷhako Mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā.|| ||
Pacchimāya disāya [221] Virūpakkho Mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā.|| ||
Uttarāya disāya Vessavaṇo Mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā.|| ||
Yadā bhante kevalakappā ca devā Tāvatiṃsā Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sanni-sinnā honti sanni-patitā,|| mahatī ca dibba parisā samantato nisinnā honti,|| cattāro ca Mahārājā cātuddisā nisinnā honti,|| idaṃ tesaṃ hoti āsanasmiṃ atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti.|| ||
Ye te bhante devā Bhagavati Brahma-cariyaṃ caritvā adhun-ūppannā Tāvatiṃsa-kāyaṃ,|| te aññe deve atirocanti vaṇṇena c’eva yasasā ca.|| ||
Tena sudaṃ bhante devā Tāvatiṃsā atta-manā honti pamuditā pīti-somanassa-jātā:|| ||
“Dibbā vata bho kāyā paripūranti,|| hāyanti Asurā-kāyā” ti.|| ||
3. Atha kho bhante Sakko devānaṃ Indo devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:|| ||
“Modanti vata bho devā Tāvatiṃsā sahindakā,|| Tathāgataṃ namassantā Dhammassa ca sudhammataṃ,|| Nave va deve passantā vaṇṇa-vante yasassino,|| Sugatasmiṃ Brahma-cariyaṃ caritvāna idhāgate.|| ||
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā,|| Sāvakā Bhūri-paññassa visesūpagatā idha.|| ||
Idhaṃ disvāna nandanti tāvatisā sahindakā,|| Tathāgataṃ namassantā Dhammassa ca sudhammatan” ti.|| ||
[222] Tena sudaṃ bhante devā Tāvatiṃsā bhīyoso mattāya atta-manā honti pamuditā pīti-somanassa-jātā:|| ||
“Dibbā vata bho kāyā paripūranti,|| hāyanti Asurā-kāyā” ti.|| ||
4. Atha bhante Sakko devānaṃ Indo devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā deve Tāvatiṃse āmantesi:|| ||
“Iccheyyātha no tumhe mārisā tassa Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe sotun” ti?|| ||
“Icchāyyāma mayaṃ mārisā tassa Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe sotun” ti.|| ||
Atha bhante Sakko devānaṃ Indo devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe payirudāhāsi:|| ||
5. “Taṃ kim maññanti bhonto devā Tāvatiṃsā?|| ||
Yāvañ c’assa so Bhagavā bahu-jana-hitāya paṭipanno bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampa-kāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ,|| evaṃ bahu-jana-hitāya paṭipannaṃ bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampa-kāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ,|| iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ,|| n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
6. “Svākkhāto kho pana tena Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.|| ||
Evaṃ opanayikassa Dhammassa desetāraṃ,|| iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ,|| n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarehi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
7. “Idaṃ kusalan ti kho pana tena Bhagavatā suppaññattaṃ.|| ||
Idaṃ akusalan ti suppaññattaṃ.|| ||
Idaṃ [223] sāvajjaṃ idam anavajjaṃ.|| ||
Idaṃ sevitabbanti idaṃ na sevitabbaṃ.|| ||
Idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ.|| ||
Idaṃ kaṇha-sukka-sappaṭi-bhāgan ti suppaññattaṃ.|| ||
Evaṃ kusalā-kusala-sāvajjānavajja-sevitabbā-sevitabba-hīnappaṇita-kaṇha-sukka-sa-p-paṭibhāgānaṃ dhammānaṃ paññāpetāraṃ,|| iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ,|| n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
8. “Suppaññattā kho pana tena Bhagavatā sāvakānaṃ Nibbāna-gāminī paṭipadā.|| ||
Saṃsandati Nibbānañ ca paṭipadā ca.|| ||
Seyyathā pi nāma Gaṅgodakaṃ Yamunodakena saṃsandati sameti,|| evam eva suppaññttā tena Bhagavatā sāvakānaṃ Nibbāna-gāminī paṭipadā,|| saṃsandati Nibbānañ ca paṭipadā ca.|| ||
Evaṃ Nibbāna-gāminiyā-paṭipadāya paññāpetāraṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
9. “Laddha-sahāyo kho pana so Bhagavā sekhānañ c’eva paṭipadānam khīṇ’āsavānañ ca vusitavataṃ,|| te Bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyutto viharati.|| ||
Evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
10. “Abhinipphanno kho pana tassa Bhagavato lābho,|| abhinipphanno sīloko,|| yāva maññe khattiyā sampiyāya-māna-rūpā viharanti.|| ||
Vigata-mado kho pana so Bhagavā āhāraṃ āhāreti.|| ||
Evaṃ vigata-madaṃ āhāraṃ āhāriyamāna iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’ [224] eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
11. “Yathā-vādī kho pana so Bhagavā tathā-kārī,|| yathā-kārī tathā-vādī.|| ||
Iti yathā-vādī tathā-kārī yathā-kārī tathā-vādī.|| ||
Evaṃ Dhamm-ā-nu-Dhamma-paṭipannaṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi,|| aññatra tena Bhagavatā.|| ||
12. “Tiṇṇa-vici-kiccho kho pana so Bhagavā vigata-kathaṃkatho pariyosita-saṃkappo ajjhāsayaṃ ādi-Brahma-cariyaṃ.|| ||
Evaṃ tiṇṇa-vici-kicchaṃ vigata-kathaṃ-kathaṃ pariyosita-saṃkappaṃ ajjhāsayaṃ ādi-Brahma-cariyaṃ|| iminā p’aṅghena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi,|| aññatra tena Bhagavatā” ti.|| ||
Ime kho bhante Sakko devānaṃ Indo devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe payirudāhāsi.|| ||
Tena sudaṃ bhante devā Tāvatiṃsā bhīyoso mattāya atta-manā honti,|| pamuditā pīti-somanassa-jātā Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe sutvā.|| ||
13. Tatra kho bhante ekacce devā evam āhaṃsu:|| ||
“Aho vata mārisā cattāro Sammā Sambuddhā loke uppajjeyyuṃ,|| Dhammañ ca deseyyuṃ,|| yathariva Bhagavā.|| ||
Tad assa bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan” ti.|| ||
Ekacce devā evam āhaṃsu:|| ||
“Tiṭṭhantu mārisā cattāro Sammā Sambuddhā.|| ||
Aho vata mārisā tayo Sammā Sambuddhā loke uppajjeyyuṃ Dhammañ ca deseyyuṃ,|| yathariva Bhagavā.|| ||
Tad assa bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan” ti.|| ||
Ekacce devā evam āhaṃsu:|| ||
“Tiṭṭhantu mārisā cattāro Sammā Sambuddhā.|| ||
Aho vata mārisā tayo Sammā Sambuddhā loke uppajjeyyuṃ,|| Dhammañ ca deseyyuṃ,|| yathariva Bhagavā.|| ||
Tad assa bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan” ti.|| ||
Ekacce devā evam āhaṃsu:|| ||
“Tiṭṭhantu mārisā tayo Sammā Sambuddhā.|| ||
Aho vata mārisā dve Sammā Sambuddhā loke uppajjeyyuṃ,|| Dhammañ ca deseyyuṃ,|| yathariva Bhagavā.|| ||
Tad assa bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan” ti.|| ||
[225] 14. Evaṃ vutte bhante Sakko devānaṃ Indo deve Tāvatiṃse etad avoca:|| ||
“Aṭṭhānaṃ kho etaṃ mārisā anavakāso yaṃ ekissā loka-dhātuyā dve Arahanto Sammā Sambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ.|| ||
N’etaṃ ṭhānaṃ vijjati.|| ||
Aho vata mārisā so Bhagavā appābādho appātaṅko ciraṃ dīgham addhānaṃ tiṭṭheyya.|| ||
Tad assa bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan” ti.|| ||
Atha bhante yen’atthena devā Tāvatiṃsā Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sanni-sinnā honti sanni-patitā,|| taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vutta-vacanā pi taṃ Cattāro Mahārājā tasmiṃ atthe honti|| paccānu-siṭṭha-vacanā pi taṃ Cattāro Mahārājā tasmiṃ atthe honti sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā.|| ||
“Te vutta-vākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniṃ|| Vi-p-pasanna-manā santā aṭṭhaṃsu sambhi āsane” ti.|| ||
15. Atha kho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi obhāso pātu-r-ahosi ati-k-kamm’eva devānaṃ devānubhāvaṃ.|| ||
Atha bhante Sakko devānaṃ Indo deve Tāvatiṃse āmantesi:|| ||
“Yathā kho mārisā nimittā dissanti āloko sañjāyati obhāso pātu-bhavati Brahmā pātu-bhavissati.|| ||
Brahmuno etaṃ pubba-nimittaṃ pātu-bhāvāya yad idaṃ āloko sañjāyati obhāso pātu-bhavatī ti.|| ||
“Yathā nimittā dissanti, Brahmā pātu-bhavissati,|| Brahmuno h’etaṃ nimittaṃ obhāso vipulo mahā” ti.|| ||
[226] Atha kho bhante devā Tāvatiṃsā yathā sakesu āsanesu nisīdiṃsu:|| ||
“Obhāsam etaṃ ñassāma,|| yaṃ vipāko bhavissati,|| sacchi-katvā va naṃ gamissāmā” ti.|| ||
Cattāro pi Mahārājā yathā-sakesu āsanesu nisīdiṃsu:|| ||
“Obhāsam etaṃ ñassāma,|| yaṃ vipāko bhavissati,|| sacchi-katvā va naṃ gamissāmā” ti.|| ||
Idaṃ sutvā devā Tāvatiṃsā ek’aggatā samā-pajjiṃsu:|| ||
“Obhāsam etaṃ ñassāma,|| yaṃ vipāko bhavissati,|| sacchi-katvā va naṃ gamissāmā” ti.|| ||
16. Yadā bhante Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatisānaṃ pātu bhavati,|| oḷārikaṃ atta-bhāvaṃ abhinimminitvā pātu-bhavati.|| ||
Yo kho pana bhante Brahmuno pakati-vaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ cakkhu-pathasmiṃ.|| ||
Yadā bhante Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātu-bhavati,|| so aññe deve atirocati vaṇṇena c’eva yasasā ca.|| ||
Seyyathā pi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaṃ viggahaṃ atirocati,|| evam eva kho bhante yadā Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātu-bhavati,|| so aññe deve atirocati-vaṇṇena c’eva yasasā ca.|| ||
Yadā bhante Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātu-bhavati,|| na tassaṃ parisāyaṃ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti vā.|| ||
Sabbe tuṇhī-bhūtā pañjalikā pallaṅkena nisīdanti:|| ||
“Yassa dāni devassa icchissati Brahmā Sanaṃkumāro,|| tassa devassa pallaṅke nisīdassatī” ti.|| ||
Yassa kho pana bhante devassa Brahmā Sanaṃkumāro pallaṅke nisīdati,|| uḷāraṃ so labhati devo veda-paṭilābhaṃ,|| Uḷāraṃ so labhati devo somanassa-paṭi- [227] lābhaṃ.|| ||
Seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhā-vasitto adhunābhisitto rajjena,|| uḷāraṃ so labhati veda-paṭilābhaṃ,|| uḷāraṃ so labhati somanassa-paṭilābhaṃ,|| evam eva kho bhante yassa devassa Brahmā Sanaṃkumāro pallaṅke nisīdati,|| uḷāraṃ so labhati devo veda-paṭilābhaṃ,|| uḷāraṃ so labhati devo somanassa-paṭilābhaṃ.|| ||
17. Atha bhante Brahmā Sanaṃkumāro devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā antara-hito imāhi gāthāhi anumodi:|| ||
“Modanti vata bho devā Tāvatiṃsā sahindakā,|| Tathāgataṃ namassantā Dhammassa ca sudhammataṃ.|| ||
Nave va deve ca passantā vaṇṇa-vante yasassino,|| Sugatasmiṃ Brahma-cariyaṃ caritvāna idhāgate.|| ||
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā,|| Sāvakā Bhūri-paññassa visesūpagatā idha.|| ||
Idaṃ disvāna nandanti Tāvatiṃsā sahindakā,|| Tathāgataṃ namassantā Dhammassa ca sudhammatan” ti.|| ||
18. Imam atthaṃ bhante Brahmā Sanaṃkumāro abhāsittha.|| ||
Idam atthaṃ bhante Brahmuno Sanaṃkumārassa bhāsato aṭṭh’aṅga-samannāgato saro hoti vissaṭṭho ca|| viññoyyo ca|| mañju ca|| savanīyo ca|| bindu ca|| avisārī ca|| gambhīro ca|| ninnādī ca.|| ||
Yathā-parisaṃ kho pana bhante Brahmā Sanaṃkumāro sarena viññāpeti,|| na c’assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati.|| ||
Yassa kho pana bhante evaṃ aṭṭh’aṅga-samannāgato saro hoti,|| so vuccati Brahmassaro ti.|| ||
19. Atha bhante devā Tāvatiṃsā Brahmā-Sanaṃkumāraṃ etad avocuṃ:|| ||
“Sādhu Mahā Brahme etad eva mayaṃ saṅkhāya modāma,|| [228] atthi ca Sakkena devānam indena tassa Bhagavato aṭṭha yathābhuccā vaṇṇā bhāsitā,|| te ca mayaṃ saṅkhāya modāmā” ti.|| ||
Atha kho bhante Brahmā Sanaṃkumāro Sakkaṃ devānam indaṃ etad avoca:|| ||
“Sādhu devānam Inda,|| mayam pi tassa Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe suṇeyyāmā” ti.|| ||
“Evaṃ Mahā Brahme” ti kho bhante Sakko devānaṃ Indo brahmuno Sanaṃkumārassa Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe payirudāhāsi.|| ||
20. Taṃ kim maññati bhavaṃ Mahā-Brahmā?|| ||
Yāvañ ca so Bhagavā bahu-jana-hitāya paṭipanno bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ,|| evaṃ bahu-jana-hitāya paṭipannaṃ bahu-jana-sukhāya lok-ā-nukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ,|| iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
21. Svakkhāto kho pana tena Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi.|| ||
Evaṃ opanayikassa Dhammassa desetāraṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
22. “Idaṃ kusalan” ti kho pana tena Bhagavatā suppaññattaṃ.|| ||
“Idaṃ akusalan” ti suppaññattaṃ.|| ||
“Idaṃ sāvajjaṃ|| idaṃ anavajjaṃ|| idaṃ sevitabbaṃ|| idaṃ na sevitabbaṃ|| idaṃ hīnaṃ|| idaṃ paṇītaṃ|| idaṃ kaṇha-sukka-sappaṭi-bhāgan” ti suppaññattaṃ.|| ||
Evaṃ kusalā-kusala-sāvajjānavajja-sevitabbāsevitabba-hīna-p-paṇīta-kaṇha-sukka-sappaṭi-bhāgānaṃ dhammānaṃ paññāpetāraṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ,|| n’eva [229] atītaṃse samanupassāma na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
23. Suppaññattā kho pana tena Bhagavatā sāvakānaṃ Nibbāna-gāminī paṭipadā.|| ||
Saṃsandati Nibbānañ ca paṭipadā ca.|| ||
Seyyathā pi nāma Gaṅgodakaṃ Yamunodakena saṃsandati sameti,|| evam eva suppaññttā tena Bhagavatā sāvakānaṃ Nibbāna-gāminī-paṭipadā saṃsandati Nibbānañ ca paṭipadā ca.|| ||
Evaṃ Nibbāna-gāminiyā-paṭipadāya paññāpetāraṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
24. “Laddha-sahāyo kho pana so Bhagavā sekhānañ c’eva paṭipādāanāṃ khīṇā-savānañ ca vusitavataṃ.|| ||
Te Bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyutto pi viharati.|| ||
Evaṃ ekārāmataṃ anuyuttaṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
25. “Abhinipphanno kho pana’tassa Bhagavato lābho,|| abhinipphanno sīloko,|| yāva maññe khattiyā sampiyāya-māna-rūpā viharanti.|| ||
Vigata-mado kho pana maññe so Bhagavā āhāraṃ āhāreti.|| ||
Evaṃ vigata-madaṃ āhāraṃ āhāraya-mānaṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
26. “Yathā-vādī kho pana so Bhagavā tathā-kārī,|| yathā-kārī tathā-vādī.|| ||
Iti yathā-vādī tathā-kārī,|| yathā-kārī tathā-vādī.|| ||
Evaṃ Dhamm-ā-nu-Dhamma-paṭipannaṃ iminā p’aṅgena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā.|| ||
27. “Tiṇṇa-vici-kiccho kho pana so Bhagavā vigata-kathaṃ-katho pariyosita-saṃkappo ajjhāsayaṃ ādi-brahma- [230] cariyaṃ.|| ||
Evaṃ tiṇṇa-vici-kicchaṃ vigata-kathaṃ-kathaṃ pariyosita-saṃkappaṃ ajjhāsayaṃ ādi-Brahma-cariyaṃ iminā p’aṅghena samannāgataṃ Satthāraṃ n’eva atītaṃse samanupassāma,|| na pan’etarahi aññatra tena Bhagavatā” ti.|| ||
Ime kho bhante Sakko devānaṃ Indo Brahmuno Sanaṃkumārassa Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe payirudāhāsi.|| ||
Tena sudaṃ bhante Brahmā Sanaṃkumāro atta-mano hoti pamudito pīti-somanassa-jāto Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe sutvā.|| ||
28. Atha bhante Brahmā Sanaṃkumāro oḷārikaṃ atta-bhāvaṃ abhinimminitvā kumāra-vaṇṇī hutvā Pañcasikho devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ pātu-r-ahosi.|| ||
So vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditva.|| ||
Seyyathā pi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmi-bhāge pallaṅkena nisīdeyya,|| evam eva kho bhante Brahmā Sanaṃkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā deve Tāvatiṃse āmantesi:|| ||
29. Taṃ kim maññanti bhonto devā Tāvatiṃsā?|| ||
Yāva dīgha-rattaṃ mahā-pañño ca so Bhagavā ahosi.|| ||
Bhūta-pubbaṃ bho rājā Disampati nāma ahosi.|| ||
Disampatissa rañño Govindo nāma Brāhmaṇo purohito ahosi.|| ||
Disampatissa rañño Reṇu nāma kumāro putto ahosi.|| ||
Govindassa Brāhmaṇassa Jotipālo nāma māṇavo putto ahosi.|| ||
Iti Reṇu ca rāja-putto Jotipālo ca māṇavo aññe ca chakhattiyā icc ete aṭṭha sahāyā ahesuṃ.|| ||
[231] Atha kho bho ahorattāṇaṃ accayena Govindo Brāhmaṇo kālam akāsi.|| ||
Govinde buhmaṇe kāla-kate rājā Disampati paridevesī:|| ||
“Yasmiṃ vata bho mayaṃ samaye Govinde Brāhmaṇe sabba-kiccāni sammā-vossajjitvā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaṅgī-bhūtā paricārema,|| tasmiṃ no samaye Govindo Brāhmaṇo kāla-kato” ti.|| ||
Evaṃ vutte bho Reṇu rāja-putto rājānaṃ Disampatiṃ etad avoca:|| ||
“Mā kho tvaṃ deva Govinde Brāhmaṇe kāla-kate atibāḷhaṃ paridevesi.|| ||
Atthi deva Govindassa Brāhmaṇassa Jotipālo nāma māṇavo putto paṇḍitataro c’eva pitarā alamattha-dasataro c’eva pitarā.|| ||
Ye pi’ssa pitā atthe anusāsi.|| ||
Te pi Jotipālass’eva māṇavassa anusāsaniyā” ti.|| ||
“Evaṃ kumārā” ti?|| ||
“Evaṃ devā” ti.|| ||
30. Atha kho bho rājā Disampati aññataraṃ purisaṃ āmantesi:|| ||
“Ehi tvaṃ ambho purisa,|| yena Jotipālo nāma māṇavo ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Jotipālaṃ māṇavaṃ evaṃ vadehi:|| ||
Bhavam-atthu bhavantaṃ Jotipālaṃ māṇavaṃ,|| rājā Disampati bhavantaṃ Jotipālaṃ māṇavaṃ āmantayati.|| ||
Rājā Disampati bhoto Jotipālassa māṇavassa dassana-kāmo” ti.|| ||
“Evaṃ devā” ti bho so puriso Disampatissa rañño paṭi-s-sutvā yena Jotipālo māṇavo ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Jotipālaṃ māṇavaṃ etad avoca:|| ||
“Bhavam atthu bhavantaṃ Jotipālaṃ māṇavaṃ.|| ||
Rājā Disampati bhavantaṃ Jotipālaṃ māṇavaṃ āmanta-, [232] yati.|| ||
Rājā Disampati bhoto Jotipālassa māṇavassa dassana-kāmo” ti.|| ||
“Evaṃ bho” ti kho so Jotipālo māṇavo tassa purisassa paṭi-s-sutvā yena rājā Disampati ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Disampatinā raññā saddhiṃ sammodi,|| sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho bho Jotipālaṃ mānavaṃ rājā Disampati etad avoca:|| ||
“Anusāsatu no bhavaṃ Jotipālo māṇavo,|| mā bhavaṃ Jotipālo anusāsaniyā paccavyāhāsi.|| ||
Pettike taṃ ṭhāne ṭhapessāmi,|| Govindiye abhisiñcissāmī” ti.|| ||
“Evaṃ bho’ ti kho so Jotipālo māṇavo Disampatissa rañño paccassosi.|| ||
31. Atha kho bho rājā Disampati Jotipālaṃ māṇavaṃ Govindiye abhisiñci,|| pettike ṭhāne ṭhapesi.|| ||
Abhisitto Jotipālo māṇavo Govindiye pettike ṭhāne ṭhapito,|| ye pi’ssa pitā atthe anusāsi,|| te pi atthe anusāsati;|| ye pi’ssa pitā atthe nānusāsi,|| te pi atthe nānusāsati.|| ||
Ye pi’ssa pitā kammante abhisambhosi,|| te pi kammante abhisambhoti;|| ye pi’ssa pitā kammante nābhisambhosi|| te pi kammante nābhisambhoti.|| ||
Tam enaṃ manussā evam āhaṃhu:|| ||
“Govindo vata bho Brāhmaṇo,|| Mahā-Govindo vata bho buhmaṇo” ti.|| ||
Iminā kho evaṃ bho pariyāyena Jotipālassa māṇavassa Mahā-Govindo Mahā-Govindo tv’eva samaññā udapādi.|| ||
32. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā te cha khattiye etad avoca:|| ||
“Disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addha- [233] gato vayo anuppatto.|| ||
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitaṃ?|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ vijjati yaṃ Disampatimhi rañño kāla-kate,|| rāja-kattāro Reṇuṃ rāja-puttaṃ rajje abhisiñceyyuṃ.|| ||
Āyantu bho bhonto,|| yena Reṇu rāja-putto ten’upasaṅkamatha.|| ||
Upasaṅkamitvā Reṇuṃ rāja-puttaṃ evaṃ vadetha:|| ||
“Mayaṃ bhoto Reṇussa sahāyā piyā manāpā a-p-paṭikkūlā,|| yaṃ sukho bhavaṃ taṃ sukhā mayaṃ,|| yaṃ dukkho bhavaṃ taṃ dukkhā mayaṃ.|| ||
Disampati bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addha-gato vayo-anuppatto.|| ||
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitaṃ?|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ vijjati yaṃ Disampatimhi raññe kāla-kate rāja-kattāro bhavantaṃ Reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ.|| ||
Sace bhavaṃ Reṇu rajjaṃ labhetha,|| saṃvibhajetha no rajjenā” ti.|| ||
“Evaṃ bho” ti kho bho te cha khattiyā Mahā-Govindassa brāhmaṇassa paṭi-s-sutvā yena Reṇu rāja-putto ten’upasaṅkamiṃsu.|| ||
Upasaṅkamitvā Reṇuṃ rāja-puttaṃ etad avocuṃ:|| ||
“Mayaṃ kho bhoto Reṇussa sahāyā piyā manāpā a-p-paṭikkūlā.|| ||
Yaṃ sukho bhavaṃ taṃ sukhā mayaṃ,|| yaṃ dukkho bhavaṃ taṃ dukkhā mayaṃ.|| ||
Disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addha-gato vayo-anuppatto.|| ||
Ko nu kho bho pana bho jānāti jīvitaṃ?|| ||
Ṭhānaṃ kho pan’etaṃ vijjati yaṃ Disampatimhi rañño kāla-kate rāja-kattāro bhavantaṃ Reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ.|| ||
Sace bhavaṃ Reṇu rajjaṃ labhetha,|| saṃvibhajetha no rajjenā” ti.|| ||
“Ko nu kho bho añño mama vijite sukham edheyyātha aññatra bhavantehi?|| ||
Sac’āhaṃ bho rajjaṃ labhissāmi,|| saṃvibhajissāmi vo rajjenā” ti.|| ||
[234] 34. Atha kho bho ahorattāṇaṃ accayena rājā Disampati kālam akāsi.|| ||
Disampatimhi raññe kāla-kate rāja-kattāro Reṇuṃ rāja-puttaṃ rajje abhisiñciṃsu.|| ||
Abhisitto Reṇu rajjena pañcahi kāma-guṇehi samappito samaṅgi-bhūto paricāreti.|| ||
Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā te cha khattiye etad avoca:|| ||
“Disampati kho bho rājā kāla-kato,|| abhisitto Reṇu rajjena pañcahi kāma-guṇehi samappito samaṅgi-bhūto paricāreti.|| ||
Ko nu kho pana bho jānāti?|| ||
Madanīyā kāmā.|| ||
Āyantu bhonto, yena Reṇu rājā ten’upasaṅkamatha,|| upasaṅkamitvā Reṇuṃ rājānaṃ evaṃ vadetha:|| ||
‘Disampati kho bho rājā kāla-kato.|| ||
Abhisitto bhavaṃ Reṇu rajjena.|| ||
Sarati bhavaṃ taṃ vacanan’ ti.|| ||
“Evaṃ bho” ti kho bho te cha khattiyā Mahā-Govindassa brāhmaṇassa paṭi-s-sutvā yena Reṇu rājā ten’upasaṅkamiṃsu,|| upasaṅkamitvā Reṇuṃ rājānaṃ etad avocuṃ:|| ||
“Disampati kho bho rājā kāla-kato,|| abhisitto bhavaṃ Reṇu rajjena.|| ||
Sarati bhavaṃ taṃ vacananti.|| ||
“Sarām ahaṃ bho taṃ vacanaṃ.|| ||
Ko nu kho bho pahoti imaṃ mahā-paṭhaviṃ uttarena āyātaṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ su-vibhattaṃ vibhajitun” ti?|| ||
“Ko nu kho bho añño pahoti aññatra Mahā-Govindena Brāhmaṇenā” ti?|| ||
35. Atha kho bho Reṇu rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi:|| ||
“Ehi tvaṃ ambho purisa, yena Mahā-Govindo brāhmaṇo ten’upasaṅkama, upasaṅkamitvā Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ evaṃ vadehi:|| ||
‘Rājā taṃ bhante Reṇu āmantetī’ ti.”|| ||
[235] “Evaṃ devo” ti kho bho so puriso Reṇussa rañño paṭi-s-sutvā yena Mahā-Govindo brāhmaṇo ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ etad avoca:|| ||
“Rājā taṃ bhante Reṇu āmanteti” ti.|| ||
“Evaṃ bho” ti kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo tassa purisassa paṭi-s-sutvā yena Reṇu rājā ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā Reṇunā raññā saddhiṃ sammodi,|| sammodanīyaṃ kathā sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ Reṇu rājā etad avoca:|| ||
“Etu bhavaṃ Govindo, imaṃ mahā-paṭhaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ su-vibhattaṃ vibhajatū’ ti.|| ||
“Evaṃ bho” ti kho Mahā-Govindo brāhmaṇo Reṇussa rañño paṭi-s-sutvā,|| imaṃ mahā-paṭhaviṃ uttarena āyataṃ dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ su-vibhattaṃ vibhaji,|| sabbāni sakaṭamukhāni aṭṭhapesi.|| ||
36. Tatra sudaṃ majjhe Reṇussa rañño janapado hoti.|| ||
“Dantapuraṃ kaliṅgānaṃ assakānañ ca Potanaṃ|| Māhissatī Avantīnaṃ Sovīrānañ ca Rorukaṃ.|| ||
Mīthilā ca Videhānaṃ Campā Aṅgesu māpitā,|| Bārāṇasī ca Kāsīnaṃ ete Govinda-māpitā” ti.|| ||
[236] 17. Atha kho bho te cha khattiyā yathā sakena lābhena atta-manā ahesuṃ paripuṇṇa-saṅkappā:|| ||
“Yaṃ vata no ahosi icchitaṃ yaṃ ākaṅkhitaṃ yaṃ adhippetaṃ yaṃ adhipatthitaṃ,|| taṃ no laddhan” ti.|| ||
“Sattabhū Brahmadatto ca Vessabhū Bharato sahā,|| Reṇu dve ca Dhataraṭṭhā tadāsuṃ satta Bhāratā” ti.|| ||
§
37. Atha kho bho te cha khattiyā yena Mahā-Govindo brāhmaṇo ten’upasaṅkamiṃsu,|| upasaṅkamitvā Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ etad avocuṃ:|| ||
“Yathā bhavaṃ Govindo Reṇussa rañño sahāyo piyo manāpo a-p-paṭikkūlo,|| evam eva kho bhavaṃ Govindo amhākam pi sahāyo piyo manāpo a-p-paṭikkūlo.|| ||
Anusāsatu no bhavaṃ Govindo,|| mā no bhavaṃ Govindo anusāsaniyā paccavyāhāsī” ti.|| ||
“Evaṃ bho” ti kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo tesaṃ channaṃ khattiyānaṃ paccassosi.|| ||
Atha kho bho Mahā-Govindo Brahmaṇo satta ca rājāno khattiye muddhā-vasatte rajje anusāsi,|| satta ca Brāhmaṇa-mahāsāle,|| satta ca nahātaka-satāni mante vācesi.|| ||
[237] 38. Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaṇassa aparena samayena evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhuggañchi:|| ||
“Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati,|| sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brāhmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaṇassa etad ahosi:|| ||
“Mayhaṃ kho evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||
Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati,|| sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī’ ti.|| ||
Na kho panāhaṃ Brahmānaṃ passāmi,|| na Brahmunā sākacchemi,|| na Brahmunā sallapāmi,|| na Brahmunā mantemi.|| ||
Sutaṃ kho pana m’etaṃ Brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ:|| ||
Yo vassike cattāro māse paṭisallīyati,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati,|| so Brahmānaṃ passati Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ vassike cattāro māse paṭisallīyeyyaṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāpeyyan” ti.|| ||
39. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena Reṇu rājā ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā Reṇuṃ rājānaṃ etad avoca:|| ||
“Mayhaṃ kho bho evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati,|| sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Na kho panāhaṃ bho Brāhmanaṃ passāmi,|| na Brahmunā sākacchemi,|| na Brahmunā sallapāmi,|| na Brahmunā mantemi.|| ||
Sutaṃ kho pana m’etaṃ Brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ:|| ||
Yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati,|| so Brahmānaṃ passati,|| buhmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Icchām’ahaṃ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ.|| ||
N’ambhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā” ti.|| ||
“Yassa dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatī” ti.|| ||
[238] 40. Atha kho so Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā te cha khattiye etad avoca:|| ||
“Mayhaṃ kho bho evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||
Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati,|| sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Na kho panāhaṃ Brahmānaṃ passāmi,|| na Brahmunā sākacchemi,|| na Brahmunā sallapāmi,|| na Brahmunā mantemi.|| ||
Sutaṃ kho pana m’etaṃ Brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ:|| ||
Yo vassike cattāro māse paṭisallīyati,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati,|| so Brahmānaṃ passati Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Icchām’ahaṃ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ.|| ||
N’āmhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā” ti.|| ||
“Yassa dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatī” ti.|| ||
41. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena satta ca Brāhmaṇa-mahā-sālā satta ca nahātaka-satāni ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā satta ca Brāhmaṇa-mahāsāle satta ca nahātaka-satāni etad avoca:|| ||
“Mayhaṃ kho bho evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||
Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati,|| sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Na kho panāhaṃ kho Brahmānaṃ passāmi,|| na Brahmunā sākacchemi,|| na Brahmunā sallapāmi,|| na Brahmunā mantemi.|| ||
Sutaṃ kho pana m’etaṃ Brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ:|| ||
Yo vassike cattāro māse paṭisallīyati,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati,|| so Brahmānaṃ passati,|| Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Tena hi bho yathā sute yathā pariyatte mante vitthārena sajjhāyaṃ karotha,|| aññam aññaṃ ca mante vācetha.|| ||
Icchām’ahaṃ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ,|| N’amhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā” ti.|| ||
“Yassa’dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatī” ti.|| ||
[239] 42. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena cattārisā bhariyā sādisiyo ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etad avoca:|| ||
“Mayhaṃ kho bho ti evaṃ kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gato:|| ||
Sakkhi Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ passati,|| sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Na kho panāhaṃ bhotī Brahmānaṃ passāmi,|| na Brahmunā sākacchemi,|| na Brahmunā sallapāmi,|| na Brahmunā mantemi.|| ||
Sutaṃ kho pana m’etaṃ Brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ:|| ||
Yo vassike cattāro māse paṭisallīyati,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyatī,|| so Brahmānaṃ passati,|| Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Icchām’ahaṃ bhoti vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ.|| ||
N’amhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā” ti.|| ||
“Yassa’dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatī” ti.|| ||
43. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo puratthimena nagarassa navaṃ santhāgāraṃ kārāpetvā vassike cattāro māse paṭisallīyi,|| karuṇaṃ jhānaṃ jhāyi|| nāssuda koci upasaṅkamati aññatra ekena bhattābhihārena.|| ||
Atha kho bho Mahā-Govindasasa Brāhmaṇassa catunnaṃ māsānaṃ accayena ahu deva ukkaṇṭhanā ahu paritassanā:|| ||
Sutaṃ kho pana m’etaṃ Brāhmaṇānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariya-pācariyānaṃ bhāsa-mānānaṃ:|| ||
Yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati,|| so Brahmānaṃ passati,|| Brahmunā sākaccheti sallapati mantetī” ti.|| ||
Na kho panāhaṃ Brahmānaṃ passāmi,|| na Brahmunā sākacchemi,|| na Brahmunā sallapāmi,|| na Brahmunā mantemī” ti.|| ||
44. Atha kho bho Brahmunā Sanaṃkumāro Mahā-Govindassa brāhmaṇassa cetasā ceto parivitakkam aññā- [240]ya.|| ||
Seyyathā pi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya,|| pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya.|| ||
Evam eva Brahma-loke antara-hito Mahā-Govindassa brāhmaṇassa pamukhe pātu-r-ahosi.|| ||
Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaṇassa ahu-d’eva bhayaṃ,|| ahu chambhitattaṃ,|| ahu lomahaṃso,|| yathā taṃ adiṭṭha-pubbaṃ rūpaṃ disvā.|| ||
Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo bhīto saṃviggo loma-haṭṭha-jāto Brahmānaṃ Sanaṃkumāraṃ gāthāya ajjhabhāsi:|| ||
“Vaṇṇavā yasavā sirimā, ko nu tvam asi mārisa?|| ||
Ajānantā taṃ pucchāma kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ?”|| ||
“Maṃ ve kumāraṃ jānanti Brahma-loke sanantanaṃ,|| Sabbe jānanti maṃ devā, evaṃ Govinda jānahī.”|| ||
“Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ madhu-pākañ ca brahmuno,|| Agghe Bhavantaṃ pucchāma. Agghaṃ kurutu no bhavaṃ”|| ||
“Paṭiggaṇhāma te agghaṃ yaṃ tvaṃ Govinda bhāsasi.|| ||
Diṭṭha-dhamma-hitatthāya samparāya-sukhāya ca,|| Katāvakāso puccha ssu yaṃ kiñci-abhipatthitan” ti.|| ||
45. Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaṇassa etad ahosi:|| ||
“Katāvakāso kho’mhi Brahmunā Sanaṅkumārena.|| ||
Kin nu kho ahaṃ Brahmānaṃ Sanaṅkumāraṃ puccheyya,|| diṭṭha-dhammikaṃ vā atthaṃ samparāyikaṃ vā” ti?|| ||
[241] Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaṇassa etad ahosi:|| ||
“Kusalo kho ahaṃ diṭṭha-dhammikānaṃ atthānaṃ.|| ||
Aññe pi maṃ diṭṭha-dhammikaṃ atthaṃ pucchanti.|| ||
Yan nūn-ā-haṃ Brahmānaṃ Sanaṅkumāraṃ samparāyikaṃ yeva atthaṃ puccheyyan” ti.|| ||
Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaṃ Sanaṅkumāraṃ gāthāya ajjhabhāsi:|| ||
“Pucchāmi Brahmānaṃ Sanaṅkumāraṃ|| Kaṅkhī akaṅkhiṃ paravediyesu,|| Katthaṭṭhito kimhi ca sikkhamāno|| Pappoti macco amataṃ Brahma-lokan” ti?|| ||
“Hitvā mamattaṃ manujesu brahme|| Ekodibhūto karuṇādhimutto,|| Nirāmagandho virato methunasmā|| Etthaṭṭhito ettha ca sikkhamāno|| Pappoti macco amataṃ Brahma-lokan” ti.|| ||
46. “Hitvā mamattaṃ tāhaṃ bhoto ājānāmi.|| ||
Idh’ekacco appaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ|| pahāya mahantaṃ vā bhoga-k-khandhaṃ|| pahāya appaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ|| pahāya mahantaṃ vā ñāti-parivaṭṭaṃ|| pahāya kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.|| ||
Iti hitvā mamattaṃ tāhaṃ bhoto ājānāmi.|| ||
[242] “Ekodibhūto” ti c’āhaṃ bhoto ājānāmi.|| ||
Idh’ekacco vivittaṃ sen’āsanaṃ bhajati araññaṃ rukkha-mūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giri-guhaṃ susānaṃ vana-patthaṃ abbhokāsaṃ palāla-puñjaṃ.|| ||
“Iti ekodibhūto” ti p’ahaṃ bhoto ājānāmi.|| ||
“Karuṇādhimutto” ti p’ahaṃ bhoto ājānāmi.|| ||
Idh’ekacco karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||
“Iti karuṇādhimutto” ti p’ahaṃ bhoto ājānāmi.|| ||
“Āmagandhe va kho ahaṃ bhoto bhāsa-mānassa na ajānāmi.|| ||
“Ke āmagandhā manujesu Brahme?|| Ete avidvā idha brūhi dhīra.|| Ken’āvatā vāti pajā kurūṭṭhrū|| Apāyikā nīvuta-Brahma-lokā” ti.|| ||
[243] “Kodho mosa-vajjaṃ nikatī ca dobbho|| Kadariyatā ati-māno usuyyā,|| Icchā vivicchā para-heṭhanā ca|| Lobho ca doso ca mado ca moho|| Etesu yuttā anirāmagandhā|| Apāyikā nīvuta-Brahma-lokā” ti.|| ||
“Yathā kho ahaṃ bhoto āmagandhe bhāsa-mānassa ājānāmi,|| te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā,|| pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
“Yassa dāni bhavaṃ Govindo kālaṃ maññatī” ti.|| ||
47. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena Reṇu rājā ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Reṇuṃ rājānaṃ etad avoca:|| ||
“Aññaṃ dāni bhavaṃ purohitaṃ pariyesatu,|| yo bhoto rajjaṃ anusāsissati.|| ||
Icchām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabba-jituṃ.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā,|| pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
“Āmantayāmi rājānaṃ Reṇuṃ bhūmi-patiṃ ahaṃ,|| Tvaṃ pajānassu rajjena, n-ā-haṃ porohacce rame.”|| ||
“Sace te ūnaṃ kāmehi ahaṃ paripūrayāmi te,|| Yo taṃ hiṃsati vāremi bhūmi-senāpati ahaṃ,|| Tvaṃ pitā ahaṃ putto mā no Govinda pājahi.”|| ||
“Na m’atthi ūnaṃ kāmehi bhiṃsitā me na vijjati|| Amanussa-vaco sutvā tasmā’haṃ na gahe rame.|| ||
[244] Amanusso kathaṃ-vaṇṇo, kaṃ te atthaṃ abhāsatha,|| Yaṃ sutvā pajahāsi no gehe amhe ca kevale.”|| ||
“Upavutthassa me pubbe yaṭṭhu-kāmassa me sato|| Aggi pajjalito āsi kusapatta-paritthato.|| Tato me Brahmā pātur ahu Brahmā-lokā Sanantano,|| So me pañhaṃ viyākāsi taṃ sutvā na gahe rame.”|| ||
“Saddahāmi ahaṃ bhoto yaṃ tvaṃ Govinda bhāsasi,|| Amanussa-vaco sutvā kathaṃ vattetha aññathā,|| Te taṃ anuvattissāma Satthā Govinda no bhavaṃ.|| Maṇi yathā veḷuriyo akāco vimalo subho,|| Evaṃ suddhā carissāma Govindasasānusāsane” ti.|| ||
“Sace bhavaṃ Govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati,|| aham pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
48. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā ten’upasaṅkami,|| upasaṅkamitvā cha khattiye etad avoca:|| ||
“Aññaṃ dāni bhavanto purohitaṃ pariyesantu,|| yo bhavantānaṃ rajje anusāsissati.|| ||
Icchām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabba-jituṃ.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa,|| te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā,|| pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
Atha kho bho te cha khattiyā eka-m-antaṃ apakkamma [245] evaṃ samacintesuṃ:|| ||
“Ime kho Brāhmaṇā nāma dhanaluddhā,|| yan nūna mayaṃ Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ dhanena sikkheyyāmā” ti.|| ||
Te Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||
“Saṅvijjati kho bho imesu sattasu rajjesu pahutaṃ sāpateyyaṃ.|| ||
Tato bhoto yāvatakena attho tāvatakaṃ āhareyyatan” ti.|| ||
“Alaṃ bho!|| ||
Mama p’idaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ bhavantānaṃ yeva vābhasā,|| tam ahaṃ yasaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa,|| te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā.|| ||
Pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
49. Atha kho bho te cha khattiyā eka-m-antaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ:|| ||
“Ime kho brāhmaṇā nāma itthi-luddhā.|| ||
Yan nūna mayaṃ Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ itthihi sikkheyyāmā” ti?|| ||
Te Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||
“Saṅvijjanti kho bho imesu sattasu rajjesu pahutā itthiyo.|| ||
Tato bhoto yāvatikāhi attho,|| tāvatikā ānīyyantan” ti.|| ||
“Alaṃ bho!|| ||
Mama p’ima cattārisā bhariyā sādisiyo.|| ||
Tā p’āhaṃ sabbā pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa,|| te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā.|| ||
Pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
[246] 50. “Sace bhavaṃ Govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati,|| mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
“Sace jahatha kāmāni yattha satto puthujjano,|| Ārabhavho daḷhā hotha khantī-bala-samāhitā.|| Esa Maggo uju Maggo esa Maggo anuttaro,|| Sad’Dhammo sabbhī rakkhito Brahma-lokūpapattiyā” ti.|| ||
51. “Tena hi bhavaṃ Govindo satta vassāni āgametu,|| sattannaṃ vassānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
“Aticiraṃ kho bho satta vassāni.|| ||
Nāhaṃ Sakkomi bhavante satta vassāni āgametuṃ.|| ||
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ.|| ||
Gamanīyo samparāyo,|| mantāyaṃ boddhabbaṃ,|| kattabbaṃ kusalaṃ,|| caritabbaṃ Brahma-cariyaṃ,|| n’atthi jātassa amaraṇaṃ.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā.|| ||
Pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
52. “Tena hi bhavaṃ Govindo cha vassāni āgametu.|| ||
Chabbassannaṃ vassānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
Tena hi bhavaṃ Govindo pañca vassāni āgametu.|| ||
Pañcannaṃ vassānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
Tena hi bhavaṃ Govindo cattāri vassāni āgametu.|| ||
Catunnaṃ vassānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
Tena hi bhavaṃ Govindo tīṇi vassāni āgametu.|| ||
Tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
Tena hi bhavaṃ Govindo dve vassāni āgametu.|| ||
Dvinanaṃ vassānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
Tena hi bhavaṃ Govindo ekaṃ vassaṃ āgametu.|| ||
Ekassa vassassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
53. “Aticiraṃ kho bho ekaṃ vassaṃ.|| ||
Nāhaṃ Sakkomi [247] bhavante ekaṃ vassaṃ āgametuṃ.|| ||
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānāṃ.|| ||
Gamanīyo samparāyo,|| mantāyaṃ boddhabbaṃ|| katabbaṃ kusalaṃ,|| caritabbaṃ Brahma-cariyaṃ,|| n’atthi jātassa amaraṇaṃ.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa,|| te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā,|| pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
“Tena hi bhavaṃ Govindho satta māsāni āgametu.|| ||
Sattannaṃ mānāsaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
54. “Aticiraṃ kho bho satta māsāni.|| ||
Nāhaṃ Sakkomi bhavante satta māsāni āgametuṃ.|| ||
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ?|| ||
Gamanīyo samparāyo,|| mantāya boddhabbaṃ,|| kattabbaṃ kusalaṃ,|| caritabbaṃ buhmacariyaṃ,|| n’atthi jātassa amaraṇaṃ.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa,|| te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā,|| pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
“Tena hi bhavaṃ Govindo cha māsāni āgametu.|| ||
Cha māsānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
“Tena hi bhavaṃ Govindo pañca māsāni āgametu.|| ||
Pañcannaṃ māsānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
“Tena hi bhavaṃ Govindo cattāri māsāni āgametu.|| ||
Catunnaṃ māsānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
“Tena hi bhavaṃ Govindo dve māsāni āgametu.|| ||
Dvinnaṃ māsānaṃ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
“Tena hi bhavaṃ Govindo ekaṃ māsaṃ āgametu.|| ||
Ekamāsassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
“Tena hi bhavaṃ Govindo addhamāsaṃ āgametu.|| ||
Addhamāsassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
55. Aticiraṃ kho bho so addhamāso.|| ||
Nāhaṃ Sakkomi bhavante addhamāsaṃ āgametuṃ.|| ||
Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaṃ?|| ||
Gamanīyo samparāyo,|| mantāya boddhabbaṃ,|| kattabbaṃ kusalaṃ,|| caritabbaṃ Brahma-cariyaṃ,|| n’atthi jātassa amaraṇaṃ.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa te na sunimmadayā agārasmā ajjhāvasatā,|| pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
[248] “Tena hi bhavaṃ Govindo sattāhaṃ āgametu,|| yāva mayaṃ sake putta-bhātaro rajjena anusāsissāma.|| ||
Sattāhassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma,|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
“Na ciraṃ kho bho sattāhaṃ,|| āgamessām’ahaṃ bhavante sattāhan” ti.|| ||
56. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te satta ca Brāhmaṇā mahā-sālā satta ca nahātaka-satāni ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā satta ca brāhmaṇa-mahā-sāle satta ca nahātaka-satāni etad avoca:|| ||
“Aññaṃ dāni bhavanto ācariyaṃ pariyesantu,|| yo bhavantānaṃ mante vācessati.|| ||
Icchām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabba-jituṃ.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā,|| pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
“Mā bhavaṃ Govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbaji|| pabbajjā bho appesakkhā ca|| appalābhā ca|| brahmaññaṃ mahesakkhañ ca|| mahālābhañ cā” ti.|| ||
“Mā bhavanto evaṃ avavuttha:|| ||
“Pabbajjā appesakkhā ca,|| appalābhā ca,|| brahmaññaṃ mahesakkhañ ca|| mahālābhañ cā” ti.|| ||
Ko nu kho bho añño mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā?|| ||
Ahaṃ hi bho etarahi rājā ca raññaṃ,|| Brahmā ca brahmānaṃ,|| devātā ca gahapatikānaṃ|| taṃ p’ahaṃ sabbaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa,|| te na sunimmadayā [249] agāraṃ ajjhāvasatā,|| pabbajissām’ahaṃ bho agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
“Sace bhavaṃ Govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati,|| mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
57. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena cattārisā bhariyā sādisiyo ten’upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etad avoca:|| ||
“Yā bhotī naṃ icchati sakāni vā ñāti-kulāni gacchatu,|| aññaṃ bhattāraṃ pariyesatu.|| ||
Icchām’ahaṃ bhoti agārasmā anagāriyaṃ pabba-jituṃ.|| ||
Yathā kho pana me sutaṃ Brahmuno āmagandhe bhāsa-mānassa,|| te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā|| pabbajissām’ahaṃ bhotī agārasmā anagāriyan” ti.|| ||
“Tvaṃ yeva no ñāti ñāti-kāmānaṃ,|| tvaṃ pana bhattā bhattu-kāmāmānaṃ.|| ||
Sace bhavaṃ Govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati,|| mayam pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.|| ||
Atha yā te gati sā no gati bhavissatī” ti.|| ||
58. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo tassa sattāhassa accayena kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.|| ||
Pabbajitaṃ pana Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ satta ca rājāno khattiyā muddhā-vasittā,|| satta ca brāhmaṇa-mahā-sālā satta ca nahātaka-satāni,|| cattārisā ca bhariyā sādisiyo,|| anekāni ca khattiya-sahassāni,|| anekāni ca brāhmaṇa-sahassāni,|| anekāni ca gahapati-sahassāni,|| anekehi ca itthāgārehi itthikāyo kesa-massuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā Mahā-Govindaṃ brāhmaṇaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabba-jitaṃ anupabbajiṃsu.|| ||
Tāya sudaṃ bho parisāya parivuto Mahā-Govindo brāhmaṇo gāma-nigama-rāja- [250] dhānīsu cārikaṃ carati.|| ||
Yaṃ kho pana bho tena samayena Mahā-Govindo brāhmaṇo gāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṅkamati|| tattha rājā va hoti raññaṃ,|| Brahmā va brāhmaṇānaṃ,|| devatā va gahapatikānaṃ.|| ||
Tena kho pana samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā,|| te evam āhaṃsu:|| ||
“Nam’atthu Mahā-Govindassa brāhmaṇassa,|| nam’atthu satta-purohitassā” ti.|| ||
59. Mahā-Govindo bho Brāhmaṇo mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā vihāsi.|| ||
Karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā vihāsi.|| ||
Muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā vihāsi.|| ||
Upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi,|| tathā dutiyaṃ,|| tathā tatiyaṃ,|| tathā catutthaṃ.|| ||
Iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā vihāsi.|| ||
Sāvakānañ ca Brahma-loka-sahabyatāya Maggaṃ desesi.|| ||
60. Ye kho pana bho tena samayena Mahā-Govindassa brāhmaṇassa sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu,|| te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ Brahma-lokaṃ upapajjiṃsu.|| ||
Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu,|| te kāyassa bhedā param maraṇā app’ekacce Paranimmita-Vasavattīnaṃ devānaṃ saha-vyataṃ upapajjiṃsu,|| app’ekacce Nimmāṇa-ratīnaṃ devānaṃ saha-vyataṃ upapajjiṃsu|| app’ekacce Tusitānaṃ devānaṃ saha-vyataṃ upapajjiṃsu,|| app’ekacce Yāmānaṃ devānaṃ [251] saha-vyataṃ upapajjiṃsu,|| app’ekacce Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ saha-vyataṃ upapajjiṃsu,|| app’ekacce Cātu-m-mahā-rājikānaṃ devānaṃ saha-vyataṃ upapajjiṃsu.|| ||
Ye sabbe sabba-nihīnaṃ-kāyaṃ paripūresuṃ te gandhabba-kāyaṃ paripūresuṃ.|| ||
Iti kho pana sabbesaṃ yeva tesaṃ kula-puttānaṃ amoghā pabbajjā ahosi avañjhā saphalā sa-udrayā” ti.|| ||
61. “Sarati taṃ Bhagavā” ti?|| ||
“Sarām’ahaṃ Pañcasikha.|| ||
Ahaṃ tena samayena Mahā-Govindo brāhmaṇo ahosiṃ.|| ||
Ahaṃ tesaṃ sāvakānaṃ Brahma-loka-sahavyatāya Maggaṃ desesiṃ.|| ||
Taṃ kho pana me Pañcasikha, Brahma-cariyaṃ|| na nibbidāya|| na virāgāya|| na nirodhāya|| na upasamāya|| na abhiññāya|| na sambodhāya|| na Nibbānāya saṃvaṭṭati,|| yāva-d-eva Brahma-lokupapattiyā.|| ||
Idaṃ kho pana me Pañcasikha, Brahma-cariyaṃ|| ekanta-nibbidāya|| virāgāya|| nirodhāya|| upasamāya|| abhiññāya|| sambodhāya|| Nibbānāya saṃvaṭṭati,|| ayaṃ eva ariya aṭṭhaṅgiko Maggo.|| ||
Seyyath’īdaṃ sammā-diṭṭhi,|| sammā-saṅkappo,|| sammā-vācā,|| sammā-kammanto,|| sammā-ājīvo,|| sammā-vāyāmo,|| sammā-sati,|| sammā-samādhi.|| ||
Idaṃ kho taṃ Pañcasikha, Brahma-cariyaṃ ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya Nibbānāya saṃvaṭṭati.|| ||
62. “Ye kho pana me Pañcasikha sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti,|| te āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimuttiṃ paññā-vimuttiṃ diṭṭhe’va dhamme sayaṃ [252] abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharanti.|| ||
Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti app’ekacce pañcannaṃ ora-m-bhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pari-k-khayā opapātikā honti,|| tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.|| ||
Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti,|| app’ekacce tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pari-k-khayā rāja-dosa-mohānaṃ tanuttā Sakad-āgāmino honti,|| sakid’eva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhass’antaṃ karonti.|| ||
Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti app’ekacce tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pari-k-khayā Sot’āpannā honti avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyaṇā.|| ||
Iti kho Pañcasikha, sabbesaṃ yeva imesaṃ kula-puttānaṃ amoghā pabbajjā avañjhā saphalā sa-uddisā” ti.|| ||
Idam avoca Bhagavā.|| ||
Attamano Pañcasikho Gandhabba-putto Bhagavato bhāsitaṃ abhinan’ditvā anumo-ditvā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatth’ev’antara-dhāyī” ti.|| ||
Mahā-Govinda Suttaṃ chaṭṭhaṃ.|| ||

Mốc I : Hoàn cảnh trước khi Phật ra đời
Mốc II : Sự kiện Phật đản sanh
Mốc III: Giai đoạn tuổi thơ của Bồ tát Tất Đạt Đa
Mốc IV : Giai đoạn trưởng thành - xuất gia
Mốc V : Tầm đạo
Mốc VI : Thành đạo
Mốc VII: Những vị đệ tử đầu tiên
Mốc VIII : Tăng đoàn lớn mạnh
Mốc IX: Mười ba năm cuối cuộc đời Đức Phật
Mốc X : Đức Phật nhập niết bàn